Pāriet uz saturu

Varbūtību masas funkcija

Vikipēdijas lapa
Piemērs varbūtību masas funkcijai- burtu biežums tekstā angļu valodā. Šo informāciju var attēlot histogrammā.

Varbūtību masas funkcija statistikā un varbūtību teorijā ir funkcija, kas norāda kāda varbūtība ir notikt katram gadījuma lielumam.[1] To var attēlot, piemēram, histogrammā, bet tā norāda varbūtību katram notikumam, nevis absolūto vai relatīvo biežumu kādai izlasei. Tā ir diskrētā versija varbūtību blīvuma funkcijai.

Īpašības

[labot | labot pirmkodu]

Varbūtību masas funkcijai ir divas galvenās īpašības:

  • (varbūtība ir nenegatīva)
  • (visu varbūtību summa ir 1)[2]

Piemēri

[labot | labot pirmkodu]

Kā piemērus varbūtību masas funkcijām var minēt diskrēto versiju vienmērīgajam sadalījumam, Bernulli sadalījumu, kas apskata divu gadījumu lielumu ar divām vērtībām. Ja saskaita vairākus Bernulli sadalījumus, iegūst Binomiālo sadalījumu.[2] Vēl var minēt Puasona sadalījumu, kas ir sadalījums, ko iegūst ņemot Binomiālā sadalījuma robežu, kad gadījumu lielumu skaits summā tiecas uz bezgalību.

Varbūtību masas funkcija saskaitītiem gadījuma lielumiem

[labot | labot pirmkodu]
Apskatītais piemērs- varbūtību masas funkcija divu metamo kauliņu summai

Galvenais raksts: Konvolūcija

Lai iegūtu varbūtību masas funkciju divu gadījumu lielumu summai , vajag veikt diskrētu konvolūciju. Ja ir varbūtību funkcija priekš viena gadījuma lieluma un ir varbūtību funkcija priekš otra gadījuma lieluma, tad diskrētā konvolūcija pierakstās kā:

vai .[3]

Pēc šīs formulas var iegūst vērtības, ja gadījuma notikumi ir veseli skaitļi. Ja tie ir arī racionāli vai reāli, tad tās vērtības arī jāņem vērā summā.[4]

Piemērs

[labot | labot pirmkodu]

Piemēram, kāda ir varbūtību masas funkcija 2 metamo kauliņu summai (2d6)? Apskatot 2 kauliņu gadījumu, var izspriest, ka divu kauliņu summa būs robežās , attiecīgi var pārbaudīt, ka konvolūciju formula dos 0 priekš vērtībām ārpus šīs robežas:

Savukārt, priekš iespējamām vērtībām konvolūciju būs nenulle:

Šo procesu atkārtojot katrai varbūtības masas iespējamai vērtībai iegūst sadalījumu: .

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]
  1. O. Krastiņš. «Varbūtību teorija un matemātiskā statistika», 1985. 74–75. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2025. gada 15. martā. Skatīts: 2025. gada 2. septembrī.
  2. 1 2 «MIT OpenCourseWare | LECTURE 5: Discrete random variables: probability mass functions and expectations». 4, 6–9. lpp.
  3. Charles M. Grinstead, J. Laurie Snell. «LibreTexts Statistics | 7.1: Sums of Discrete Random Variables», 21.07.2023. Skatīts: 04.08.2025.
  4. Marco Taboga. «"Convolutions", Lectures on probability theory and mathematical statistics.». Kindle Direct Publishing, 2021. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2024. gada 14. februārī. Skatīts: 2025. gada 4. augustā.