Vasiļko Svjatoslavičs

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Vasiļko Svjatoslavičs (Васілька Святаславіч, miris 1144.gadā) bija Vitebskas kņaza Svjatoslava Vseslaviča dēls no Polockas Rurikoviču dinastijas. Viņa māsa bija Polockas Efrosīnija. Polockas kņazs (11321144), kas atjaunoja Polockas kņazu dinastiju, bet pēc viņa nāves sākās cīņas starp trim kņaza Vseslava "Brīnumdara" mantinieku līnijām - Vitebskas, Minskas un Druckas kņaziem.

Dzīvesstāsts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kņaza Vasiļko valdīšanas laikā dibinātā Polockas Svētā Pestītāja baznīca (Царква Сьвятога Спаса, 1128.—1156.).

Uzskata, ka Vasiļko (Vasīlijs) dzimis kņaza Svjatoslava Vseslaviča ģimenē. Kad Kijevas lielkņazs Mstislavs Vladimirovičs 1129. gadā pakļāva Polocku, Vasīliju kopā ar citiem Polockas kņazu dzimtas pārstāvjiem izsūtīja uz Cargradu,[1] ar ko domāta Konstantinopole vai arī Gerzike.[2]. Iespējams, ka viņš jau 1130. gadā atgriezās dzimtenē un bija Vitebskas kņazs sava izsūtījumā mirušā tēva vietā no 1130 līdz 1132. gadam.

Pēc Ipatija hronikas ziņām Polockas veče 1132. gadā padzina Kijevas lielkņaza dēlu Svjatopolku Mstislaviču un aicināja Vasiļko kļūt par Polockas kņazu. Savas valdīšanas laikā viņš atbalstīja savas māsas Polockas Efrosīnijas iesāktos baznīcu celtniecības darbus. 1143. gadā viņš izdeva savu meitu par sievu Volīnijas kņazam Svjatoslavam Vsevolodovičam.

Vasiļko Svjatoslavičs miris 1144. gadā, pēc viņa nāves par Polockas kņazu kļuva Rogvolods Borisovičs, kas pirms tam bija noslēdzis savienību ar Kijevas lielkņazu Izjaslavu Mstislaviču pret Minskas kņazu Rostislavu Gļeboviču.

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Baumgarten N. Genealogies et mariages occidentaux des Rurikides Russes du X-е au ХIII-е siecle /Orientalia Christiana. -Roma.-1927. -N35.-95p. (franciski)
  2. ПСРЛ, т. 2. Ипатьевская летопись. Фототип. изд. 1908 г. М., 1962. XVI 938 стб. 87 с IVc. (senkrievu)
  3. Алексеев Л. В. Полоцкая земля // Древнерусские княжества Х-XIII вв. -М., −1975. -С.202-239 (krieviski)
  4. Данилович В. Е. Очерк истории Полоцкой земли до конца XIV столетия. -К., 1896. −731 с. (krieviski)
  5. Рапов О. М. Княжеские владения на Руси в первой половине XIII в. -М., 1977. −261 с. (krieviski)
  6. Войтович Леонтій. Князівські династії Східної Європи (кінець IX — початок XVI ст.): склад, суспільна і політична роль. Історико-генеалогічне дослідження.. — Львів: Інститут українознавства ім. І.Крип’якевича, 2000. — 649 с. — ISBN 966-02-1683-1 (ukrainiski)

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rurika dinastijas valdnieks Yarthewise.png
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Svjatopolks Mstislavičs
Polockas kņazs
1132. — 1144.
Pēctecis:
Rogvolods Borisovičs

Polockas valdnieku ciltskoks[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piezīmes un atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Се же лето 6638 (1130) поточи Мьстислав полотьскии князе съ женами и с детми въ Грекы, же преступиша хрестьное челование. ... В то же время [6648] (1140) взидоста княжича два ис Царягорода. ... И усажа у три лодьи и поточи и Царюграду за неслушание их. А мужи свои посажа по городом их. - Skat. БЕЛАРУСКАЯ ЛІТАРАТУРА X – XV стст. / Укладанне, прадмова, каментарыі, пераклад на беларускую мову і адаптацыя І.В.Саверчанкі. – Мінск: Беларус. навука, 2010. – 410 с. (citāts no 47-48 lpp.)[novecojusi saite] (baltkrieviski)
  2. «А.И.Веселовсий МЕЛКІЯ ЗАМТКИ КЪ БЫЛИНАМЪ. Журнал министерства народног’о просвещения 1896, №58. С. 43, 71.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2005. gada 15. maijā. Skatīts: 2012. gada 8. aprīlī.
  3. Iekavās senākais vikingu vārda variants
  4. Pēc Vseslava Brīnumdara nāves viņa dēli sadalīja valsti dalienās