Vardaras Maķedonija

Mūsdienu ģeogrāfiskā Maķedonijas reģiona robežas, kas sadalītas atbilstoši kaimiņvalstu valsts robežām. Vardaras Maķedonija ietver Ziemeļmaķedoniju, savukārt Trgovištes, Preševas un Elezhanas pašvaldības atrodas Serbijas sastāvā. Pirinas Maķedonija — daļa no dienvidrietumu Bulgārijas. Maķedonija (Grieķija) — daļa no ziemeļu Grieķijas. Reģions ietver arī daļas no austrumu Albānijas.

Vardaras Maķedonija ir vēsturisks un ģeogrāfisks apzīmējums teritorijai Balkānos, kas aptver lielāko daļu mūsdienu Ziemeļmaķedonijas. Nosaukums cēlies no Vardaras upes, kas šķērso reģionu no ziemeļiem uz dienvidiem. Termins “Vardaras Maķedonija” tika lietots galvenokārt 20. gadsimta sākumā, lai atšķirtu šo reģionu no citām vēsturiskās Maķedonijas daļām — Egejas Maķedonijas (Grieķija) un Pirinas Maķedonijas (Bulgārija).

Pēc Balkānu kariem (1912—1913) reģions nonāca Serbijas kontrolē un tika iekļauts tās sastāvā. Pēc Pirmā pasaules kara Vardaras Maķedonija kļuva par daļu no Dienvidslāvijas Karalistes, kur tā tika administratīvi pārvaldīta kā Dienvidserbijas reģions.

Otrā pasaules kara laikā teritoriju okupēja Bulgārija, kas bija Ass valstu sabiedrotā. Šajā periodā tika ieviesta bulgāru administrācija un notika vietējo iedzīvotāju integrācijas politika Bulgārijas valstī.

Pēc kara, 1945. gadā, reģions tika iekļauts Dienvidslāvijas Sociālistiskajā Federatīvajā Republikā kā Maķedonijas Sociālistiskā Republika. Šajā laikā tika nostiprināta atsevišķa maķedoniešu nacionālā identitāte un valoda.

Ģeogrāfija

Vardaras Maķedonija aptver centrālo Balkānu teritoriju ap Vardaras upes baseinu. Reģions sastāv no kalnainām teritorijām un auglīgām ielejām, kas piemērotas lauksaimniecībai.

Svarīgākās pilsētas reģionā ir Skopje (galvaspilsēta), kā arī Bitola, Kumanova un Tetova.

Skatīt arī

• Maķedonija (reģions)
• Maķedonija (Grieķija)