Vanagu baznīca

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Vanagu Svētās Annas Romas katoļu baznīca
Vanagu baznīca 2001-04-08.jpg
Vanagu katoļu baznīca
Vanagu baznīca (Latvija)
Vanagu baznīca
Vanagu baznīca
Pamatinformācija
Atrašanās vieta Karogs: Latvija Latvija, Upmalas pagasts, Vanagi
Koordinātas 56°17′17″N 26°22′22″E / 56.28806°N 26.37278°E / 56.28806; 26.37278Koordinātas: 56°17′17″N 26°22′22″E / 56.28806°N 26.37278°E / 56.28806; 26.37278
Piederība konfesijai Romas katoļu baznīca
Iesvētīšanas gads 1936
Baznīcas vai organizācijas statuss Rēzeknes-Aglonas diecēze
Statuss baznīca
Vadība prāvests Vilhelms Bēķis
Arhitektūras apraksts
Fasādes virziens R
Celtniecības sākums 1934
Celtniecības beigas 1935
Specifikācija
Garums 30 m
Platums 12 m
Būvmateriāli mūra

Vanagu Svētās Annas Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca.[1] Tā atrodas Vārkavas novada Upmalas pagasta Vanagos.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vanagu pirmā katoļu baznīca bija vecā Vārkavas baznīca, ko pēc Vārkavas jaunās baznīcas uzcelšanas pārveda uz Vanagiem un uzstādīja 1882. gadā Vanagu kapsētā. Tajā notika kā bēru aizlūgumi, tā arī dievkalpojumi. Taču likumīgas baznīcas tiesības tā ieguva 1894. gada 22. maijā. 1918. gadā, nodibinoties draudzei, šī filiālbaznīca kļuva par draudzes baznīcu. Dievnams bija celts uz mūrētu akmeņu pamata, 10 metrus garš un 8 metrus plats, ārpusē bija apšūts ar dēļiem, bet iekšpusē izbalsināts. Galvenajā altārī bija Svētā Jāņa kristītāja glezna, bet sānu altārī Svētās Annas glezna.

Pašreizējā mūra baznīca ir uzcelta 1936. gadā, apjumot veco baznīcu. 1934. gada 14. oktobrī Līvānu dekāns Staņislavs Vaikulis iesvētīja baznīcas pamatus, bet 1936. gada 11. oktobrī prāvesta Leona Garškas darbības laikā bīskaps Jāzeps Rancāns dievnamu konsekrēja Svētās Annas godam.[2] Vanagu draudzes prāvestu Antonu Juhņeviču 1946. gadā apsūdzēja nacionālo partizānu atbalstīšanā un 1947. gadā viņam izpildīja nāvessodu Rīgas centrālcietumā.

Draudze[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Draudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Rēzeknes-Aglonas diecēzē. Draudzi apkalpo prāvests Vilhelms Bēķis.[1] Vanagu draudze ka pastāvīga draudze nodibinājās 1918. gadā. Draudzei ir sešas kapsētas — Vanagu vecā un jaunā kapsēta, Augšmuktu kapsēta, Vilminīšu kapi, Šultu kapi, Rauniešu kapi, Rusinovas kapi.

Draudzes lielākie svētki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Draudzes lielākie svētki un atlaidu dienas ir Sveču diena, Svētā Jāzepa diena, Svētā Jura diena, Svētā Jāņa diena (40 stundas), Svētās Annas diena, baznīcas iesvētīšanas svētki, Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas diena, Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas diena.

Tehniska informācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vanagu baznīca ir mūra vienjomas celtne ar 36 metrus augstu torni, skārda jumtu un koka grīdu. Tā ir 30 metrus gara un 12 metrus plata.

Interjers[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baznīcā ir trīs altāri, kas darināti pēc Subates baznīcas altāru parauga. Galvenajā altārī aplūkojama Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas glezna, kreisais ir Svētās Annas altāris, kurā atrodas Svētās Annas svētglezna, bet virs tās Svētā Jāzepa glezna, labais ir Svētā Jāņa Kristītāja altāris, kurā atrodas 1949. gadā mākslinieces Žilvinskas radītā Svētā Jāņa Kristītāja glezna, bet virs tās Drancānes gleznotā Svētā Jura glezna. Redzami altāra kapiteļi, kurus darinājis kokgriezējs S. Tikerts. Baznīcā ir krustaceļa 14 svētgleznas, mākslinieka Šemberga darbs.[3]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 «www.katolis.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 16. decembrī. Skatīts: 2012. gada 5. janvārī.
  2. Jānis Cakuls. Latvijas Romas katoļu draudzes. Rīga:Rīgas metropolijas kūrija, 1997. 459.lpp.
  3. www.varkava.lv