Varavīksnes forele
| Varavīksnes forele Oncorhynchus mykiss (Walbaum, 1792) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Starspurzivis (Actinopteri) |
| Kārta | Lašveidīgās (Salmoniformes) |
| Dzimta | Lašu dzimta (Salmonidae) |
| Apakšdzimta | Lašu apakšdzimta (Salmoninae) |
| Ģints | Klusā okeāna laši (Oncorhynchus) |
| Suga | Varavīksnes forele (O. mykiss) |
 Varavīksnes forele Vikikrātuvē | |
Varavīksnes forele (Oncorhynchus mykiss) ir lašu dzimtas (Salmonidae) zivju suga, kas dabiski sastopama Ziemeļamerikas rietumu daļas saldūdeņos. Mūsdienās tā ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām zivju sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā izplatības areāla.[1] Varavīksnes forele ir nozīmīga zivs gan komerciālajā zvejniecībā, gan sporta makšķerēšanā. Zivs nosaukums cēlies no tai raksturīgās krāsojuma joslas, kas stiepjas gar sāniem un var atspīdēt dažādos varavīksnes toņos. Tā ir pielāgojusies dažādiem dzīves apstākļiem un var dzīvot gan upēs, gan ezeros, bet anadromā forma — tēraudgalvas lasis — var dzīvot arī jūrā.[2]
Varavīksnes forele ir nozīmīga ne tikai pārtikas rūpniecībā, bet arī ekosistēmās, kur tā var ietekmēt vietējo zivju populācijas. Pārzveja un klimata pārmaiņas ir galvenie faktori, kas dažādos reģionos ietekmē tās izplatību un populācijas stabilitāti.[3]
Ķermeņa uzbūve un izmēri
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Varavīksnes forelei ir iegarens ķermenis, kas pielāgots ātrai peldēšanai. Tai ir viena muguras spura un taukspura, kas raksturīga lašu dzimtas zivīm. Astes spura ir mēreni šķelta, bet krūšu un vēdera spuras atrodas ķermeņa apakšdaļā. Zivs galva ir samērā liela, ar plašu muti, kurā ir sīkas, bet asas zobu rindas. Vidējais garums savvaļā ir aptuveni 50–75 cm,[4] bet lielākie indivīdi var sasniegt 120 cm un svērt vairāk nekā 24 kg.[5] Akvakultūrā audzētās foreles parasti ir mazākas, jo to dzīves ilgums tiek kontrolēts atbilstoši komerciālajiem mērķiem.[6]
Varavīksnes forelei ir sudrabains vai zaļgani brūns ķermenis ar melniem punktiem, kas izkaisīti uz muguras, sāniem un spurām. Raksturīgākā pazīme ir sārti violeta vai rozā josla, kas stiepjas gar sānu līniju. Krāsojums var ievērojami atšķirties atkarībā no vides un individuālajiem faktoriem. Upju populācijām ir tumšāks krāsojums ar izteiktākiem plankumiem, savukārt ezera un jūras formām (tēraudgalvas lašiem) mēdz būt sudrabaināks un vienmērīgāks tonis, kas palīdz maskēties.[5] Nārsta laikā krāsas var kļūt intensīvākas, īpaši tēviņiem, kuriem var parādīties oranžīgi sarkani toņi uz vēdera.
Savvaļas varavīksnes foreles parasti ir slaidākas, ar attīstītāku muskulatūru un spilgtāku krāsojumu, jo tās pielāgojušās plēsoņas dzīvei un pastāvīgai barības meklēšanai. Akvakultūrā audzētās foreles atšķiras ar masīvāku un robustāku ķermeņa uzbūvi, jo tām tiek nodrošināta regulāra barība un mazāka nepieciešamība aktīvi medīt. Tām var būt bālāks vai izplūdušāks krāsojums, jo ierobežotā dzīvesvide un barības sastāvs ietekmē pigmentācijas veidošanos. Turklāt akvakultūras zivis bieži attīsta mazāk izteiktus plankumus un spurās var novērot nodilumu intensīvas nebrīves dzīves dēļ.
Izplatība un biotopi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Varavīksnes foreles dabiskais izplatības areāls ir Ziemeļamerikas rietumu daļa, kur tā sastopama Klusā okeāna piekrastes upēs un ezeros no Aļaskas līdz Kalifornijai, kā arī mazliet Meksikas ziemeļu teritorijā. Dabiskajā areālā suga pielāgojusies dažādiem ūdens apstākļiem — no vēsajiem kalnu strautiem līdz lielajiem ezeriem. Tās anadromā forma — tēraudgalvas lasis — dzīvo jūrā, bet nārstot dodas uz saldūdeņiem,[2] līdzīgi kā lasis (Salmo salar). Savukārt rezidentās formas visa mūža garumā dzīvo tikai upēs un ezeros.
Pateicoties ātrai augšanai, pielāgošanās spējai un lielajai nozīmei sporta makšķerēšanā un akvakultūrā, varavīksnes forele ir kļuvusi par vienu no visplašāk introducētajām zivju sugām pasaulē. 19. gadsimta beigās tā tika ieviesta Eiropā.[7] Sugu plaši audzē ūdenstilpēs Eiropā, Dienvidamerikā, Austrālijā, Jaunzēlandē, Āzijā un Āfrikā,[1] kur tā bieži konkurē ar vietējām foreļu un lašu sugām. Atsevišķos reģionos varavīksnes forele ir kļuvusi par invazīvo sugu, negatīvi ietekmējot vietējo ekosistēmu.[5][8]
Varavīksnes forele apdzīvo dažādus biotopus, pielāgojoties dažādiem ūdens apstākļiem. Tā sastopama upēs, īpaši straujtecēs ar aukstu, skābekli bagātu ūdeni un akmeņainu vai smilšainu gultni, kas nodrošina piemērotus apstākļus nārstam un barības ieguvei. Ezeros suga veido stabilas populācijas, īpaši aukstos un dziļos ūdeņos, kur ir pietiekama barības bāze. Daļa varavīksnes foreļu ir anadromas — tēraudgalvas laši —, kas dzīvo jūrā, bet nārstot migrē atpakaļ uz upēm,[2] līdzīgi kā laši. Lai gan suga spēj pielāgoties dažādiem dzīves apstākļiem, tā ir jutīga pret ūdens piesārņojumu un temperatūras paaugstināšanos, kas ierobežo tās izplatību reģionos ar siltu klimatu.
Kulinārija un uzturvērtība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu].jpg)
Varavīksnes foreles gaļa ir bagāta ar olbaltumvielām, omega-3 taukskābēm, vitamīniem un minerālvielām, padarot to par vērtīgu un veselīgu uztura sastāvdaļu. 100 gramos termiski neapstrādātas foreles gaļas vidēji ir aptuveni 20 grami olbaltumvielu. Tā satur 6–8 gramus taukus, no kuriem lielu daļu veido nepiesātinātās taukskābes, īpaši omega-3, kas veicina sirds un smadzeņu darbību. Forele ir arī labs B grupas vitamīnu (B12, B6, nikotīnskābes un riboflavīna) avots, kas stiprina nervu sistēmu un vielmaiņu. D vitamīna klātbūtne padara to nozīmīgu kaulu veselībai un imūnsistēmai, savukārt selēns un fosfors darbojas kā antioksidanti. Salīdzinot ar lašiem, varavīksnes forelei ir mazāks tauku saturs, līdz ar to tā ir ar mazāk kalorijām bagāta alternatīva uzturā.[9]
Varavīksnes foreles maigā garša un sulīgā tekstūra padara to par daudzpusīgu produktu kulinārijā, kas piemērots dažādām pagatavošanas metodēm. Cepšana pannā vai uz grila ir viens no populārākajiem veidiem, kas ļauj saglabāt zivs sulīgumu un izcelt tās dabisko garšu. Tikpat iecienīta ir cepšana cepeškrāsnī, kur forele bieži tiek gatavota ar garšaugiem, citronu un sviestu, piešķirot tai īpašu aromātu. Viegla un veselīga alternatīva ir vārīšana un tvaicēšana, kas saglabā zivs uzturvērtību un tekstūru. Forele lieliski iederas arī dažādās zupās un sautējumos.[9] Savukārt kūpināšana piešķir zivij intensīvāku garšu, padarot to piemērotu gan uzkodām, gan salātiem.
Populārāko varavīksnes foreles ēdienu vidū īpašu vietu ieņem cepta forele ar citronu un dillēm, kas ir veselīgs un vienkāršs ēdiens — zivs tiek cepta ar sviestu, ķiplokiem un garšaugiem, iegūstot aromātisku un sulīgu garšu. Tradicionāla pagatavošanas metode ir arī gan aukstā, gan karstā kūpināšana, iegūstot izteiktu un piesātinātu aromātu. Restorānos iecienīta ir foreles fileja ar medu un sinepēm, kas zivij piešķir maigu saldenu un pikantu garšas niansi. Baltijas valstīs un Skandināvijā populāra ir foreles zupa ar dārzeņiem un garšvielām. Savukārt marinēta forele, kas tiek gatavota ar etiķi, cukuru un sīpoliem, ir līdzīga tradicionālajai siļķes marinēšanai un tiek pasniegta kā uzkoda vai piedeva citiem ēdieniem.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 «Oncorhynchus mykiss». fao.org (angļu). FAO. Skatīts: 2025. gada 30. janvārī.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Varavīksnes forele». Sugu enciklopēdija Latvijas Daba. Skatīts: 2025. gada 30. janvārī.
- ↑ Bell, Kovach, Muhlfeld, Al-Chokhachy, Cline, Whited, Schmetterling, Lukacs, Whiteley (2021. gada 22. decembrī). "Climate change and expanding invasive species drive widespread declines of native trout in the northern Rocky Mountains, USA" (en). Science Advances. doi:10.1126/sciadv.abj5471.
- ↑ «Oncorhynchus mykiss» (angļu). NatureServe Explorer. Skatīts: 2025. gada 30. janvārī.
- ↑ 5,0 5,1 5,2 «Oncorhynchus_mykiss» (angļu). Animal Diversity Web. Skatīts: 2025. gada 30. janvārī.
- ↑ Edo D’Agaro, PierPaolo Gibertoni, Stefano Esposito (2022. gadā). "Recent Trends and Economic Aspects in the Rainbow Trout (Oncorhynchus mykiss) Sector". Applied Sciences. doi:10.3390/app12178773.
- ↑ Julissa Rojas-Sandoval (2024. gada 26. septembrī). "Oncorhynchus mykiss (rainbow trout)". CABI Compendium. doi:10.1079/cabicompendium.7181.
- ↑ «Onchorrhychus mykiss» (angļu). Global Invasive Species Database. Skatīts: 2025. gada 30. janvārī.
- ↑ 9,0 9,1 «Chefs and home cooks send trout sales leaping amid farmed salmon fears» (angļu). The Guardian. Skatīts: 2025. gada 30. janvārī.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Varavīksnes forele.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Encyclopædia of Life raksts (angliski)
|