Valstu uzskaitījums vasaras olimpiskajās spēlēs
Šajā uzskaitījumā apkopotas valstis, kuru Nacionālās Olimpiskās komitejas piedalījušās vasaras olimpiskajās spēlēs kopš 1896. gada. Pēdējās 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Riodežaneiro piedalījās 206 valstis. Austrālijas (ieskaitot 2 spēles, kad tā startēja Austrālāzijas komandā), Francijas, Lielbritānijas, Grieķijas un Šveices sportisti līdz šim ir piedalījušies visās 28 vasaras olimpiskajās spēlēs.
Vēsture
[labot | labot pirmkodu]Sākuma gadi (1896—1916)
[labot | labot pirmkodu]
Sākotnēji olimpiskajās spēlēs nebija skaidri dokumentēts, kuras valstis piedalās spēlēs. Pirmajās olimpiskajās spēlēs 1896. gadā Atēnās piedalījās 14 valstu komandas un jauktā komanda.[1] Taču Bulgārija[2] un Čīle[3] apgalvo, ka arī ar vienu sportistu ir bijušas pārstāvētas olimpiskajās spēlēs. Citos avotos ir minēts, ka spēlēs piedalījušies arī sportisti no Itālijas, Ēģiptes un Osmaņu impērijas (tagadējā Turcija).[4][5] Pēc 1900. gada vasaras olimpisko spēļu oficiālā ziņojuma Parīzes olimpiskajās spēlēs tika pārstāvētas 24 valstis,[6] taču pēc citiem avotiem 28 valstis.[7][8] 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs, kas norisinājās ASV pilsētā Sentluisā piedalījās tikai 12 valstis un ļoti liels sportistu pārsvars bija tieši no ASV.[9][10] Lai gan 1906. gada neoficiālās olimpiskās spēles oficiāli vairs netiek atzītas un iekļautas olimpisko spēļu sarakstā, tās palīdzēja uzlabot un atjaunot olimpisko kustību. Nākamajās spēlēs valstu skaits tikai pieauga, 1908. gada Londonas spēlēs piedalījās — 22 valstis,[11] savukārt 1912. gada Stokholmas spēlēs — 28 valstis.[12] Šajās divās spēlēs Austrālijas un Jaunzēlandes sportisti startēja kā apvienotā Austrālāzijas komanda. 1916. gada vasaras olimpiskās spēles, kas bija plānotas Vācijas galvaspilsētā Berlīnē bija pirmās olimpiskās spēles, kas tika atceltas.
Starpkaru periods (1920—1940)
[labot | labot pirmkodu]
Pēc Pirmā pasaules kara olimpiskās spēles tika atkal organizētas 1920. gadā Antverpenē. Šajās olimpiskajās spēlēs piedalījās 29 valstis, bet tajās nebija pārstāvēta Austrija, Ungārija, Vācija un Turcija. Šīm valstīm bija nozīmīga loma Pirmajā pasaules karā, līdz ar to tās netika uzaicinātas uz 1920. gada Antverpenes spēlēm.[13] Šajās spēlēs piedalījās vairākas jaunas Eiropas valstis, piemēram Čehoslovākija un Dienvidslāvija.
1924. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs strauji pieauga dalībvalstu skaits līdz 44 valstīm,[14] lai gan šajās spēlēs joprojām bija liegts piedalīties Vācijai. Šī situācija mainījās 1928. gadā, kas olimpiskās spēles tika organizētas Berlīnē, un Vācijas komandai bija ļauts atgriezties olimpiskajās spēlēs. Kopumā 1928. gada Berlīnes spēlēs piedalījās 46 valstis.[15] Lielās depresijas ietekmes dēļ 1932. gada Losandželosas olimpiskajās spēlēs, piedalījās tikai 37 valstis — kaut gan tajā laikā nacionālo olimpisko komiteju skaits Starptautiskajā olimpiskajā komitejā (SOK) bija vismaz divreiz lielāks.[16] 1936. gada vasaras olimpiskās spēles atkal notika Vācijas (tajā laikā Nacistiskās Vācijas) galvaspilsēta Berlīnē, taču tās bija ļoti augsti politizētas spēles. Šajās spēlēs kopumā piedalījās 49 valstis, no tām 8 valstis pirmo reizi.[17] 1940. gada vasaras olimpiskās spēles bija plānotas Japānas galvaspilsētā Tokijā, taču tās tika atceltas saistībā ar Otrā pasaules kara sākumu. Arī nākamās 1944. gada vasaras olimpiskās spēles, kas bija plānotas Londonā šī paša iemesla dēļ tika atceltas.
Pēckara periods un Aukstā kara gadi (1948—1988)
[labot | labot pirmkodu]
12 gadus pēc iepriekšējām olimpiskajām spēlēs 1948. gada vasaras olimpiskās spēles tika organizētas Lielbritānijas galvaspilsētā Londonā. Tajās piedalījās 59 valstis no kurām 14 valstis startēja pirmo reizi. Šajās olimpiskajās spēlēs netika uzaicināta Vācija un Japāna.[18] 1952. gada Helsinku olimpiskajās spēlēs, atkal piedalījās tajā laikā rekordliels valstu skaits — 69 valstis —, tostarp pirmo reizi olimpiskajās spēlēs piedalījās Padomju Savienība, kā arī spēlēs tika atkal atļauts piedalīties Vācijas un Japānas sportistiem.[19] 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs, kas notika Austrālijas pilsētā Melburnā piedalījās 67 valstis. Šīs bija pirmais olimpiskās spēles, kas saskārās ar boikotu.[20] Ēģipte, Irāka un Lībija atteicās piedalīties olimpiskajās spēlēs, reaģējot uz Suecas krīzi. Savukārt Nīderlande, Spānija un Šveice olimpiskajās spēlēs atteicās piedalīties, reaģējot uz Padomju Savienības iebrukumu Ungārijā. Saistībā ar Austrālijas karantīna ierobežojumiem Jāšanas sacensības tika organizētas piecus mēnešus agrāk un tās notika Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā. Šajās sacensībās piedalījās 29 valstis, tostarp piecas valstis, kuras vēlāk nepiedalījās olimpiskajās spēlēs, kad tās notika Melburnā.[21]
20. gadsimta 60. gados olimpiskajās spēlēs pirmo reizi piedalījās vairākas Āfrikas un Latīņamerikas valstis. 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs, kas notika Romā piedalījās 84 valstis.[22] Nākamajās olimpiskajās spēlēs 1964. gadā Tokijā piedalījās 94 valstis.[23] Savukārt 1968. gada Mehiko spēlēs piedalījās 112 valstis.[24] 1968. gada Mehiko olimpiskās spēles bija pirmās olimpiskās spēles kur startēja atsevišķas Rietumvācijas un Austrumvācijas komandas. Iepriekšējās trijās olimpiskajās spēlēs (1956—1964) šīs valstis startēja kā Vācijas apvienotā komanda.[25] Nākamajās 1972. gada Minhenes spēlēs atkal piedalījās rekordliels valstu skaits. Šajās spēlēs bija pārstāvēta 121 valsts.[26]
Nākamās trīs olimpiskās spēles (1976—1984) saskarās ar iespaidīgiem boikotiem. 1976. gada olimpiskajās spēlēs Monreālā piedalījās tikai 92 valstis.[27] 29 Āfrikas valstis (vienīgie izņēmumi bija Kotdivuāra un Senegāla) šajās spēlēs atteicās piedalīties, saistībā ar aparteīda politiku Dienvidāfrikas Republikā. Šī paša iemesla dēļ vienīgo reizi savā dalības vēsturē no piedalīšanās olimpiskajās spēlēs atteicās arī Jaunzēlande.[28] Lielākais boikots līdz šim olimpisko spēļu vēsturē bija 1980. gada Maskavas olimpiskajās spēlēs, kad bija pārstāvēta tikai 81 valsts.[29] Šī boikota ierosinātāja bija ASV, kas protestēja pret PSRS iebrukumu Afganistānā. Boikotā oficiāli piedalījās 65 valstis, kas tika uzaicinātas uz olimpiskajās spēlēm, taču nepiedalījās. Atbildot uz 1980. gada boikotu, 1984. gada Losandželosas spēles boikotēja Padomju Savienība un vairākas tās sabiedrotās valstis (kopumā 15 valstis). Tomēr šis boikots bija daudz mazāks kā iepriekšējais un kopumā Losandželosas olimpiskajās spēlēs startēja 140 valsts.[30] Nākamās 1988. gada vasaras olimpiskās spēles bija pa ilgiem laikiem bez boikotiem un tajās piedalījās rekordliels valstu skaits — 160 valstis.[31]
Mūsdienas (1992 — pašlaik)
[labot | labot pirmkodu]
Vairāki 20. gadsimta 90. gadu notikumi ievērojami palielināja olimpisko spēļu dalībvalstu skaitu. Pēc Padomju Savienības sabrukšanas, Baltijas valstis pirmo reizi kopš 1936. gada 1992. gada Barselonas olimpiskajās spēlēs piedalījās, kā neatkarīgas valstis.[32] Savukārt pārējās Padomju Savienības republikas 1992. gada Barselonas spēlēs piedalījās kā kopīga Apvienotā komanda. Kopš 1964. gada kopīgi atkal startēja vienota Vācijas komanda. Savukārt Dienvidslāvijas sabrukuma rezultātā izveidojās virkne jaunas valstis, kuras šajās spēlēs debitēja.
1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Atlantā piedalījās 197 valstis, no kurām 24 valstīm tā bija pirmā dalība vasaras olimpiskajās spēlēs.[33] Šīs bija pirmās olimpiskās spēles, kad atsevišķi startēja Čehijas un Slovākijas komandas, līdz tam šīs abas valstis startēja kā Čehoslovākija, kā arī pirmo reizi visas bijušās Padomju Savienības republikas vasaras olimpiskajās spēlēs startēja kā neatkarīgas valstis. Dalībvalstu skaits olimpiskajās spēlēs turpmāk tikai palielinājās, 2000. gada Sidnejas spēlēs startēja 199 valstis[34] un nākamajās, 2004. gada Atēnas olimpiskajās spēlēs jau 201 valsts.[35]
2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Pekinā jau piedalījās 204 valstis,[36] un tajās debitēja Māršala Salas un Tuvalu. Pēc tam, kad 2004. gada spēlēs Serbija un Melnkalne startēja kā kopīga komanda, nākamajās vasaras olimpiskajās spēlēs jau piedalījās kā neatkarīgas valstis. Bruneja bija vienīgā valsts, kas nepiedalījās 2008. gada Pekinas olimpiskajās spēlēs.[37] Lai gan Dienvidsudāna pēc neatkarības pasludināšanas 2011. gadā vēl nebija paspējusi izveidot savu olimpisko komiteju, tā olimpiskajās spēlēs debitēja ar vienu sportistu. Šajās olimpiskajās spēlēs atkal piedalījās Brunejas sportisti, taču sportisti no bijušās Nīderlandes Antiļām startēja kā neatkarīgas komandas, saistībā ar to, ka šī valsts beidza pastāvēt 2010. gadā un tās olimpiskā komiteja tika likvidēta 2011. gadā.
Arī 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Riodežaneiro palielinājās dalībvalstu skaits līdz 207. Šīs bija pirmās olimpiskās spēles, kur Dienvidsudānas sportisti varēja startēt zem sava karoga, kā arī pirmo reizi olimpiskajās spēlēs piedalījās Kosovas komanda kā neatkarīga valsts. Šajās olimpiskajās spēlēs bija arī speciāli izveidota bēgļu komanda, kuras sastāvēja no Kongo Demokrātiskās Republikas, Etiopijas, Dienvidsudānas un Sīrijas sportistiem, kuri bija aizbēguši no savām dzimtajām valstīm. Viņiem bija atļauts spēlēs piedalīties zem olimpiskā karoga.
Statistika
[labot | labot pirmkodu].svg){kind=small}
.svg){kind=small}
.svg){kind=small}
.svg){kind=small}
Valstu uzskaitījums
[labot | labot pirmkodu]Paskaidrojums
[labot | labot pirmkodu]- Iekļautas 206 valstis/teritorijas,[39] kurām pašlaik pastāv aktīva Nacionālā Olimpiskā komiteja.
- Iekļautas 18 valstis, kuras vairs nepastāv, līdz ar to ir likvidēta arī Nacionālā Olimpiskā komiteja. Tās uzskaitījumā izceltas slīprakstā.
- Iekļautas vairākas citas komandas.
Katrai olimpiskajai komitejai ir savs unikāls SOK kods. Kopš 1960. gada šos kodus bieži izmanto Starptautiskā olimpiskā komiteja (SOK) un spēļu organizētājkomiteja, lai identificētu nacionālās olimpiskās komitejas, piemēram, olimpisko spēļu oficiālajā ziņojumā.[40] Tomēr šajā sadaļā vairākām valstīm tiek lietots Apvienoto Nāciju organizācijas noteiktais valsts nosaukums, kas ir īsāks par oficiālo valsts pilno nosaukumu, piemēram: Laosa (Laosas Tautas Demokrātiskā Republika), Ziemeļkoreja (Korejas Tautas Demokrātiskā Republika), Moldova (Moldovas Republika) u.c. Vairākām valstīm ir mainījies nosaukums olimpisko spēļu vēsturē.
Tabulu leģenda
[labot | labot pirmkodu]| 96 | — Tabulas virsrakstos norādīts spēļu gads |
| X | — Dalība attiecīgajās vasaras olimpiskajās spēles |
| X | — Attiecīgo olimpisko spēļu rīkotājvalsts |
| B | — Valsts attiecīgās olimpiskās spēles nolēma boikotēt |
| [A] | — Papildus paskaidrojoša piezīme par dalību olimpiskajās spēlēs |
| [P1] | — Paskaidrojošā piezīme par valsts atšķirīgajiem nosaukumiem, kādā no olimpiskajām spēlēm |
| — Plānotās 1916., 1940. un 1944. gada vasaras olimpiskās spēles tika atceltas saistībā ar pasaules karu. | |
| — Valsts piedalījās citu nacionālo olimpisko komiteju sastāvā attiecīgajās olimiskajās spēlēs. |
Alfabētiskais uzskaitījums
[labot | labot pirmkodu]| Saturs: | A B C Č D E Ē F G H I J K Ķ L M N O P R S Š T U V Z Citas komandas |
|---|
.svg){kind=small}
.svg){kind=small}
.svg){kind=small}
.svg){kind=small}
.svg){kind=small}
.svg){kind=small}
.svg){kind=small}
.svg){kind=small}
- Piezīmes:
- A ^ — 1900. vasaras olimpisko spēļu vieglatlētikas sacensībās piedalījās Ādolfs Klingelhoeffers, kas bija Brazīlijas diplomāta dēls. Lai gan viņš bija dzimis un uzaudzis Parīzē, 1900. gadā viņam bija Brazīlijas pilsonība un līdz 1940. gadam saglabāja šo pilsonību. Šis fakts tika atklāts 2008. gadā, līdz tam viņš dalība tika saistīta ar Franciju.
- B ^ — 1988. gada olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā Brunejas delegācija sastāvēja tikai no viena cilvēka un tā pati bija amatpersona, bet spēlēs nepiedalījās neviens Brunejas sportists.[31]
- C ^ — Bulgārijas Olimpiskā komiteja apgalvo, ka Šarls Šampovs, Šveices vingrošanas skolotājs, kas tajā laikā dzīvoja Bulgārijas galvaspilsētā Sofijā, 1896. gada olimpiskajās spēlēs Atēnās, pārstāvēja Bulgāriju.[2]
- D ^ — Čīles Olimpiskā komiteja apgalvo, ka Luiss Suberkasiukss, 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Atēnās piedalījās, pārstāvot Čīli.[3]
- E ^ — 2004. gada olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā Atēnās Džibuti delegācija piedalījās, taču pašās olimpiskajās spēlēs neviens sportists nepiedalījās.
- F ^ — Iespējams Dionīsijs Kasdaglis, kas piedalījās Tenisa sacensībās 1896. gada olimpiskajās spēlēs Atēnās, bija no Ēģiptes.
- G ^ — Ēģipte, Kambodža, Nīderlande, Spānija un Šveice piedalījās tikai 1956. gada olimpisko spēļu Jāšanas sacensībās, kas notika Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā tā paša gada jūnijā.[21] Taču šis valstis boikotēja pārējo spēļu programmu, kas notika Melburnā gada beigās.[20]
- H ^ — Ēģipte, Kamerūna, Maroka un Tunisija piedalījās 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs pirmajās trīs dienās. Taču vēlāk tāpat kā lielākā daļa Āfrikas valstu šīs spēles boikotēja.[27]
- I ^ — Avotos ir atrodamas pretrunīgas ziņas par Francijas dalību 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs. Oficiāli no Francijas bija tikai viens sportists — maratonists Alberts Korī —, taču parādās ziņas, ka spēlēs ir piedalījusies arī francūži, kas valkāja "Čikāgas atlētikas asociācijas krāsas".[41] Kā arī francūži startēja jauktās komandas sastāvā, taču tajā piedalījās arī citu valstu pārstāvji.[42]
- J ^ — Atsevišķi avoti vēsta, ka Leons Tērselīns un Andrē Korvingtons, kas piedalījās Paukošana 1900. gada olimpiskajās spēlēs, un regbists Konstantīns Enrikess bijuši ar Haiti pilsonību.[7][43]
- K ^ — Atsevišķi avoti vēsta, ka Feridūns Malkoms, kurš piedalījās Paukošanā 1900. gada olimpiskajās spēlēs, ir bijis ar Persijas pilsonību, līdz ar to uzskatāms kā pirmais Irānas sportists, kas piedalījies olimpiskajās spēlēs.[7][43]
- L ^ — Iespējams, ka 1900. gada ūdenspolo spēlētājs Viktors Lindbergs bija no Jaunzēlandes.
- M ^ — 1900. gada olimpiskajās spēlēs virves vilkšanā Francijas komandas ietvaros startēja Francisko Enrikess de Zubirija, kuram bija Kolumbijas pilsonība.
- N ^ — Libērija 1980. gada olimpiskajās spēlēs piedalījās spēļu atklāšanas ceremonijā, taču nevienā no sporta veidiem nepiedalījās kāds no valsts sportistiem, saistībā ar to, ka izlēma piedalīties 1980. gada spēļu boikotā.
- O ^ — Lībija 1964. gada olimpiskajās spēlēs piedalījās spēļu atklāšanas ceremonijā, taču neviens sportists nepiedalījās kādā no sporta veidiem, jo pēc tam izstājās no olimpiskajām spēlēm.[23]
- P ^ — Mišels Teato, kurš ieguva zelta medaļu 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs maratona sacensībās, pārstāvēja Franciju. Taču vēlāk tika atklāts, ka viņš ir dzimis Luksemburgā.[7]
- Q ^ — Atsevišķi avoti uzskata, ka paukotājs un diplomāts Karloss de Kandamo ir bijis ar Peru pilsonību.[7][43]
- R ^ — Surinama 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Romā piedalījās spēļu atklāšanas ceremonijā, taču neviens no valsts sportistiem nesacentās kādā no sporta veidiem, saistībā ar pašu plānošanā pieļauto kļūdu.
- ↑ Antigva un Barbuda neatkarību ieguva 1981. gadā. Taču 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Tokijā Antigva olimpiskajās spēlēs piedalījās kā asociētā valsts.
- ↑ Apvienotā Arābu Republika bija valsts no 1958. līdz 1961. gadam. Tās sastāvā atradās mūsdienu Ēģiptes un Sīrijas valstis. Kaut gan 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Apvienotās Arābu Republikas sastāvā varēja startēt gan Ēģiptes, gan Sīrijas sportisti, nav ziņu, ka kāds no Sīrijas sportistiem būtu startējis. 1964. gada VOS un 1968. gada VOS Ēģipte olimpiskajās spēlēs piedalījās ar nosaukumu Apvienotā Arābu Republika.
- ↑ Beliza 1968. gada Vasaras un 1972. gada Vasaras olimpiskajās piedalījās ar nosaukumu Britu Hondurasa (HBR).
- ↑ Benina 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs piedalījās ar nosaukumu Dahomeja (DAH).
- ↑ Burkinafaso 1972. gada Vasaras olimpiskajās piedalījās ar nosaukumu Augšvolta (VOL).
- ↑ Par Dienvidslāvijas (Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika) sabrukšanas gadu uzskata 1991. gadu. 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Barselonā atsevišķi startēja Bosnijas un Hercegovinas, Horvātijas un Slovēnijas valstu komandas. Savukārt pārējās bijušās Dienvidslāvijas Republikas varēja startēt apvienotajā komandā kā Neatkarīgie olimpiskie dalībnieki (IOP). No 1996. līdz 2000. gadam Dienvidslāvijas nosaukumu izmantoja Serbijas un Melnkalnes komandas. Taču 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Atēnās tās izmantoja nosaukumu Serbija un Melnkalne (SCG). Savukārt pēc tam šī valsts tika sadalīta vēl vairākās atsevišķās valstis, kas neatkarīgi viena no otra piedalās olimpiskajās spēlēs.
- ↑ No 1960. līdz 1968. gadam Ēģipte olimpiskajās spēlēs piedalījās kā Apvienotā Arābu Republika (RAU). 1960. gada olimpiskajās spēlēs Romā Apvienotās Arābu Republikas sastāvā varēja piedalīties gan Ēģiptes, gan Sīrijas sportisti. Taču nav zināms, ka šajās spēlēs būtu piedalījies kāds Sīrijas sportists.
- ↑ Gajāna no 1948. līdz 1964. gadam piedalījās vasaras olimpiskajās spēlēs ar nosaukumu Britu Gviāna 1966. gadā tā ieguva neatkarību.
- ↑ Gana 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs piedalījās ar nosaukumu Zelta Krasts.
- ↑ Kongo Demokrātiskā Republika 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Mehiko piedalījās ar nosaukumu Kongo-Kinšasa (COK) Savukārt no 1984. līdz 1996. gadam tā vasaras olimpiskajās spēlēs piedalījās ar nosaukumu Zaira (ZAI).
- ↑ Kotdivuāra no 1964. līdz 1988. gadam olimpiskajās spēlēs piedalījās ar nosaukumu Ziloņkaula krasts (CML).
- ↑ Ķīnas Taipeja 1956. gada Vasaras, 1960. gada Vasaras un 1972. gada Vasaras olimpiskajās spēlēs startēja ar nosaukumu bija Ķīnas Republika (ROC). Savukārt 1964. gada Vasaras un 1968. gadada Vasaras olimpiskajās spēlēs piedalījās ar nosaukumu Taivāna.
- ↑ Mjanma no 1948. līdz 1988. gadam vasas olimpiskajās spēlēs piedalījās ar nosaukumu Birma (BIR).
- ↑ Samoa no 1948. līdz 1996. gadam vasas olimpiskajās spēlēs piedalījās ar nosaukumu Rietumsamoa.
- ↑ Lai gan Serbija un Melnkalne kā valsts tika izveidota 1992. gadā, pēc Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika sabrukuma, tā līdz 2003. gadam izmantoja nosaukumu Dienvidslāvijas Federatīvā Republika un tikai pēc tam tā sāka izmantot savu oficiālo valsts nosaukumu.
- ↑ Šrilanka no 1948. līdz 1976. gadam vasas olimpiskajās spēlēs piedalījās ar nosaukumu Ceilona (CEY).
- ↑ Tanzānija 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Tokijā piedalījās ar nosaukumu Tangaņikas un Zanzibāras Apvienotā Republika.
- ↑ Turcija 1908. gada vasaras un 1912. gada vasaras olimpiskahjās spēlēs iedalījās ar nosaukumu Osmaņu impērija.
- ↑ Vācijas apvienotajā komandā no 1956. gada līdz 1964. gadam startēja kopīgi startēja Vācijas Demokrātiskās Republikas un Vācijas Federatīvās Republikas komandas. Taču kopš 1968. gada šīs valstis startēja atsevišķi viena no otras.
- ↑ Zambija 1964. gada vasaras olimpiskajās spēles Tokijā piedalījās ar nosaukumu Ziemeļrodēzija (NRH).
- ↑ Zimbabve 1928. gada Amsterdamas, 1960. gada Romas un 1964. gada Tokijas vasaras olimpiskajās spēlēs piedalījās ar nosaukumu Rodēzija (RHO).
- ↑ Iekļautas tās olimpisko dalībnieku komandas, kuru dalībniekiem politisku, ekonomisku vai citādu iemeslu dēļ nebija iespējas piedalīties olimpiskajās spēlēs savas valsts sastāvā.
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- 1 2 «Athens 1896 Summer Olympics». International Olympic Committee. Skatīts: 2014-02-02.
- 1 2 «Olympic Games Athens 1896». Bulgarian Olympic Committee. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014-02-04. Skatīts: 2014-02-02.
- 1 2 «La Presencia de Chile en los Juegos Olimpicos» (Spanish). Comité Olímpico de Chile. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008-01-11. Skatīts: 2008-02-04.
- ↑ Bill Mallon, Widlund, Ture. «1896 Olympic Games — Analysis and Summaries». The 1896 Olympic Games: Results for All Competitors in All Events, With Commentary. McFarland, 1998. 22–23. lpp. ISBN 0-7864-0379-9. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-03-03. Skatīts: 2017-09-09.
- ↑ Herman De Wael. «Herman's Top Athina 1896 Olympians», 2005-06-13. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014-02-04. Skatīts: 2014-02-02.
- 1 2 «Paris 1900». International Olympic Committee. Skatīts: 2014-02-02.
- 1 2 3 4 5 Bill Mallon. «1900 Olympic Games — Analysis and Summaries». The 1900 Olympic Games: Results for All Competitors in All Events, With Commentary. McFarland, December 1997. 10, 23–26. lpp. ISBN 978-0-7864-0378-3. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014-01-09. Skatīts: 2017-09-09.
- ↑ Herman De Wael. «Herman's Top Paris 1900 Olympians», 2002-10-10. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014-02-04. Skatīts: 2014-02-02.
- ↑ Bill Mallon. «1904 Olympic Games — Analysis and Summaries». The 1904 Olympic Games: Results for All Competitors in All Events, With Commentary. McFarland, February 1999. 23–24. lpp. ISBN 978-0-7864-0550-3. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017-06-10. Skatīts: 2017-09-09.
- 1 2 «St. Louis 1904». International Olympic Committee. Skatīts: 2014-02-02.
- 1 2 Cook, Theodore Andrea. The Fourth Olympiad London 1908 Official Report (PDF). London : British Olympic Association, May 1909. 656. lpp. Skatīts: 2017-09-09.
- 1 2 (ed). Bergvall, Erik. The Olympic Games of Stockholm 1912 Official Report (PDF). Stockholm : Wahlström and Widstrand, December 1913. 889. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014-02-07. Skatīts: 2017-09-09.
- 1 2 Olympic Games Antwerp 1920 — Official Report (PDF) (French). Belgian Olympic Committee. 1957. 168–170. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-10-07. Skatīts: 2017-09-09.
- 1 2 (ed.) M. Avé, Comité Olympique Français. Les Jeux de la VIIIe Olympiade Paris 1924 – Rapport Officiel (PDF) (French). Paris : Librairie de France. 79. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008-04-10. Skatīts: 2017-09-09.
- 1 2 (ed.) G. Van Rossem. The Ninth Olympiad Amsterdam 1928 Official Report (PDF). Amsterdam : J. H. De Bussy, 1928. 87–88. lpp. Skatīts: 2017-09-09.
- 1 2 The Games of the Xth Olympiad Los Angeles 1932 (PDF). Xth Olympiade Committee of the Games of Los Angeles, U.S.A. 1932. 1933. 374. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-09-18. Skatīts: 2017-09-09.
- 1 2 Carl Diem. XIth Olympic Games, Berlin 1936 Official Report (PDF). Berlin : Wilhelm Limpert, 1937. 596–597. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017-01-30. Skatīts: 2017-09-09.
- 1 2 (ed.) Lord Burghley. The Official Report of the Organising Committee for the XIV Olympiad (PDF). London : Organising Committee for the XIV Olympiad, 1951. 546–547. lpp. Skatīts: 2017-09-09.
- 1 2 (ed.) Kolkka, Sulo. The Official Report of the Organising Committee for the Games of the XV Olympiad Helsinki 1952 (PDF). Helsinki : Organising Committee for the XV Olympiad Helsinki 1952, 1955. 244–255. lpp. Skatīts: 2017-09-09.
- 1 2 3 The Official Report of the Organizing Committee for the Games of the XVI Olympiad Melbourne 1956 (PDF). Melbourne : The Organizing Committee of the XVI Olympiad, Melbourne, 1956. 1958. 260–261. lpp. Skatīts: 2017-09-09.
- 1 2 The Equestrian Games of the XVI Olympiad Stockholm 1956 (PDF). Stockholm : Esselte Aktiebolag. 1959. 23. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-09-12. Skatīts: 2017-09-09.
- 1 2 (ed.) Giacomini, Romolo. The Games of the XVII Olympiad Rome 1960, The Official Report of the Organizing Committee, Volume 2 (PDF). Rome : Carlo Colombo, May 1963. 56. lpp. Skatīts: 2017-09-09.
- 1 2 3 The Official Report of the Games of the XVIII Olympiad, Tokyo 1964, Volume II (PDF). Tokyo : The Organizing Committee for the Games of the XVIII Olympiad. October 1966. 2–13. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-06-30. Skatīts: 2017-09-09.
- 1 2 (ed.) Trueblood, Beatrice. The Official Report of the Organizing Committee of the Games of the XIX Olympiad Mexico 1968, Volume 3: The Games (PDF). Organizing Committee of the Games of the XIX Olympiad, 1969. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-09-12. Skatīts: 2017-09-09.
- ↑ (ed.) Berlioux, Monique (July–August 1975). "The Federal Republic of Germany and Olympism" (PDF). Olympic Review (Lausanne: International Olympic Committee) (93–94): 290–306. Atjaunināts: 2017-09-09.
- 1 2 (ed.) Kunze, Herbert. The official report of the Organizing Committee for the Games of the XXth Olympiad Munich 1972, Volume 3 The competitions (PDF). Munich : proSport, 1974. 541–563. lpp. Skatīts: 2017-09-09.
- 1 2 3 (ed.) Chantigny, Louis. Games of the XXI Olympiad Montréal 1976 Official Report, Volume I Organization (PDF). Montreal : COJO 76, 1978. 139–150. lpp. Skatīts: 2017-09-09.
- ↑ (ed.) Berlioux, Monique (November–December 1976). "Africa and the XXIst Olympiad" (PDF). Olympic Review (Lausanne: International Olympic Committee) (109–110): 584–585. Atjaunināts: 2017-09-09.
- 1 2 (ed.) I. T. Novikov. Games of the XXII Olympiad Moscow 1980, Volume 3 Participants and Results (PDF). Moscow : Fizkultura i Sport, 1981. 610–639. lpp. Skatīts: 2017-09-09.
- 1 2 (ed.) Perelman, Richard B. Official Report of the Games of the XXIIIrd Olympiad Los Angeles 1984, Volume 2 Competition Summary and Results (PDF). Los Angeles Olympic Organizing Committee, 1985. 224–227. lpp. ISBN 0-9614512-0-3. Skatīts: 2017-09-09.
- 1 2 3 (ed.) Lee Kyong-hee. Games of the XXIVth Olympiad Seoul 1988 Official Report, Volume 2: Competition Summary and Results (PDF). Seoul Olympic Organizing Committee, September 1989. 150–161. lpp. Skatīts: 2017-09-09.
- 1 2 (ed.) Cuyàs, Romà. Official Report of the Games of the XXV Olympiad Barcelona 1992, Volume IV The Games (PDF). COOB'92, 1992. 396–397. lpp. ISBN 84-7868-097-7. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-09-12. Skatīts: 2017-09-09.
- 1 2 (ed.) Watkins, Ginger T. The Official Report of the Centennial Olympic Games, Volume III The Competition Results (PDF). Atlanta : Peachtree Publishers, 1997. viii–ix. lpp. ISBN 1-56145-150-9. Skatīts: 2017-09-09.
- 1 2 Sydney Organising Committee for the Olympic Games. «National Olympic Committees». Official Report of the XXVII Olympiad, Volume Three: Results (PDF). Sydney Organising Committee for the Olympic Games, 2001. 1–5. lpp. ISBN 0-9579616-1-8. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013-12-11. Skatīts: 2017-09-09.
- 1 2 (ed.) Skarveli, Efharis; Zervos, Isabel. Official Report of the XXVIII Olympiad, Volume Two: The Games (PDF). Athens 2004 Organising Committee for the Olympic Games, November 2005. 528–529. lpp. ISBN 960-88101-7-5. Skatīts: 2017-09-09.
- 1 2 Official Report of the Beijing 2008 Olympic Games, Volume II (PDF). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014-02-22. Skatīts: 2017-09-09.
- ↑ «Brunei excluded from Beijing Games». Reuters. 2008-08-08. Skatīts: 2008-08-15.
- ↑ «Olympics – Countries». BBC Sport. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 18. jūlijs. Skatīts: 2012. gada 19. jūlijs.
From the 27th of July 2012 – 204 countries will send more than 10,000 athletes to compete in 300 events
- ↑ «National Olympic Committees». International Olympic Committee. Skatīts: 2014-02-02.
- ↑ Mallon, Bill; Karlsson, Ove (May 2004). "IOC and OCOG Abbreviations for NOCs" (PDF). Journal of Olympic History 12 (2): 25–28. Atjaunināts: 2017-09-09.
- ↑ Charles J.P. Lucas. The Olympic Games — 1904 (PDF) (PDF). St. Louis, MO : Woodard & Tiernan, 1905. 47. lpp. Skatīts: 2017-09-09.
- ↑ «Olympic Medal Winners». International Olympic Committee. Skatīts: 2014-02-02.
- 1 2 3 Herman De Wael. «Fencing 1900», 2001-01-24. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013-10-20. Skatīts: 2014-02-02.
.svg){kind=small}
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||