Vardarbība ģimenē

Vardarbība ģimenē ir jebkāda veida fiziska, seksuāla, psiholoģiska, emocionāla vai ekonomiska vardarbība, kā arī piespiedu kontrole, iebiedēšana un izolēšana, kas notiek ģimenes vai mājsaimniecības ietvaros vai intīmās partnerattiecībās — arī pēc šķiršanās. Tā var būt vērsta pret partneri, bērniem, vecākiem, senioriem vai citiem tuviniekiem. Šī parādība aptver sitienus un citus fiziskus uzbrukumus, seksuālu piespiešanu, emocionālu pazemošanu, vajāšanu, ekonomisku atkarības radīšanu, resursu liegšanu, īpašuma bojāšanu un bērnu ļaunprātīgu izmantošanu. Vardarbība ģimenē ir komplekss sociāls, tiesisks un sabiedrības veselības problēmu kopums, kas rada nopietnas un ilgstošas sekas, piemēram, fiziskas un psiholoģiskas traumas, garīgās veselības traucējumus, pēctraumatiskā stresa sindromu, depresiju, trauksmi, hroniskas slimības, reproduktīvās veselības riskus, kā arī sociālo un ekonomisko nestabilitāti. Tā veicina mācību un darba sniegumu kritumu un uztur paaudžu pārmantojamības mehānismus, kas atkārto vardarbības ciklu.

Starp izplatītākajām formām ir partnerattiecību vardarbība, vardarbība pret bērniem, vardarbība pret senioriem un godā balstīta vardarbība. Ekonomiskā ietekme vardarbība ģimenē izpaužas veselības aprūpes, sociālo pakalpojumu un krimināltiesiskās sistēmas izmaksu pieaugumā, kā arī darba produktivitātes zudumā. Starptautiskās organizācijas — Pasaules Veselības organizācija (PVO) un Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) — vardarbību ģimenē definē kā nopietnu cilvēktiesību pārkāpumu un sabiedrības veselības apdraudējumu. PVO īpaši izceļ partnerattiecību vardarbību kā uzvedību, kas rada fizisku, seksuālu vai psiholoģisku kaitējumu, savukārt ANO dokumenti uzsver valstu pienākumu novērst, izmeklēt un sodīt vardarbību, kā arī nodrošināt cietušajiem aizsardzību un atbalstu. Mūsdienu pieejas balstās pierādījumos, agrīnā intervencē un starpiestāžu sadarbībā, lai efektīvi mazinātu šīs parādības izplatību un sekas.