Vandaļu karš (533—534)
Vandaļu karš (533–534) bija militārs konflikts starp Bizantijas impēriju un Vandaļu un alānu karalisti, kas norisinājās Ziemeļāfrikā. Tas bija daļa no imperatora Justiniāna I plāna atjaunot Romas impērijas rietumu provinces. Karš beidzās ar Bizantijas uzvaru un Vandaļu karalistes galīgu iznīcināšanu.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pēc vairāku desmitgažu relatīvas stabilitātes Vandaļu un alānu karaliste 6. gadsimta sākumā piedzīvoja iekšējas nesaskaņas un prestiža zudumu. Pēdējais valdnieks Gelimers saskārās ar opozīciju un sacelšanos. Tajā pašā laikā Bizantijas imperators Justiniāns I centās atgūt bijušās Rietumromas teritorijas, sākot ar Ziemeļāfriku.
Kampaņa
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]533. gadā Bizantijas karavadonis Belizars ar apmēram 15 000 karavīru devās ekspedīcijā uz Ziemeļāfriku. Viņš veiksmīgi izsēdās netālu no Kartāgas un 13. septembrī izcīnīja izšķirošu uzvaru Ad Decimum kaujā. Nedaudz vēlāk, decembrī, viņš guva galīgo uzvaru Trikameronas kaujā.
Pēc sakāves Gelimers padevās Bizantijas spēkiem 534. gadā. Vandaļu un alānu karaliste tika likvidēta, un tās teritorija kļuva par Bizantijas provinci — Āfrikas provinci. Šī uzvara bija pirmais lielais panākums Justiniāna centienos atjaunot Romas impērijas spožumu.