Veiviržēni
| Veiviržēni | ||
|---|---|---|
| miests | ||
| Veiviržėnai | ||
|
Veiviržēnu centrs | ||
| ||
| Koordinātas: 55°35′49″N 21°35′46″E / 55.59694°N 21.59611°EKoordinātas: 55°35′49″N 21°35′46″E / 55.59694°N 21.59611°E | ||
| Valsts |
| |
| Apriņķis | Klaipēdas apriņķis | |
| Pašvaldība | Klaipēdas rajona pašvaldība | |
| Seņūnija | Veiviržēnu seņūnija | |
| Platība | ||
| • Kopējā | 1,5 km2 | |
| Augstums | 50 m | |
| Iedzīvotāji (2021) | ||
| • kopā | 613 | |
| • blīvums | 408,7/km² | |
| Laika josla | EET (UTC+2) | |
| • Vasaras laiks (DST) | EEST (UTC+3) | |
|
| ||
Veiviržēni (lietuviešu: Veiviržėnai) ir miests Lietuvā, Klaipēdas apriņķa Klaipēdas rajona pašvaldībā, seņūnijas centrs. Atrodas Veiviržas upes labajā krastā, 20 kilometrus uz dienvidaustrumiem no Gargždiem.
Vēsture
[labot | labot pirmkodu]Veiviržēni rakstos pirmo reizi minēti 1511. gadā. 16. gadsimtā miests kļuva par nozīmīgu tirdzniecības centru pie ceļa, kas veda uz Mazo Lietuvu un tālāk uz Prūsiju. Kā miests pirmoreiz minēti 1641. gadā. 1754. gadā Augusts III Veiviržēniem piešķīra iknedēļas tirgus tiesības, bet 1767. gadā — tiesības četriem gadatirgiem. 1792. gadā karalis Staņislavs Poņatovskis piešķīra Veiviržēniem Magdeburgas tiesības un ģerboni.
Padomju periodā Veiviržēni bija kolhoza Veivirža centrālais ciemats. Saimniecība specializējās lopkopībā un nodrošināja darba vietas lielākajai daļai miesta iedzīvotāju. Šajā laikā tika mērķtiecīgi saglabāts vēsturiskais miesta plānojums, vienlaikus uzbūvējot jaunu vidusskolu, kultūras namu un administratīvo centru, kā arī labiekārtojot upes krastus. 1977. gadā Veiviržēni kopā ar kaimiņos esošajiem Balsēniem tika atzīti par vislabāk pārvaldīto apdzīvoto vietu Lietuvā, un 1978. gadā tiem tika piešķirts PSRS Tautsaimniecības sasniegumu izstādes pirmās pakāpes diploms. 1992. gadā tika atjaunots vēsturiskais miesta ģerbonis.
Arhitektūra un apskates objekti
[labot | labot pirmkodu]- Veiviržēnu Sv. Mateja baznīca: celta 1769. gadā kā koka baznīca, vēlāk vairākkārt pārbūvēta, saglabājot baroka un tautas arhitektūras iezīmes. Baznīcas ansamblī ietilpst arī zvanu tornis un akmens mūra žogs.
- Veiviržēnu kapsētas kapliča: 19. gadsimta koka arhitektūras piemineklis.
- Veiviržēnu pilskalns: atrodas miesta pievārtē, Veiviržas upes krastā, liecinot par seno žemaišu apmešanos šajā reģionā jau pirmajā tūkstošgadē.
- Piemineklis Lietuvas neatkarības desmitgadei: uzstādīts 1928. gadā, vēlāk restaurēts un kļuvis par miesta svinīgo pasākumu norises vietu.
- Veiviržas upes ielejas ainavu liegums: gleznains dabas apvidus ap miestu, kas iecienīts pastaigām un dabas tūrismam.
Sabiedrība
[labot | labot pirmkodu]Miestā darbojas Veiviržēnu Jurģa Šauļa ģimnāzija, bibliotēka, pasts un kultūras nams. Veiviržēni ir pazīstami ar savām spēcīgajām amatniecības tradīcijām un ikgadējo amatnieku tirgu, kas piesaista apmeklētājus no visas Klaipēdas apkārtnes. Saimnieciski miests ir cieši saistīts ar lauksaimniecību un pakalpojumu sniegšanu apkārtējiem iedzīvotājiem.
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Veiviržēni.
- Klaipēdas rajona pašvaldības vietne