Valsts parāds

Valsts parāds ir valsts uzņemtās finanšu saistības, kas radušās, aizņemoties līdzekļus, lai segtu budžeta deficītu, finansētu valsts izdevumus vai īstenotu ekonomiskās un sociālās programmas. Tas ir nozīmīga fiskālās politikas un valsts finanšu sistēmas sastāvdaļa.

Valsts parāds parasti veidojas, emitējot valsts vērtspapīrus (obligācijas, parādzīmes) vai aizņemoties no starptautiskām finanšu institūcijām, citām valstīm vai iekšzemes finanšu tirgus dalībniekiem. Parāds var būt gan ilgtermiņa, gan īstermiņa, kā arī iekšējais vai ārējais.

Atšķir divus galvenos valsts parāda veidus:

iekšējais parāds— saistības pret valsts rezidentiem (bankām, uzņēmumiem, iedzīvotājiem);
ārējais parāds — saistības pret ārvalstu aizdevējiem vai starptautiskām organizācijām.

Valsts parāda apmēru bieži vērtē attiecībā pret iekšzemes kopproduktu (IKP), jo šis rādītājs ļauj salīdzināt parāda ilgtspēju dažādās valstīs. Augsts parāda līmenis pats par sevi nav kritisks, ja valsts spēj nodrošināt stabilus ienākumus un apkalpot procentu maksājumus.

Valsts parāds var kalpot kā ekonomikas stabilizācijas instruments — ekonomiskās lejupslīdes laikā valdības bieži palielina aizņēmumus, lai stimulētu pieprasījumu un mazinātu bezdarbu. Tomēr pārmērīgs vai slikti pārvaldīts parāds var radīt fiskālus riskus, palielināt procentu slogu un ierobežot nākotnes politikas iespējas.

Valsts parāda pārvaldību parasti īsteno finanšu ministrijas vai specializētas valsts aģentūras, ievērojot fiskālās disciplīnas principus un starptautiskās saistības. Daudzās valstīs pastāv arī likumiski noteikti parāda vai budžeta deficīta ierobežojumi.

Skatīt arī

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Valsts parāds.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)