Vatikāns
- Šis raksts ir par valsti. Par Romas Katoļu baznīcas jurisdikciju skatīt rakstu Svētais Krēsls.
| Vatikāna Pilsētvalsts Stato della Città del Vaticano |
||||||
|---|---|---|---|---|---|---|
|
||||||
| Himna: Inno e Marcia Pontificale Pontifikālā Himna un Maršs |
||||||
 Vatikāns (zaļa) |
||||||
| Galvaspilsēta | Vatikāns 41°54.2′N 12°27.2′E / 41.9033°N 12.4533°E | |||||
| Valsts valodas | itāļu valoda | |||||
| Etniskās grupas | itāļi, šveicieši, citi[1] | |||||
| Valdība | Ecclesiastical,[1] sacerdotal-monarchical,[2] "absolūtā monarhija"[3] |
|||||
| - | Pāvests | Francisks | ||||
| Neatkarība | no Itālijas Karalistes | |||||
| - | Laterāna līgumi | 1929. gada 11. februāris | ||||
| Platība | ||||||
| - | Kopā | 0,44 km² (235.) | ||||
| Iedzīvotāji | ||||||
| - | iedzīvotāji 2010. gada jūlijs. gadā | 829[4] (223.) | ||||
| - | Blīvums | 1877/km² (6.) | ||||
| Valūta | Euro (€)[5][6] (EUR) |
|||||
| Laika josla | CET (UTC+1) | |||||
| - | Vasarā (DST) | CEST (UTC+2) | ||||
| Interneta domēns | .va | |||||
| Tālsarunu kods | +379 | |||||
.svg)
.svg)
Vatikāns jeb Vatikāna Pilsētvalsts (latīņu: Status Civitatis Vaticanæ, itāļu: Stato della Città del Vaticano)[7] ir pilsētvalsts Romas centrā. Tā ir pasaules mazākā valsts, to pārvalda Romas pāvests. Valsts iekārta ir teokrātija. Apkārt Vatikānam ir uzbūvēta augsta akmens siena, kas kalpo kā valsts robeža.
Valstij ir sava radiostacija, kas raida 47 valodās, sava nacionālā himna, karogs, savi veikali un izdevniecība, un pastmarkas. Apgrozībā ir trīs Vatikāna monētu sērijas. Pirmā sērija, uz kuras ir Viņa Svētības Jāņa Pāvila II attēls, izlaista laikā no 2002. līdz 2005. gadam. Otrā sērija, kuru sāka izlaist 2005. gada jūnijā, attēlo kambarsulaiņa, Vatikāna valsts pagaidu vadītāja, ģerboni, kas novietots uz Apustuliskā Kambara emblēmas monētas centrā. Trešo sēriju izlaida 2006. gada aprīlī. Uz monētas ir Viņa Svētības pāvesta Benedikta XVI attēls un uzraksts “CITTÀ DEL VATICANO”. Pa labi no portreta gada skaitlis "2006" un naudas kaltuves zīme "R".
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Tiek uzskatīts, ka šī senatnē neapdzīvotā Romas teritorija (ager vaticanus) vienmēr tika uzskatīta par svētvietu, arī pirms kristietības rašanās. 326. gadā tika uzcelta Konstantīna bazilika virs tradicionāli pirmā pāvesta Sv. Pētera kapa.
Pāvesti kā Pāvesta valsts galvas bija apkārtējo zemju valdnieki līdz pat 19. gadsimta vidum, kad nodibinājās Itālijas valsts, bet pāvests, protestēdams pret savu zemju sagrābšanu, atradās t. s. Laterāna gūstā. Situāciju atrisināja Laterāna līgumi 1929. gadā starp pāvestu un toreizējo Itālijas līderi Benito Musolīni, kura rezultātā tika nodibināts Vatikāns.
Klimats
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Subtropisks Vidusjūras klimats. Vasaras ir karstas un sausas, vidējā jūlija temperatūra ir +26 °C, ziemas ir siltas un maigas, vidējā janvāra temperatūra ir no +8 °C līdz +10 °C. Lietaināks un vēsāks periods mēdz būt no septembra līdz maijam.
Vatikāna armija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Šveices gvarde ir atbildīga par Vatikāna un Pāvesta drošību. Armijas oficiālā valoda ir vācu.
Pāvests Jūlijs II 1505. gadā lūdza Šveices parlamentu viņam piešķirt 200 šveiciešu algotņus. 1505. gada septembrī pirmie 150 karavīri Kaspara fon Silenena (Kaspar von Silenen) vadībā devās uz Romu, kuru sasniedza 1506. gada 22. janvārī.
Pirmā un nozīmīgākā kauja kurā iesaistījās Šveices gvardi bija 1527. gada 6. maijā, kad 147 no 189 gvardiem, ieskaitot komandieri, krita cīņā ar Svētās Romas impērijas imperatora Kārļa V karaspēku, kas bija iebrucis Romā.
Gadsimtu gaitā gvardu skaits ir mainījies. Mūsdienās armijas maksimums ir simts kareivji. Gvardiem ir jāpieder Romas katoļu baznīcai, viņiem ir jābūt Šveices pilsoņiem, kas ir dienējuši Šveices armijā. Rekrūšiem ir jābūt vecumā starp 19 un 30 gadiem un ir jābūt vismaz 174 centimetrus gariem.
Kultūras objekti
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Svētā Pētera bazilika, tajā atrodas Mikelandželo skulptūra Pietà jeb “Sāpju dievmāte”, radīta 1499. gadā (pēc 1972. gadā izdarītā uzbrukuma aizsegta ar bruņustiklu).
- Vatikāna bibliotēka
- Vatikāna dārzi — aizņem 1/3 daļu no valsts teritorijas, un ir atvērti apmeklētājiem gida pavadībā.
- Grotas jeb pāvestu kapenes.
- Sv. Pētera pēda, kuru 13. gadsimtā izveidoja Arnolfo di Kambio.
- Karšu galerija — aplūkojamas ap 40 no baznīcas teritoriju kartēm.
- Vatikāna muzeji:
- Etrusku muzejs — etrusku un romiešu priekšteču kultūras mantojuma kolekcija no Etrūrijas un grieķu kolonijām Itālijas dienvidos.
- Ēģiptiešu muzejs.
- Pija un Klementa muzejs — skaistāko klasisko statuju kolekcija, tostarp “Belvederas Apollons”.
- Siksta kapela
Reliģiskajos svētkos valsts mēdz būt slēgta apmeklētājiem no malas.
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 «Holy See (Vatican City)». CIA—The World Factbook. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 7. janvārī. Skatīts: 2011. gada 9. jūlijs.
- ↑ «catholic-pages.com». catholic-pages.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 4. septembrī. Skatīts: 2011. gada 9. jūlijs.
- ↑ «Internet portal of Vatican». Vatikāns. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 24. maijā. Skatīts: 2011. gada 9. jūlijs.
- ↑ Holy See (Vatican City) Arhivēts 2019. gada 7. janvārī, Wayback Machine vietnē., The World Factbook, CIA. Retrieved 1 July 2010.
- ↑ www.vatican.va Holy See Press office – General Information. Retrieved 23 October 2009.
- ↑ Before 2002, the Vatican lira (on par with the Italian lira)
- ↑ Treaty between the Holy See and Itālija Arhivēts 2012. gada 9. martā, Wayback Machine vietnē., article 26.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Vatikāns.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Lielās Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
- Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
- Ukrainas vēstures enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Katoļu enciklopēdijas raksts (angliski)
- Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
- Sancta Sedes
- Stato della Città del Vaticano
- Mākslas objekti Vatikānā
- Vatikāna vēsture
- Vatikāna radio
| ||||||||||||||||||
| ||||||||
|