Veļki Medera
Veļki Medera | ||
---|---|---|
Veľký Meder | ||
Veļki Medera iela | ||
| ||
Koordinātas: 47°51′28″N 17°46′07″E / 47.85778°N 17.76861°EKoordinātas: 47°51′28″N 17°46′07″E / 47.85778°N 17.76861°E | ||
Valsts |
![]() | |
Apgabals | Trnavas apgabals | |
Apriņķis | Dunajska Stredas apriņķis | |
Rakstos | 1268 | |
Pilsētas tiesības | 1466 | |
Platība | ||
• Kopējā | 55,55 km2 | |
Augstums | 112 m | |
Iedzīvotāji (2021)[1] | ||
• kopā | 8 446 | |
Laika josla | CET (UTC+1) | |
• Vasaras laiks (DST) | CEST (UTC+2) | |
Mājaslapa |
www | |
![]() |
Veļki Medera (slovāku: Veľký Meder) ir pilsēta Slovākijā, Trnavas apgabala Dunajska Stredas apriņķī.
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Rakstos pirmoreiz minēta 1268. gadā. Tāpat kā lielākā daļa no Slovākijas teritorijas, Veļki Medera līdz 1918. gadam atradās Ungārijas sastāvā, tās ungāriskais nosaukums ir Naģmeģera (Nagymegyer). 1466. gadā Ungārijas karalis Māķāšs Huņadi piešķīra Veļki Mederai pilsētas tiesības. Pēc Pirmā pasaules kara iekļāvās Čehoslovākijā. Pamatojoties uz Vīnes arbitrāžām, no 1938. līdz 1945. gadam pilsēta bija iekļauta Ungārijas sastāvā. No 1948. līdz 1990. gadam pilsētas nosaukums bija Čalovo (Čalovo). No 1993. gada - neatkarīgās Slovākijas pilsēta.
Cilvēki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
2001. gadā absolūtais vairākums (84,55 %) pilsētas iedzīvotāju bija ungāri, dzīvo arī slovāki (13,45 %). Pēc reliģiskās pārliecības - katoļi (57,40 %), kalvinisti (22,64 %), nereliģiozi (15,13 %).
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Veļki Medera.
|