Valters Saliss — Vikipēdija

Valters Saliss Walter Salles
Valters Saliss 2024. gadā
Dzimis	1956. gada 12. aprīlī (69 gadi) Riodežaneiro, Brazīlija
Nodarbošanās	kinorežisors

Valters Moreira Saliss Žuniors (portugāļu: Walter Moreira Salles Júnior; dzimis 1956. gada 12. aprīlī) ir Brazīlijas kinorežisors. Saliss tiek uzskatīts par vienu no visu laiku labākajiem brazīliešu kinorežisoriem.^[1]^[2]^[3]

Kļuvis starptautiski atpazīstams ar filmu Central do Brasil (1998), kas tika nominēta Amerikas Kinoakadēmijas balvai kategorijās "Labākā aktrise galvenajā lomā" (Fernanda Montenegru) un "Labākā filma svešvalodā". Filma saņēma Zelta globusa balvu kategorijā "Labākā filma svešvalodā". Salisa 2024. gada filma "Joprojām esmu šeit" saņēma Kinoakadēmijas balvu kategorijā "Labākā starptautiskā spēlfilma" un tika nominēta kategorijā "Labākā filma", kļūstot par pirmo Brazīlijas filmu, kas saņēmusi Oskaru.

Bijis režisors arī filmām Abril Despedaçado (2001), "Motociklista dienasgrāmatas" (Diarios de motocicleta, 2004), "Tumšie ūdeņi" (Dark Water, 2005), Linha de Passe (2008) un "Ceļā" (2012).

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

↑ Christopher Campbell. «12 Brazilian Filmmakers You Need to Know». Film School Rejects (angļu), 2016-08-09. Skatīts: 2025-06-10.
↑ Caio Coletti. «15 diretores essenciais para entender o cinema brasileiro». Omelete (portugāļu), 2024-06-17. Skatīts: 2025-06-10.
↑ Peter Bradshaw. «The world's 40 best directors». The Guardian (angļu), 2003-11-14. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2025-06-10.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Valters Saliss.

IMDb profils (angliski)
AllMovie profils (angliski)

Šī režisora biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

s d l Amerikas Kinoakadēmijas balva labākajai starptautiskai spēlfilmai

1947–1955 (speciālā goda balva)	"Šuša" – Vitorio De Sika (1947) "Mesjē Vinsents" – Moriss Klošs (1948) "Velosipēdu zagļi" – Vitorio De Sika (1949) "Pie Malapagas sienām" – Renē Klemāns (1950) "Rasomons" – Akira Kurosava (1951) "Aizliegtās spēles" – Renē Klemāns (1952) Balvu nepasniedza (1953) "Elles vārti" – Teinosuke Kinugasa (1954) "Mijamoto Musasi" – Hiroši Inagaki (1955)

1956–1980	"Ceļš" – Federiko Fellīni (1956) "Kabīrijas naktis" – Federiko Fellīni (1957) "Mans tēvocis" – Žaks Tatī (1958) "Melnais Orfejs" – Marsels Kamī (1959) "Jaunavu avots" – Ingmars Bergmans (1960) "Mīklaini kā spogulī" – Ingmars Bergmans (1961) "Svētdienas Vil-d'Evrē" – Seržs Burginjo (1962) "Astoņarpus" – Federiko Fellīni (1963) "Vakar, šodien, rīt" – Vitorio De Sika (1964) "Veikals uz galvenās ielas" – Jans Kadars, Elmārs Kloss (1965) "Vīrietis un sieviete" – Klods Lelušs (1966) "Rūpīgi novēroti vilcieni" – Jirži Mencels (1967) "Karš un miers" – Sergejs Bondarčuks (1968) "Z" – Kosts Gavrs (1969) "Aizdomās neturamā pilsoņa lietas izmeklēšana" – Elio Petri (1970) "Finci-Kontini dārzs" – Vitorio De Sika (1971) "Buržuāzijas diskrētais šarms" – Luiss Bunjuels (1972) "Amerikāņu nakts" – Fransuā Trifo (1973) "Amarkords" – Federiko Fellīni (1974) "Dersu Uzala" – Akira Kurosava (1975) "Melnais un baltais krāsās" – Žans Žaks Ano (1976) "Visa dzīve priekšā" – Moše Mizrahi (1977) "Sagatavojiet savus kabatlakatiņus" – Bertrāns Blijē (1978) "Skārda bungas" – Folkers Šlendorfs (1979) "Maskava asarām netic" – Vladimiris Meņšovs (1980)

1981–2000	"Mefistofelis" – Ištvāns Sabo (1981) "Sākt no sākuma" – Hosē Luiss Garsi (1982) "Fanija un Aleksandrs" – Ingmars Bergmans (1983) "Laidņa diagonāle" – Rišārs Dembo (1984) "Oficiālā versija" – Luiss Puenso (1985) "Uzbrukums" – Fons Rademakers (1986) "Babetes dzīres" – Gabriels Aksels (1987) "Pelle Iekarotājs" – Bille Augusts (1988) "Jaunais kino Paradiso" – Džuzepe Tornatore (1989) "Cerības ceļojums" – Ksvarjērs Kollers (1990) "Vidusjūra" – Gabriele Salvatoress (1991) "Indoķīna" – Režiss Varnjē (1992) "Skaistuma laikmets" – Fernando Trueba (1993) "Saules nogurdinātie" – Ņikita Mihalkovs (1994) "Antonija" – Marlēna Gorisa (1995) "Koļa" – Jans Sverāks (1996) "Raksturs" – Maiks van Dims (1997) "Dzīve ir skaista" – Roberto Beninji (1998) "Viss par manu māti" – Pedro Almodovars (1999) "Tīģeris un drakons" – Ans Lī (2000)

2001–2020	"Neitrālā josla" – Daniss Tanivičs (2001) "Nekur Āfrikā" – Karolīne Linka (2002) "Barbaru iebrukums" – Denī Arkans (2003) "Iekšējā jūra" – Alehandro Amenabars (2004) "Tsotsi" – Gevins Huds (2005) "Citu dzīves" – Florians Henkels fon Donersmarks (2006) "Viltotāji" – Štefans Ruzovickis (2007) "Aizbraukšana" – Jodžiro Takita (2008) "Noslēpums viņu acīs" – Huans Hosē Kampanelja (2009) "Atriebība" – Suzanna Bīra (2010) "Šķiršanās" – Asgars Farhadi (2011) "Mīlestība" – Mihaels Hāneke (2012) "Dižais skaistums" – Paolo Sorrentīno (2013) "Ida" – Pāvels Pavļikovskis (2014) "Saula dēls" – Lāslo Nemešs (2015) "Komivojažieris" – Asgars Farhadi (2016) "Fantastiskā sieviete" – Sebastjans Lelio (2017) "Roma" – Alfonso Kuarons (2018) "Parazīts" – Pons Čunho (2019) "Vēl pa mēriņam" – Tomass Vinterbergs (2020)

2021–pašlaik	"Brauc ar manu auto" – Rjūsuke Hamaguti (2021) "Rietumu frontē bez pārmaiņām" – Edvards Bergers (2022) "Interešu zona" – Džonatans Gleizers (2023) "Joprojām esmu šeit" – Valters Saliss (2024)

Autoritatīvā vadība	WorldCat VIAF: 42048256 LCCN: n95920334 ISNI: 0000 0001 1628 7753 GND: 132797518 SUDOC: 059621508 BNF: cb141346600 (data) NKC: js20060120085 BNE: XX1118810