Valstu uzskaitījums vasaras olimpiskajās spēlēs
Šajā uzskaitījumā apkopotas valstis, kuru Nacionālās Olimpiskās komitejas piedalījušās vasaras olimpiskajās spēlēs kopš 1896. gada. Pēdējās 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Riodežaneiro piedalījās 206 valstis. Austrālijas (ieskaitot 2 spēles, kad tā startēja Austrālāzijas komandā), Francijas, Lielbritānijas, Grieķijas un Šveices sportisti līdz šim ir piedalījušies visās 28 vasaras olimpiskajās spēlēs.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Sākuma gadi (1896—1916)
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Sākotnēji olimpiskajās spēlēs nebija skaidri dokumentēts, kuras valstis piedalās spēlēs. Pirmajās olimpiskajās spēlēs 1896. gadā Atēnās piedalījās 14 valstu komandas un jauktā komanda.[1] Taču Bulgārija[2] un Čīle[3] apgalvo, ka arī ar vienu sportistu ir bijušas pārstāvētas olimpiskajās spēlēs. Citos avotos ir minēts, ka spēlēs piedalījušies arī sportisti no Itālijas, Ēģiptes un Osmaņu impērijas (tagadējā Turcija).[4][5] Pēc 1900. gada vasaras olimpisko spēļu oficiālā ziņojuma Parīzes olimpiskajās spēlēs tika pārstāvētas 24 valstis,[6] taču pēc citiem avotiem 28 valstis.[7][8] 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs, kas norisinājās ASV pilsētā Sentluisā piedalījās tikai 12 valstis un ļoti liels sportistu pārsvars bija tieši no ASV.[9][10] Lai gan 1906. gada neoficiālās olimpiskās spēles oficiāli vairs netiek atzītas un iekļautas olimpisko spēļu sarakstā, tās palīdzēja uzlabot un atjaunot olimpisko kustību. Nākamajās spēlēs valstu skaits tikai pieauga, 1908. gada Londonas spēlēs piedalījās — 22 valstis,[11] savukārt 1912. gada Stokholmas spēlēs — 28 valstis.[12] Šajās divās spēlēs Austrālijas un Jaunzēlandes sportisti startēja kā apvienotā Austrālāzijas komanda. 1916. gada vasaras olimpiskās spēles, kas bija plānotas Vācijas galvaspilsētā Berlīnē bija pirmās olimpiskās spēles, kas tika atceltas.
Starpkaru periods (1920—1940)
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pēc Pirmā pasaules kara olimpiskās spēles tika atkal organizētas 1920. gadā Antverpenē. Šajās olimpiskajās spēlēs piedalījās 29 valstis, bet tajās nebija pārstāvēta Austrija, Ungārija, Vācija un Turcija. Šīm valstīm bija nozīmīga loma Pirmajā pasaules karā, līdz ar to tās netika uzaicinātas uz 1920. gada Antverpenes spēlēm.[13] Šajās spēlēs piedalījās vairākas jaunas Eiropas valstis, piemēram Čehoslovākija un Dienvidslāvija.
1924. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs strauji pieauga dalībvalstu skaits līdz 44 valstīm,[14] lai gan šajās spēlēs joprojām bija liegts piedalīties Vācijai. Šī situācija mainījās 1928. gadā, kas olimpiskās spēles tika organizētas Berlīnē, un Vācijas komandai bija ļauts atgriezties olimpiskajās spēlēs. Kopumā 1928. gada Berlīnes spēlēs piedalījās 46 valstis.[15] Lielās depresijas ietekmes dēļ 1932. gada Losandželosas olimpiskajās spēlēs, piedalījās tikai 37 valstis — kaut gan tajā laikā nacionālo olimpisko komiteju skaits Starptautiskajā olimpiskajā komitejā (SOK) bija vismaz divreiz lielāks.[16] 1936. gada vasaras olimpiskās spēles atkal notika Vācijas (tajā laikā Nacistiskās Vācijas) galvaspilsēta Berlīnē, taču tās bija ļoti augsti politizētas spēles. Šajās spēlēs kopumā piedalījās 49 valstis, no tām 8 valstis pirmo reizi.[17] 1940. gada vasaras olimpiskās spēles bija plānotas Japānas galvaspilsētā Tokijā, taču tās tika atceltas saistībā ar Otrā pasaules kara sākumu. Arī nākamās 1944. gada vasaras olimpiskās spēles, kas bija plānotas Londonā šī paša iemesla dēļ tika atceltas.
Pēckara periods un Aukstā kara gadi (1948—1988)
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
12 gadus pēc iepriekšējām olimpiskajām spēlēs 1948. gada vasaras olimpiskās spēles tika organizētas Lielbritānijas galvaspilsētā Londonā. Tajās piedalījās 59 valstis no kurām 14 valstis startēja pirmo reizi. Šajās olimpiskajās spēlēs netika uzaicināta Vācija un Japāna.[18] 1952. gada Helsinku olimpiskajās spēlēs, atkal piedalījās tajā laikā rekordliels valstu skaits — 69 valstis —, tostarp pirmo reizi olimpiskajās spēlēs piedalījās Padomju Savienība, kā arī spēlēs tika atkal atļauts piedalīties Vācijas un Japānas sportistiem.[19] 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs, kas notika Austrālijas pilsētā Melburnā piedalījās 67 valstis. Šīs bija pirmais olimpiskās spēles, kas saskārās ar boikotu.[20] Ēģipte, Irāka un Lībija atteicās piedalīties olimpiskajās spēlēs, reaģējot uz Suceas krīzi. Savukārt Nīderlande, Spānija un Šveice olimpiskajās spēlēs atteicās piedalīties, reaģējots uz Padomju Savienības iebrukumu Ungārijā. Saistībā ar Austrālijas karantīna ierobežojumiem Jāšanas sacensības tika organizētas piecus mēnešus agrāk un tās notika Zviedrijas galvaspilsētā Stoholmā. Šajās sacensībās piedalījās 29 valstis, tostarp piecas valstis, kuras vēlāk nepiedalijās olimpiskajās spēlēs, kad tās notika Melburnā.[21]
20. gadsimta 60. gados olimpiskajās spēlēs pirmo reizi piedalījās vairākas Āfrikas un Latīņamerikas valstis. 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs, kas notika Romā piedalījās 84 valstis.[22] Nakamājās olimpiskajās spēlēs 1964. gadā Tokijā piedalījās 94 valstis.[23] Savukārt 1968. gada Mehiko spēlēs piedalījās 112 valstis.[24] 1968. gada Mehiko olimpiskās spēles bija pirmās olimpiskās spēles kur startēja atsevišķas Rietumvācijas un Austrumvācijas komandas. Iepriekšējās trijās olimpiskajās spēlēs (1956—1964) šīs valstis startēja kā Vācijas apvienotā komanda.[25] Nākamajās 1972. gada Minhenes spēlēs atkal piedalījās rekordliels valstu skaits. Šajās spēlēs bija pārstāvēta 121 valsts.[26]
Nakamās trīs olimpiskās spēles (1976—1984) saskarās ar iespaidīgiem boikotiem. 1976. gada olimpiskajās spēlēs Monreālā piedalījās tikai 92 valstis.[27] 29 Āfrikas valstis (vienīgie izņēmumi bija Kotdivuāra un Senegāla) šajās spēlēs atteicās piedalīties, saistībā ar aparteīda politiku Dienvidāfrikas Republikā. Šī paša iemesla dēļ vienīgo reizi savā dalības vēsturē no piedalīšanās olimpiskajās spēlēs atteicās arī Jaunzēlande.[28] Lielākais boikots līdz šim olimpisko spēļu vēsturē bija 1980. gada Maskavas olimpiskajās spēlēs, kad bija pārstāvēta tikai 81 valsts.[29] Šī boikota ierosinātāja bija ASV, kas protestēja pret PSRS iebrukumu Afganistānā. Boikotā oficiāli piedalījās 65 valstis, kas tika uzaicinātas uz olimpiskajās spēlēm, taču nepiedalījās. Atbildot uz 1980. gada boikotu, 1984. gada Losandželosas spēles boikotēja Padomju Savienība un vairākas tās sabiedrotās valstis (kopumā 15 valstis). Tomēr šis boikots bija daudz mazāks kā iepriekšējais un kopumā Losandželosas olimpiskajās spēlēs startēja 140 valsts.[30] Nakamās 1988. gada vasaras olimpiskās spēles bija pa ilgiem laikiem bez boikotiem un tajās piedalījās rekorliels valstu skaits — 160 valstis.[31]
Mūsdienas (1992 — pašlaik)
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vairāki 20. gadsimta 90. gadu notikumi ievērojami palielināja olimpisko spēļu dalībvalstu skaitu. Pēc Padomju Savienības sabrukšanas, Baltijas valstis pirmo reizi kopš 1936. gada 1992. gada Barselonas olimpiskajās spēlēs piedalījās, kā neatkarīgas valstis.[32] Savukārt pārējās Padomju Savienības republikas 1992. gada Barselonas spēlēs piedalījās kā kopīga Apvienotā komanda. Kopš 1964. gada kopīgi atkal startēja vienota Vācijas komanda. Savukārt Dienvislāvijas sabrukuma rezultātā izveidojās virkne jaunas valstis, kuras šajās spēlēs debitēja.
1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Atlantā piedalījās 197 valstis, no kurām 24 valstīm tā bija pirmā dalība vasaras olimpiskajās spēlēs.[33] Šīs bija pirmās olimpiskās spēles, kad atsevišķi startēja Čehijas un Slovākijas komandas, līdz tam šīs abas valstis startēja kā Čehoslovākija, kā arī pirmo reizi visas bijušās Padomju Savienības republikas vasaras olimpiskajās spēlēs startēja kā neatkarīgas valstis. Dalībvalstu skaits olimpiskajās spēlēs turpmāk tikai palielinājās, 2000. gada Sidnejas spēlēs startēja 199 valstis[34] un nākamajās, 2004. gada Atēnas olimpiskajās spēlēs jau 201 valsts.[35]
2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Pekinā jau piedalījās 204 valstis,[36] un tajās debitēja Māršala Salas un Tuvalu. Pēc tam, kad 2004. gada spēlēs Serbija un Melnkalne startēja kā kopīga komanda, nākamajās vasaras olimpiskajās spēlēs jau piedalījās kā neatkarīgas valstis. Bruneja bija vienīgā valsts, kas nepiedalījās 2008. gada Pekinas olimpiskajās spēlēs.[37] Lai gan Dienvidsudāna pēc neatkarības pasludināšanas 2011. gadā vēl nebija paspējusi izveidot savu olimpisko komiteju, tā olimpiskajās spēlēs debitēja ar vienu sportistu. Šajās olimpiskajās spēlēs atkal piedalījās Brunejas sportisti, taču sportisti no bijušās Nīderlandes Antiļām startēja kā neatkarīgas komandas, saistībā ar to, ka šī valsts beidza pastāvēt 2010. gadā un tās olimpiskā komiteja tika likvidēta 2011. gadā.
Arī 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Riodežaneiro palielinājās dalībvalstu skaits līdz 207. Šīs bija pirmās olimpiskās spēles, kur Dienvidsudānas sportisti varēja startēt zem sava karoga, kā arī pirmo reizi olimpiskajās spēlēs piedalījās Kosovas komanda kā neatkarīga valsts. Šajās olimpiskajās spēlēs bija arī speciāli izveidota bēgļu komanda, kuras sastāvēja no Kongo Demokrātiskās Republikas, Etiopijas, Dienvidsudānas un Sīrijas sportistiem, kuri bija aizbēguši no savām dzimtajām valstīm. Viņiem bija atļauts spēlēs piedalīties zem olimpiskā karoga.
Statistika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu].svg){kind=small}
.svg){kind=small}
.svg){kind=small}
.svg){kind=small}
.svg){kind=small}
Valstu uzskaitījums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Paskaidrojums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Iekļautas 206 valstis/teritorijas,[39] kurām pašlaik pastāv aktīva Nacionālā Olimpiskā komiteja.
- Iekļautas 18 valstis, kuras vairs nepastāv, līdz ar to ir likvidēta arī Nacionālā Olimpiskā komiteja. Tās uzskaitījumā izceltas slīprakstā.
- Iekļautas vairākas citas komandas.
Katrai olimpiskajai komitejai ir savs unikāls SOK kods. Kopš 1960. gada šos kodus bieži izmanto Staptautiskā olimpiskā komiteja (SOK) un spēļu organizētājkomiteja, lai identificētu nacionālās olimpiskās komitejas, piemēram, olimpisko spēļu oficiālajā ziņojumā.[40] Tomēr šajā sadaļā vairākām valstīm tiek lietots Apvienoto Nāciju organizācijas noteiktais valsts nosaukums, kas ir īsāks par oficiālo valsts pilno nosaukumu, piemēram: Laosa (Laosas Tautas Demokrātiskā Republika), Ziemeļkoreja (Korejas Tautas Demokrātiskā Republika), Moldova (Moldovas Republika) u.c. Vairākām valstīm ir mainījiess nosaukums olimpisko spēlu vēsturē.
Tabulu leģenda
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]| 96 | — Tabulas virsrakstos norādīts spēļu gads |
| X | — Dalība attiecīgajās vasaras olimpiskajās spēles |
| X | — Attiecīgo olimpisko spēļu rīkotājvalsts |
| B | — Valsts attiecīgās olimpiskās spēles nolēma boikotēt |
| [A] | — Papildus paskaidrojoša piezīme par dalību olimpiskajās spēlēs |
| [P1] | — Paskaidrojošā piezīme par valsts atšķirīgajiem nosaukumiem, kādā no olimpiskajām spēlēm |
| — Plānotās 1916., 1940. un 1944. gada vasaras olimpiskās spēles tika atceltas saistībā ar pasaules karu. | |
| — Valsts piedalījās citu nacionālo olimpisko komiteju sastāvā attiecīgajās olimiskajās spēlēs. |
Alfabētiskais uzskaitījums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]| Saturs: | A B C Č D E Ē F G H I J K Ķ L M N O P R S Š T U V Z Citas komandas |
|---|
.svg){kind=small}
.svg){kind=small}
.svg){kind=small}
.svg){kind=small}
.svg){kind=small}
.svg){kind=small}