Valsts darba dienests (Vācija)

Valsts darba dienests (vācu: Reichsarbeitsdienst, RAD) bija nacistiskās Vācijas paramilitāra organizācija cīņai ar bezdarbu, tāpat kā Civilian Conservation Corps Amerikas Savienotajās Valstīs. Otrā pasaules kara laikā Valsts darba dienests veica Vērmahta palīgdienesta funkcijas.

Organizācija

Valsts darba dienesta karogs

Valsts darba dienesta Sieviešu nodaļas karogs

Valsts darba dienests sastāvēja no 40 darba apgabaliem (Arbeitsgau). Katru no šiem apgabaliem vadīja virsnieks ar savu štābu un Sardzes rotu (Wachkompanie). Katrā apgabalā bija sešas līdz astoņas bataljona lieluma Darba grupas (Arbeitsgruppen), 1200—1800 cilvēku katrā. Savukārt, šīs grupas sadalītas sešās rotas lieluma vienībās sauktās RAD-Abteilung. Katram Valsts darba dienesta dalībniekam tika nodrošināta lāpsta un velosipēds.

Latvieši Valsts darba dienestā

Daži latvieši tiešām brīvprātīgi iestājās Darba dienestā, bet tie galvenokārt bija jaunieši, kas vēlējās iestāties Latvijas Universitātē vai kādā no vācu universitātēm. Sākoties mobilizācijai, jauni vīrieši, un vēlāk arī jaunas sievietes vienkārši iesauca Valsts darba dienestā un nosūtīja uz darba nometnēm Vācijā. Tur bija rotu stipruma latviešu vienības. 1944. gada janvārī latviešu Valsts darba dienesta vienības tika atsauktas uz dzimteni un divas vai trīs latviešu Valsts darba dienesta rotas tika pakļautas vācu virsniekiem. Lielākā daļa Valsts darba dienesta apakšvirsnieku (ar nelieliem izņēmumiem) arī bija vācieši. Darbs galvenokārt sastāvēja no nocietinājumu un aizsardzības šķēršļu būves Sarkanās armijas aizturēšanai. Pēc obligātā sešu mēnešu dienesta Valsts darba dienestā visi militāri derīgie vīrieši tika ieskaitīti 15.divīzijā. 1944. gada augustā, neatkarīgi no nodienētā laika visi latviešu Valsts darba dienesta vīrieši tika nosūtīti uz SS mācību nometni Konicā (Konitz), kur tie tika pārformēti prettanku grenadieru vienībās (Panzergrenadier). Pēc viena mēneša apmācībām izglītotākie tika nosūtīti uz virsnieku un apakšvirsnieku kursiem, pārējie pazemināti par dzelzceļa sargiem.

Formastērpi un dienesta pakāpes

Valsts darba dienesta dalībnieku formastērpi bija brūnā krāsā. Uz piedurknes (uzšuve) un cepures (kokarde) uz leju vērstas lāpstas formā. Atšķirībā no Ieroču SS, Valsts darba dienestā nebija nacionālo atšķirības zīmju.

Reichsarbeitsdienst dienesta pakāpes

Paskaidrojums:

Vīrieši	Sievietes
Reichsarbeitsführer Obergeneralarbeitsführer Generalarbeitsführer Oberstarbeitsführer Oberarbeitsführer Arbeitsführer Oberstfeldmeister Oberfeldmeister Feldmeister Unterfeldmeister Obertruppführer Truppführer Untertruppführer/Hauptvormann Obervormann Vormann Arbeitsmann	— — — Stabshauptführerin Stabsoberführerin Stabsführerin Maidenhauptführerin Maidenoberführerin Maidenführerin Maidenunterführerin Jungführerin Kameradschaftsälteste — — — Arbeitsmaid

Ārējās saites

• Wolf Oschlies: Der Reichsarbeitsdienst (RAD) Arhivēts 2023. gada 5. jūnijā, Wayback Machine vietnē. bei Shoa.de (vāciski)
• Michael Hansen: „Idealisten“ und „gescheiterte Existenzen“. Das Führerkorps des Reichsarbeitsdienstes. Dissertation, Universität Trier, 2004 Arhivēts 2015. gada 13. maijā, Wayback Machine vietnē. (PDF; 2,3 MB) (vāciski)
• Der Reichsarbeitsdienst und Reichsarbeitsdienst als Teil der Lebensstationen beim Deutschen Historischen Museum (vāciski)
• Dokumente zum Reichsarbeitsdienst im Bundesarchiv (vāciski)