Pāriet uz saturu

Velingtona sala

Vikipēdijas lapa
Velingtona sala
Isla Wellington
Velingtona sala
Puertoedena Velingtona salas krastā
Velingtona sala (Čīle)
Velingtona sala
Velingtona sala
Velingtona sala (Dienvidamerika)
Velingtona sala
Velingtona sala
Ģeogrāfija
Izvietojums Klusais okeāns
Koordinātas 49°22′S 74°55′W / 49.367°S 74.917°W / -49.367; -74.917Koordinātas: 49°22′S 74°55′W / 49.367°S 74.917°W / -49.367; -74.917
Arhipelāgs Velingtona arhipelāgs
Platība 5556 km²
Garums 157 km
Platums 78 km
Krasta līnija 1597 km
Augstākais kalns 1463 m
Administrācija
Karogs: Čīle Čīle
Reģions Magaljanesa
Province Ultima Esperansa
Lielākā pilsēta Puertoedena
Demogrāfija
Iedzīvotāji 340 (2017)
Blīvums 0,06/km²
Pamatiedzīvotāji kaveskari
Velingtona sala Vikikrātuvē

Velingtona sala (spāņu: Isla Wellington) ir Čīlei piederoša sala Klusais okeānā, Velingtona arhipelāga lielākā sala.[1] Atministratīvi ietilpst Magaljanesas reģiona Ultima Esperansas provincē. Sala mazapdzīvota, šeit dzīvo kaveskaru indiāņi un tās vienīgā apdzīvotā vieta ir Puertoedena austrumu krastā.

Sala atrodas Čīles arhipelāgā, tā sauktajos Patagonija šaurumos, daļa no Patagonijas Kordiljeras. Mesjē, Angostura Inglesas, Eskeipa un Vaida šaurumi austrumos salu atdala no kontinenta krasta, Trinidadas šaurums dienvidos — no Madres de Djosas salas, Piktona šaurums dienvidrietumos — no Morningtona arhipelāga, Ladriljero, Ernāna Galjego, Mačado un Faljosa šaurumi rietumos — no Angamosas salas un Kampanas arhipelāga, bet Adalberta šaurums ziemeļos — no Mazās Velingtona salas. 157 km garajai un līdz 78 km platajai salai ļoti izrobota krasta līnija ar daudziem fjordiem un pussalām — tās krasta līnijas kopējais garums ir 1597 km. Salas reljefs kalnains ar ledājiem virsotnē, tās augstākais kalns 1463 m vjl. Valda vēss, vējains un ļoti mitrs klimats, gada vidējā temperatūra ir 7,1 °C. Vidējais nokrišņu daudzums ap 5745 mm gadā. Apaugusi ar jauktajiem mežiem. Visa sala ietilpst Bernardo O'Higinsa nacionālā parka teritorijā.

  1. «Velingtona salas». Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 752. lpp.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]