Vecslobodas pilskalns
| Vecslobodas pilskalns | |
|---|---|
 Pilskalna 3D modelis | |
  Vecslobodas pilskalns | |
| Atrašanās vieta |
 Kaunatas pagasts, Rēzeknes novads, Latvija |
| Koordinātas | 56°20′33″N 27°34′41″E / 56.34250°N 27.57806°EKoordinātas: 56°20′33″N 27°34′41″E / 56.34250°N 27.57806°E |
| Oficiālais nosaukums: Vecslobodas pilskalns un senkapi (Kara kapi) | |
| Aizsardzības numurs | 2009 |
| Vērtības grupa | Valsts nozīmes |
| Tipoloģiskā grupa | Arheoloģija |
| Iekļaušana aizsardzībā | 1998. gada 19. decembris |
Vecslobodas pilskalns atrodas Rēzeknes novada Kaunatas pagastā. Pilskalns atrodas pie Vecslobodas, 4 km uz austrumiem no Rāznas ezera un 2 km uz ziemeļaustrumiem no Kaunatas.
Pilskalna ierīkošanai ņemts viens no kalnainās apkārtnes augstākajiem kalniem. Šim kalnam trīs puses, kas vērstas uz austrumiem, dienvidiem un rietumiem, jau dabiski ir visai stāvas. Tikai ziemeļu sāns nolaižas samērā lēzeni pret Vecslobodu. Šai lēzenajai pusei veidots pārrakums un izveidots uzbedums. Tā radies pret plakumu 3—4 m augsts kraujums. No izraktā grāvja sākas terase, kas apjož kalna sānus visapkārt, arī gar stāvo austrumu sānu.
Pilskalna plakums iegareni apaļš, 50 m garš, 40 m plats. Pret ziemeļiem tas trijus metrus krītas. Plakuma augstākā vieta ir 42 m augstāka nekā austrumos esošā pļava. Plakuma augstākā vietā vairākkārt rakti stulpi šūpotnēm un bākām. Plakuma malas dažās vietās izbrukušas.
Pilskalna mītņu kārta dažās vietās biezumā pārsniedz metru; pilskalnā konstatēti kauli, lauskas, ogles, akmeņi. No Vecslabadas pilskalna paveras plašs skats uz Rāznas ezeru, Volkenbergas pilskalnu un kalnaino apkārtni.
Kalns bijis krūmiem apaudzis un dažās vietās tā pakājē bijuši redzami ierakumi no Latgales atbrīvošanas cīņām.
Pirmās ziņas par šo Vecslabadas pilskalnu sniedzis P. Rikovs 1917. gadā: "Vecslabadas tuvumā, netālu no Rāznas ezera, pie lielceļa, atrodas apaļš, iegarens kalns, apņemts apakšā ar aizbirušu grāvi un uzbedumu. Šā kalna — pilskalna pakājē zemnieki dažreiz atrodot spirālveidīgus bronzas priekšmetus, rotiņas un krelles. Šeit laikam bijušas kapenes, kas varbūt vēl tagad nav gluži iznīkušas”. Tālāk raksta autors salīdzina šo pilskalnu ar līdzīgiem apcietinājumiem Lietuvā un atzīmē, ka pilskalnā viņš atradis trauku lauskas. Minētajam aprakstam pievienots arī zīmējums.[1]
Atsauces
[rediģēt | labot pirmkodu]- ↑ Ernests Brastiņš. Latvijas pilskalni: Latgale. Rīga : Pieminekļu valdes izdevums, 1928.