Veišnorija
Veišnorija |
||||
|---|---|---|---|---|
|
||||
| Himna: «Дзяржаўны гімн Вайшнорыі»[1] |
||||
 |
||||
| Galvaspilsēta | Hrodna (lielākā pilsēta) | |||
| Valsts valodas | baltkrievu | |||
| Valdība | nenoteikta | |||
| Krievijas armijas pasludināta | 2017. gadā | |||
,_fictional_enemy_republic_for_Zapad_2017_exercise.svg)
_republic,_an_enemy_in_%22Zapad-2017%22_exercise.jpg)
Veišnorija (krievu: Вейшнория, baltkrievu: Вейшнорыя) ir izdomāta valsts, ko Krievijas Bruņotie spēki izmantoja 2017. gada militāro mācību "Zapad-2017" ("Rietumi-2017") scenārijā. Tā tika attēlota kā viena no trīs fiktīvām valstīm, kas pretinieka lomā piedalījās šajās kopīgajās Krievijas un Baltkrievijas armijas mācībās.
Veišnorijas loma mācībās
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Veišnorija tika attēlota kā valsts, kas atrodas Baltkrievijas ziemeļrietumu reģionā, daļēji aptverot Minskas, Grodņas un Vitebskas apgabalus. Saskaņā ar mācību scenāriju tā bija naidīga pret Krieviju un Baltkrieviju un centās destabilizēt reģionu, sadarbojoties ar rietumvalstīm.
Veišnorija kopā ar divām citām izdomātām valstīm — Lubēniju (Lietuvas un Polijas daļas) un Vesbāriju (Ziemeļlietuvā un Dienvidlatvijā) — veidoja koalīciju, kas draudēja Baltkrievijas un Krievijas drošībai. Mācību mērķis bija imitēt pilnvērtīgu karu ar šo valsti un tās sabiedrotajiem. Plāns paredzēja iebrukumu Veišnorijā no Baltkrievijas puses, kā arī no Kaļiņingradas apgabala caur Suvalku koridoru (Lubēnijā).
Mācību leģenda
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Baltkrievijas un Krievijas mācībām bija stratēģisks statuss un tās simulēja pilna mēroga karu.
2017. gada 12. jūlijā EDSO forumā Vīnē Baltkrievijas Bruņoto spēku Ģenerālštāba priekšnieka vietnieks ģenerālmajors Pāvels Muraveika daļēji atklāja mācību scenāriju. Saskaņā ar leģendu, mācībās Zapad-2017 tiks izstrādāts konflikta modelis starp "ziemeļniekiem" (Baltkrievija un Krievija ) un "rietumniekiem" (Veišnorija, Vesbārija un Lubēnija).[2]
Saskaņā ar scenāriju "rietumnieki" cenšas sašķelt Baltkrievijas un Krievijas savienību, pasliktināt sociāli ekonomisko situāciju pirmajā, panākt tur vadības maiņu un caur to visu sagrābt daļu Baltkrievijas un izveidot tur valsti ar nosaukumu "Veišnorija".[3] Pēc tam "rietumnieki" gatavojas ievest savu karaspēku visas valsts teritorijā. "Ziemeļniekiem" attiecīgi ir jāpretojas šiem plāniem.
Nosaukuma izcelsme
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Interneta laikraksts "Naša Ņiva" interpretēja valsts nosaukumu kā baltu īpašvārdu.
Pēc raksta, nosaukums "Vaišnorija" cēlies no baltu divsakņu vārda Vaišnors (lietuviešu "Vaišnoras", viduslaiku prūšu "Waisnor") - "tas, kurš labprātīgi ārstē", un nosaukums "Visbārija" ir no vārda Visbars (lietuviešu "Visbaras", prūšu "Wissebar") - "visu uzvarošs" .
Baltkrievijas teritorijā Ašmjanu rajonā atrodas Veļikije Vaišnariški un Malije Vaišnariški ciemi, savukārt Minskas rajonā Ašnarovas ciems agrākās kartēs parādās kā Veišnarova. Lietuvā zināmi Vaišnoriškes (Utenas rajons), Vaišnorai (Šauļu un Jonišķu apriņķos) ciemi. Polijā pie robežas ar Kaļiņingradas apgabalu atrodas Wajsnory un Wajsznory (agrākā ģermanizētā versija ir Waysnoren).
Lubēnija saistās ar ciemu Lubenia Polijas dienvidos, kā arī Lubānas ezeru, taču abi šie objekti neatrodas iedomātajā Lubēnijas teritorijā.
Reakcija Baltkrievijā un citur
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Veišnorijas koncepts ātri kļuva populārs Baltkrievijas interneta vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku "Veišnorijas" kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi. Šī parodija radās, jo izdomātās Veišnorijas teritorija aptvēra Baltkrievijas apgabalus, kur vēsturiski bijusi lielāka poļu, katolicisma un rietumu kultūras ietekme, kā arī augstāks opozīcijas noskaņojums pret Aleksandra Lukašenko režīmu.[4] Veišnorijas karte gandrīz sakrita ar reģioniem, kur agrāk vēlēšanās bija vairāk balsojuši par nacionālistu Zenonu Pozņaku, un kādreizējo Polijas un PSRS robežu.[5][2]
Daži Veišnorijas "atbalstītāji" sāka pieprasīt tās neatkarību kā joku, bet citi to izmantoja kā kritiku pret Baltkrievijas valdību, norādot uz reģionālo un politisko dalījumu valstī. Morālu atbalstu un atzīšanu Veišnorija saņēmusi arī no līdzīgiem pašizdomātiem veidojumiem Krievijā.[6]
2022. gadā tiesa Ļidā atzina visus Veišnorijas kontus soctīklos par ekstrēmistiskiem.[7]
Veišnorijas simboli un "eksistence" internetā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kopš 2017. gada interneta lietotāji turpina attīstīt Veišnorijas konceptu:
- Izveidoti karogs, ģerbonis un himna.
- Sociālajos tīklos darbojas "Veišnorijas valdība", kas satīriskā veidā komentē politiskos notikumus.
- Radītas virtuālas "pases" un "pilsonības piešķiršanas sistēmas", kurās dalību ņem Baltkrievijas opozīcijas atbalstītāji.
2017. gada 29. augustā parādījās Twitter konts ar nosaukumu "Veišnorijas Ārlietu ministrija" , kurā virtuālās valsts vārdā tika publicēti politiski paziņojumi. Saskaņā ar šo kontu, izdomātā valsts himna ir grupas "Stary Olsa" dziesma "Ņemon".[8] Tajā pašā kontā apgalvots, ka virtuālās valsts oficiālā rezidence atrodas Grodņā, parlaments un valdība (izņemot Kultūras ministriju) atrodas Ļidā, bet Veišnorijas kultūras galvaspilsēta ir Smarhoņa. 30. augustā darbu sāka Veišnorijas ģenerālkonsulāta mājaslapa, kurā uzsākta pilsonības pieteikumu pieņemšanu ar "Veišnorieša kartes" izgatavošanu. 2017. gada oktobrī ikvienam, kurš pasūtīja karti, tika dota iespēja kandidēt uz "Veišnorijas Soimu", piedāvājot savu programmu. Soims tika izveidots 2017. gada 14. oktobrī pēc reģistrēto lietotāju balsojuma un savu pirmo tiešsaistes sesiju sāka 2018. gada 5. martā, pieņemot Veišnorijas konstitūciju un vairākus likumus. Veišnorijas oficiālā vietne aktīvi izmanto Baltkrievijas kriptovalūtu kā maksāšanas līdzekli un popularizē to, un kopš 2018. gada 23. februāra tā ir vispārpieņēmusi to savā "patronāžā". Tas dod pamatu uzskatīt Veišnoriju ne tikai par mīmu, bet arī par kibervalsti. Izveidota Veišnorijas Nacionālās bankas mājaslapa, kurā tiek testētas jaunas monētas 1 tālera vērtībā trīs versijās. Pēc testēšanas jaunās monētas tika izdotas Grodņas, Ļidas un Smarhoņas variantos. Vēlāk tika izdots ceturtais tālers ar Tadeuša Koscjuško attēlu. 15. septembrī grupa "Eizva" izdeva viņu īpaši sacerēto svinīgo "Vaišnorijas himnu". Muzikālā darba tekstā bez Veišnorijas un tās mācību "sabiedroto" pieminēšanas ir arī vārdi "Stegrīmija, Himbutija, Surmīlija - brāļi austrumos, mēs nāksim, gaidiet."[1] Pēc pašu mūziķu teiktā, šie nosaukumi tika adaptēti no baltu toponīmiem austrumbaltkrievu zemēs, lai demonstrētu mācībās pasludināto aišnorijas ekspansīvumu uz austrumiem.
Veišnorijas nozīme un ietekme
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Lai gan sākotnēji tā bija tikai izdomāta valsts militārām mācībām, Veišnorija kļuva par nozīmīgu simbolu Baltkrievijas politiskajā un sabiedriskajā diskusijā. Tā tiek uztverta kā Baltkrievijas sabiedrības daļas protesta simbols pret autoritāro režīmu un kā ironiska atsauce uz Baltkrievijas un Krievijas attiecībām. Vienlaikus Veišnorijas koalīcija ar tuvējām rietumvalstīm macībās tiek uztverta kā simbols paredzētajai agresijai pret Baltiju un Poliju, kas tika imitēta mācībās.[9][10]
Mūsdienās Veišnorija turpina pastāvēt kā populārs interneta fenomens un politisks joks, kas atspoguļo Baltkrievijas sabiedrības dažādību un attieksmi pret valsts vadību.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 Veišnorijas himna
- ↑ 2,0 2,1 «Baltkrievijā smīkņā par mācībās "Zapad" minēto Veišnorijas valsti». nra.lv (latviešu). Skatīts: 2025-03-17.
- ↑ «Atklātībā nāk militāro mācību “Zapad” scenārijs». LA.LV (latviešu). Skatīts: 2025-03-17.
- ↑ «Baltkrievu «stulbings» par «Zapad 2017» – tas, kurš smejas, vairs nebaidās». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2025-03-17.
- ↑ «Организаторы военных учений «Запад-2017» переименовали часть Белоруссии в Вейшнорию. Этой стране уже придумали флаг, герб и паспорт». Meduza (krievu). Skatīts: 2025-03-17.
- ↑ ««Zapad 2017» ietvaros dzimusī Veišnorija ļāvusi vaļu satīrai, fantāzijai, kā arī nopietnām pārdomām». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2025-03-17.
- ↑ «В Беларуси объявили «экстремистскими» соцсети вымышленного государства Вейшнория. Его придумали во время военных учений Беларуси и России». Meduza (krievu). Skatīts: 2025-03-17.
- ↑ TMMWPL (2009-10-29), Стары Ольса (Stary Olsa) - Нямон (Niamon). Atjaunināts: 2025-03-17
- ↑ «Krievija "Zapad" laikā imitējusi karu pret NATO un Baltijas valstu sagrābšanu». https://jauns.lv (latviešu). 2017-12-20. Skatīts: 2025-03-17.
- ↑ «Uldis Šmits: “Zapad” scenārijs caur Kremļa brillēm». LA.LV (latviešu). Skatīts: 2025-03-17.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Veišnorija.
