Vanas vilājets

Vanas vilājets 1900. gadā

Pirmā pasaules kara laikā Krievijas okupētā teritorija ar četriem apgabaliem.

Osmaņu pretuzbrukums (1918).

Vanas vilājets (turku: Vilâyet-i Van) bija Osmaņu impērijas administratīvi teritoriālā vienība ziemeļaustrumos, viens no sešiem armēņu vilājetiem 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā.

Vēsture

1864. gadā Vanas ejālets kļuva par daļu no Erzurumas ejāleta, kuru 1875. gadā sadalīja sešos mazākos vilajetos: Erzurumas, Vanas, Hakari, Bitlisas, Hozatas un Karsas vilājetos. 1888. gadā Vanas vilājetam pievienoja Hakari vilājetu. Pirmā pasaules kara laikā armēņi un asīrieši uzskatīja krievu karaspēku par aizstāvjiem pret musulmaņiem un tāpēc visādi palīdzēja viņiem. Atbildot uz to, Osmaņu valdība 1915. gadā organizēja armēņu un asīriešu slaktiņu. 1915. gada 6. jūlijā Krievijas armija iekaroja Vanas pilsētu un lielāko daļu Vanas vilājeta un tas ietilpa militārajā ģenerālguberņā "Rietumarmēnijas administrācija" (krievu: Администрация Западной Армении), kurā bija četri apgabali (Vana, Hnusa, Erzuruma un Trabzona), kas savukārt bija sadalīti 29 rajonos. 1917. gada 5. decembrī Padomju Krievija un Osmaņu impērija noslēdza pamieru, un Osmaņu armijas armija 1918. gada 3. maijā ieņēma Vanas pilsētu. 1922. gadā Vanas vilājets kļuva par Turcijas Republikas sastāvdaļu.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Vanas vilājets.