Veiveri
| Veiveri | ||
|---|---|---|
| miests | ||
| Veiveriai | ||
|
Vēsturiskā Veiveru skolotāju semināra ēka (tagad mākslas skola) | ||
| ||
| Koordinātas: 54°45′54″N 23°43′34″E / 54.76500°N 23.72611°EKoordinātas: 54°45′54″N 23°43′34″E / 54.76500°N 23.72611°E | ||
| Valsts |
| |
| Apriņķis | Kauņas apriņķis | |
| Pašvaldība | Prienu rajona pašvaldība | |
| Seņūnija | Veiveru seņūnija | |
| Platība | ||
| • Kopējā | 4,85 km2 | |
| Augstums | 95 m | |
| Iedzīvotāji (2021) | ||
| • kopā | 1 027 | |
| • blīvums | 211,8/km² | |
| Laika josla | EET (UTC+2) | |
| • Vasaras laiks (DST) | EEST (UTC+3) | |
|
| ||
Veiveri (lietuviešu: Veiveriai) ir miests Lietuvā, Kauņas apriņķa Prienu rajona pašvaldībā, seņūnijas centrs. Atrodas 18 kilometrus uz dienvidrietumiem no Kauņas stratēģiski izdevīgā vietā pie senā pasta ceļa, kas savienoja Kauņu ar Marijampoli.
Vēsture
[labot | labot pirmkodu]Veiveri vēstures avotos pirmo reizi minēti 18. gadsimta vidū. 1812. gadā caur Veiveriem atkāpās Napoleona armija. Miesta straujāka attīstība sākās 19. gadsimta pirmajā pusē, kad šeit tika izveidota pasta stacija pie Pēterburgas—Varšavas lielceļa.
No 1866. līdz 1914. gadam Veiveros darbojās skolotāju seminārs, kas bija vienīgā lietuviešu pedagogu sagatavošanas iestāde Suvalkijas reģionā. Semināram bija izšķiroša nozīme lietuviešu nacionālās inteliģences veidošanā. Pēc Otrā pasaules kara Veiveru apkārtnē aktīvi darbojās Lietuvas partizāni ("Tauras" vienība), un miests kļuva par simbolisku pretošanās kustības piemiņas vietu.
Arhitektūra un apskates objekti
[labot | labot pirmkodu]- Veiveru Sv. Ludviga baznīca: neorenesanses stila mūra baznīca, celta 1853. gadā. Tā izceļas ar savu balto fasādi un sakopto dārzu.
- Veiveru skolotāju semināra ēka: arhitektūras piemineklis, kurā mūsdienās darbojas Antana Kučiņģa vārdā nosauktā mākslas skola.
- Sāpju kalniņš (Skausmo kalnelis): unikāls memoriāls ansamblis miesta nomalē, kas veltīts represētajiem un kritušajiem Lietuvas partizāniem. Šeit uzstādīti daudzi piemiņas krusti un akmens tēli.
- Vēsturiskā pasta stacija: saglabājusies kā liecība par miesta nozīmi 19. gadsimta transporta sistēmā.
Sabiedrība
[labot | labot pirmkodu]Miestā darbojas Toma Žilinska vārdā nosauktā ģimnāzija, bibliotēka, kultūras nams un ambulance. Pateicoties atrašanās vietai pie lielceļa A5 (Via Baltica), Veiveri ir kļuvuši par aktīvu piepilsētas centru ar attīstītu pakalpojumu sfēru un pieaugošu iedzīvotāju skaitu.
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Veiveri.