Valtaiķu pils

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Valtaiķu pilsdrupas (no Pauluči albuma, 1830).

Valtaiķu pils jeb Jaunā pils (latīņu: castrum Novum, dāņu: Nyenhuss, vācu: Neuhausen) bija Livonijas ordeņa, vēlāk Kurzemes bīskapijas pils pie Aizputes - Embūtes lielceļa. Līdz mūsdienām saglabājušies vien pils pamati un līdz 7-10 metrus augsti mūra fragmenti.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Senās Bandavas kuršu Valtaiķu pils (Walteten) pēc 1253. gada Kursas valsts dalīšanas līguma nokļuva Livonijas ordeņa pārvaldē. 1388. gadā pirmo reizi pieminēta Livonijas ordeņa Kuldīgas komturejas Jaunā pils (castrum Novum).

1392. gada 30. jūnijā Kurzemes bīskaps noslēdza līgumu ar Livonijas ordeņa mestru par novadu apmaiņu. Livonijas ordenis ieguva agrāk bīskapam pakļauto kuršu Megavas daļu uz dienvidiem no Sventājas upes apmaiņā pret Valtaiķu novadu (Nuwelues). 1421. gadā pieminēta bīskapa Jaunā pils, kas 1508. gadā dēvēta par Nygenhusze.

1559. gadā Dānijas karalis Frederiks II no Kurzemes bīskapa koadjutora Ulriha Bēra atpirka Kurzemes bīskapa tiesības par labu savam jaunākajam brālim Magnusam. Šajā laikā Valtaiķu pils pieminēta kā Niehus (1561) un Neygenhauss (1568). Pēc Magnusa nāves Dānijas un Polijas-Lietuvas pretenzijas uz Kurzemes bīskapiju izraisīja tā saukto Piltenes mantojuma karu, kura laikā poļi 1583. gadā ieņēma Valtaiķu pili (Nyenhuss). 1617. gadā Kurzemes bīskapija tika pārvērsta par autonomu Piltenes apgabalu Polijas-Lietuvas pakļautībā, kara laikā nopostīto pili vairs neatjaunoja.

Apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pils atradās 10-15 metrus augstā Vaipas upes ielejas labajā krastā, kas padarīja to grūti pieejamu no dienvidu puses. No pārējām pusēm to sargāja aizsarggrāvji. 1,6 metrus biezā laukakmeņu mūra pamati aizņem 61 х 61 metrus lielu laukumu, dienvidaustrumu mūra iekšpusē atradās 11х7 metrus plaša dzīvojamā ēka.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]