Vendi (Āfrika)

Vendu valodas runātāju daudzums Dienvidāfrikas Republikā

Vendi (vendu: Vhavenda) ir bantu grupas valodā runājoša tauta, kas dzīvo galvenokārt Dienvidāfrikas Republikā, īpaši Limpopo provincē (kurā to ir 12% visu iedzīvotāju), netālu no robežas ar Zimbabvi. Vendi ir viena no Dienvidāfrikas oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda (čivenda) ir viena no 11 oficiālajām valodām valstī. Kopējais vendu skaits ir ap 2,5 miljoniem. Vendi nav kulturāli un politiski viendabīga nācija un atšķiras no kaimiņiem pirmām kārtām ar savu valodu, Vieni no vendu senčiem ir pašreizējā šonu tauta.

Vēsture

Fundudzi ezers, vendu izcelsmes vieta saskaņā ar vietējām leģendām

Sākotnēji vendi nākuši no Āfrikas Lielo ezeru rajona. Tālākā vendu vēsture ir cieši saistīta ar Lielās Zimbabves civilizāciju un Mapungubves karaļvalsti, kas eksistēja no 9. līdz 13. gadsimtam un bija pazīstama ar attīstītu tirdzniecību, amatniecību un valdniecisko struktūru. Vendi, visticamāk, ir vieni no šo civilizāciju kultūras un politiskajiem mantiniekiem. Pēc vendu mutvārdu tradīcijas, karalis Širijadenga bijis pirmais Vendas un Mapungubves karalis.

Mapungubve atradās auglīgā aluviālā augsnē uz dienvidiem no Šaši un Limpopo saplūšanas. Salīdzinoši īsā laika posmā, no 1220. līdz 1310. gadam , Mapungubves kontrole pār zelta un ziloņkaula ražošanu un to eksports uz Indijas okeāna piekrasti apmaiņā pret stikla pērlītēm un audumiem no Āzijas veicināja lielas ekonomiskas bagātības uzkrāšanos liellopu veidā un attiecīgi politisko varu.

13.—17. gadsimtā vendu senči pakāpeniski pārvietojās uz dienvidiem, nonākot mūsdienu Limpopo teritorijā. Par to liecina šonu tipa keramikas izplatīšanās šajā reģionā, kas ap 1500. gadu saplūda ar vietējo soto keramiku. 17. gadsimtā no Zimbabves ieradās singo ciltis, kuras pamazām pārņēma varu teritorijā un daļēji iekļāvās vendu tautībā. 18. gadsimtā izveidojās vendu karaļvalstis, kuras vadīja tradicionālie cilšu vadoņi jeb karaļi (hosi), kuriem bija liela ietekme gan politiskajā, gan reliģiskajā jomā. Vēl 20. gadsimtā rietumu singo spēlēja lielu lomu vendu kultūrā un pašapziņā.

Viena no vendu etniskajām grupām ir Āfrikas semīti (lembas). Domā, ka tie ir semītu (arābu) tirgotāju pēcteči. Lemba uzskatas sevi par melnajiem ebrejiem, pazudušās Izraēla cilts pēctečiem. Viņi ir salīdzinoši noslēgti un cenšas precēties tikai savā grupā.

Aparteīda periods un Vendas bantustāns

Vendu mājokļi

Kopš 1962. gada DĀŖ tika paplašināta vendu pašpārvalde. Kopš 1962. gada līdz 1988. gadam pašpārvaldi un vēlāko valstisko veidojumu vadīja Patriks Rāmano Mbulaheni Mfefu.

1979. gadā Dienvidāfrikas valdība aparteīda politikas ietvaros izveidoja Vendas bantustānu kā daļu no tā sauktajām "mājas teritorijām" (homelands), kuras bija izveidotas melnādainajiem iedzīvotājiem saskaņā ar viņu etnisko piederību. Venda pasludināja formālu neatkarību (ko neatzina neviena cita valsts) un pastāvēja kā de facto valsts līdz 1994. gadam, kad tā tika reintegrēta Dienvidāfrikas Republikā pēc aparteīda beigām. 1990. gadā tajā bija 718 tūkstoši iedzīvotāju, salīdzinājumā ar 480 tūkstošiem 1979. gadā. Kopš 1982. gada Thohojandou darbojas Zinātņu un tehnoloģijas universitāte.

Demogrāfija un ģeogrāfija

Vendu izcelsmes Dienvidāfrikas prezidents kopš 2018. gada, Sirils Ramafosa

• Galvenā apdzīvotā teritorija: Vembes rajons Limpopo provincē.
• Valoda: čivenda (venda valoda), daļa no bantu valodu saimes.
• Iedzīvotāju skaits: Ap 1,5 miljoni cilvēku (Dienvidāfrikā).
• Lielākās pilsētas un ciemi: Thohojandou (bijusī Vendas bantustāna galvaspilsēta), Sibasa, Makvarela.

Kultūra

Vendu sieviete

Valoda

Čivendas valodas leksika tuva soto, bet gramatika — šonu valodai. un tiek rakstīta ar latīņu alfabētu. Tai ir bagāts mutvārdu folkloras, dziesmu un aforismu mantojums.

Reliģija

Tradicionāli vendi bija animisti, ticot senču gariem (midzimu) un dabas spēkiem, kā arī praktizējot garu izsaukšanu, upurēšanu un pareģošanu. Mūsdienās daudzi vendi ir kristieši, taču tradicionālās ticības elementi bieži tiek integrēti ar kristīgo praksi. Vendu mītos liela loma ir ūdens dievībām, reliģija uzskata, ka Fundudzi ezers ir vendu tautas dzimtene.

Vendu kultūrā, kas aizņēmusies no daudzām citām kultūrām, ir aizliegums ēst cūkgaļu, kas raksturīgi Austrumāfrikas piekrastei. Viņi arī praktizē vīriešu apgraizīšanu, kas ir izplatīts arī kaimiņu — soto vidū.

Tradicionālā kārtība

Sabiedrība ir strukturēta klanu sistēmā. Līdz mūsdienām saglabājusies tradicionālā vadība, un daudzi vendi joprojām cieši ievēro vecāko padomju, karaļu un vadoņu autoritāti. Vendiem ir savs karaļnams ar mūsdienās ierobežotām varas tiesībām. Sarežģītā troņa mantošanas sistēma bieži rada strīdus par pēctecību. Vendi ir iedalīti ciltīs, taču starp tām nav stingru etnisku vai kulturālu robežu un, pārejot citas cilts valdnieka pakļautībā, tiek mainīta arī cilts.

Māksla un mūzika

Vendi ir pazīstami ar bagātu muzikālo kultūru, tostarp bungu spēli, deju un rituālu dziedāšanu. Viņu dejas, piemēram, čikona un domba, tiek izmantotas iniciācijas rituālos.

• Domba — tradicionāls meiteņu iniciācijas rituāls, kas simbolizē pāreju uz pieaugušo dzīvi, ko pavada dejošana serpentīna veidā.
• Čikona — dejas forma, kurā dejo gan vīrieši, gan sievietes ar īpašiem tērpiem, bieži notiek svētkos vai rituālos.

Sports

Vendiem ir tradicionāla dūru cīņa — musangve. Valdība šo sportu neatbalsta tā asuma dēļ: lai gan noteikumi ierobežo cīņu līdzīgi boksam, sportisti cīnās bez aizsargekipējuma. Pie tam gan sportistiem, gan skatītājiem noliegts kaut kāda veidā nopelnīt uz šīm sacensībām, vienīgais uzvarētāja guvums ir apkārtējo cieņa.

Ekonomika

Vendu teritorija ir galvenokārt laucinieciska, un galvenās nodarbošanās ir:

• Zemkopība — kukurūza, sorgo, augļi (īpaši mango, avokado, banāni).
• Lopkopība — kazas, liellopi.
• Amatniecība — keramika, grozu pīšana, kokgrebšana.

Pēdējās desmitgadēs notiek arī pakāpeniska izglītības un tūrisma attīstība, īpaši saistībā ar Krupas ūdenskritumu, Tetvondo mežu un dzīvnieku rezervātiem, piemēram, Pafuri un Makuleki.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Vendi.

• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)