Pāriet uz saturu

Velnāboli

Vikipēdijas lapa
Velnāboli
Datura
Dzeloņainais velnābols (Datura stramonium)
Dzeloņainais velnābols (Datura stramonium)
Klasifikācija
ValstsAugi (Plantae)
NodalījumsSegsēkļi (Magnoliophyta)
KlaseDivdīgļlapji (Magnoliopsida)
RindaNakteņu rinda (Solanales)
DzimtaNakteņu dzimta (Solanaceae)
ĢintsVelnāboli (Datura)
Velnāboli Vikikrātuvē

Velnāboli (Datura) ir nakteņu dzimtas (Solanaceae) ziedaugu ģints, kurā ietilpst viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, retāk nelieli krūmi, ar lieliem piltuvveida jeb trompetveida ziediem un raksturīgiem dzeloņainiem augļiem — daudzsēklu pogaļām. Visi ģints pārstāvji satur spēcīgus tropāna alkaloīdus, tostarp atropīnu, skopolamīnu un hiosciamīnu, tādēļ tie ir ļoti indīgi cilvēkiem un daudziem dzīvniekiem. Velnāboli pieder nakteņu dzimtai, kurā ietilpst arī tādi plaši pazīstami augi kā kartupelis, tomāts, paprika un tabaka. Ģints dabiskā izplatība aptver galvenokārt Amerikas tropu un subtropu reģionus, īpaši teritoriju no ASV dienvidrietumiem un dienvidcentrālās daļas līdz Meksikai, taču vairākas sugas, īpaši dzeloņainais velnābols (Datura stramonium), cilvēka darbības rezultātā ir plaši ievazātas un naturalizējušās Eiropā, Āzijā, Āfrikā, Austrālijā un citviet pasaulē.

Velnāboliem ir nozīmīga vieta botānikā, medicīnas vēsturē un kultūrā. Botānikā tie ir nozīmīgs nakteņu dzimtas evolūcijas, morfoloģijas un augu ķīmijas pētījumu objekts. To alkaloīdi izmantoti farmakoloģijā un medicīnā, taču paši augi ir bīstami, jo pat nelielas devas var izraisīt smagu saindēšanos vai nāvi. Daudzu tautu kultūrās velnāboli izsenis izmantoti tradicionālajā medicīnā, reliģiskajos rituālos un folklorā, tādēļ tiem ir gan ārstnieciska un zinātniska, gan kultūrvēsturiska nozīme.

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]