Varangu horizonts
| Varangu horizonts | |
|---|---|
| Pamatinformācija | |
| Stratotips: | Sēles upes atsegums pie Varangu ciema |
| Vecums: | 483,4 — 486,2 Ma |
| Atklājējs: | R. Mannils, K. Orviku, K. Mūriseps, A. Āloe |
| Stratigrāfija | |
| Sistēma: | Ordoviks |
| Nodalījums: | Apakšordoviks |
| Stāvs: | Tremadokas |
| Horizonts: | Varangu |
| Svīta: | zebres, varangu |
| Ģeogrāfija | |
| Valsts: | Latvija, Igaunija |
| Reģions: | Baltija |
| Raksturlielumi | |
| Iežu sastāvs: | māli, smilšakmeņi |
| Biezums: | līdz 10 m |
| Fosilijas: | graptolīti, konodonti, trilobīti |
Varangu horizonts (iepriekš saukts par ceratopigu horizontu) ir apakšordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā. Pirmo reizi to izdalīja igauņu ģeologi Ralfs Mannils, Karls Orviku, Karls Mūriseps un Ago Āloe 1958. gadā. Horizonta stratotips izvietots Sēles upes krasta atsegumā un nosaukts Varangu ciema vārdā, kas atrodas pie šīs upes. Varangu horizonts uzguļ pakerortas horizonta nogulumiem, bet to sedz hunnebergas horizonts. Varangu horizonta vecums ir 483,4 — 486,2 Ma un tas veidojās Tremadokas laikmetā.[1]
Apraksts
[labot | labot pirmkodu]Varangu horizonts transgresīvi uzguļ pakerortas smilšakmeņiem, izvietots Jelgavas paleoielieces vidusdaļā, domājams, dažos urbumos (Ludzas 15. un Madonas 93. urbumi) valsts austrumu daļā, un nav sastopams Latvijas ziemeļos un dienvidaustrumos.
Varangu horizontu Latvijas rietumos pārstāv zebres svītas apakšdaļas lutriņu un kumbru ridas, bet austrumos — varangu svīta. Lutriņu ridu veido zaļganpelēki māli ar glaukonītu, kumbru ridu — sarkanbrūni māli ar zaļganpelēku un tumšpelēku mālu starpslāņiem, bet varangu svītu — pelēki smilšakmeņi un māli.
Apakšējā robeža un biezums
[labot | labot pirmkodu]Varangu horizonta apakšējā robeža mālu izplatības apgabalā litoloģiski ir skaidri izteikta un tiek nosprausta vietā, kur apakšējos kallaveres svītas smilšakmeņus nomaina zebres svītas māli. Savukārt, augšējā tremadoka varangas svītas izplatības apgabalā (Ludzas 15. un Madonas 93. urbumi) robeža ir neskaidra un tiek vilkta vienīgi pēc paleontoloģiskām pazīmēm (Paltodus deltifer konodontu zona).
Varangu horizonta maksimālais biezums ir Jelgavas paleoielieces vidusdaļā gar tās ass līniju. Vislielākās vertības tas sasniedz valsts dienvidrietumu apgabalos (Cieceres 10., Skrundas 35. urbumi — 10 m, Blīdenes 5. urbums — 9,5 m, Skrundas 31. urbums — 9 m). Ziemeļaustrumu virzienā horizonta biezums pakāpeniski samazinās līdz 4 m (Inčukalna 10P. un Dzērbenes 100. urbumi) un 2,0—1,5 m (Bīriņu un Cīrulīšu urbumi). Latvijas austrumos, kur horizonts tiek izdalīts nosacīti, tā biezums nepārsniedz 1 m (Ludzas 15. un Madonas 93. urbumi).
Igaunijā
[labot | labot pirmkodu]Igaunijā varangu horizonts nelielā apjomā ir sastopams valsts ziemeļos un ziemeļrietumos. Pirmais nogulumu izplatības apgabals ir izvietots sirpjveidīgi starp Paldiski un Kundu. Otrs, plānāks nogulumu izplatības apgabals atrodas starp Lihulu un Hījumā dienvidiem.
Litostratigrāfiski horizonts ietver tūrisalu un tabasalu svītas, kā arī zebres svītas kumbru un lutriņu ridas. Varangu horizontam aptuveni atbilst arī varangu svīta. Horizonta maksimālais biezums sasniedz 3,3 metrus (Tolses rajonā).
Horizonta nogulumi atsedzas, Pakri pussalā, Keilajoa, Varangu un Azeri. Tos veido pārsvarā pelēki māli. Vietām ir sastopams pirīts un glaukonīts. Nogulumu vidusdaļā ir sastopamas smilšu slāņkopas ar augstu pirīta saturu.
Paleontoloģiskais raksturojums
[labot | labot pirmkodu]Paleontoloģiski lutriņu un kumbru ridu nogulumos ir sastopami graptolīti, konodonti un vienīgā trilobītu suga Ceratopyge forficula, kas norāda lutriņu nogulumu vēlās tremadokas vecumu. No graptolītiem stratigrāfiski nozīmīgākās ir Kiaerograptus kiaeri, Bryograptus aff. ramosus, Adelograptus sp. sugas, kas norāda uz lutriņu un kumbru ridu piederību vēlā tremadoka Kiaerograptus-Clonograptus graptolītu zonai.
Zebres svītas apakšdaļas lutriņu un kumbru ridās Rietumlatvijā un kalloveres svītas augšdaļā Austrumlatvijā (Ludzas 15. un Madonas 93. urbumi) ir plaši izplatīti konodontu elementi "Drepanodus" numarcuatus, "Oistodus" inaequalis, "O". paralellus, "Drepanodus" numarcuatus, "D". amoenus, kas sastāda Paltodus deltifer un Paroistodus numarcuatus daudzelementu sugas, un kas pierāda tremadokas vecumu un piederību Paltodus deltifer konodontu zonai.[2]
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ Estonian Commission on Stratigraphy (ESK).
- ↑ Биргер, А. Я. и др., Геологическое строение и полезные ископаемые Латвии, Рига, Зинатне, 1979. 172. lpp.