Vendra

Vendra
mazpilsēta
Vändra
Vendras baznīca; Vendras ģimnāzija; Piemiņas akmens Lidijai Koidulai
Vendra Vendra
Koordinātas: 58°39′11″N 25°2′12″E
Valsts	Igaunija
Apriņķis	Pērnavas apriņķis
Pagasts	Pehja-Pernumā pagasts
Platība
• Kopējā	3,28 km2
Augstums	42 m
Iedzīvotāji (2021)
• kopā	2 148
• blīvums	654,9/km²
Laika josla	EET (UTC+2)
• Vasaras laiks (DST)	EEST (UTC+3)
Vendra Vikikrātuvē

Vendra (igauņu: Vändra) ir mazpilsēta (alev) Igaunijas dienvidrietumos, Pērnavas apriņķī. Tā ir nozīmīgs reģionālais centrs Pehja-Pernumā pagastā. Atrodas Pernu pietekas Vendras krastos 105 km no valsts galvaspilsētas Tallinas un 50 km no apriņķa centra Pērnavas.

Vēsture

Vendra rakstiskos avotos pirmo reizi minēta 1515. gadā. Tā vēsturiski attīstījusies kā viens no Igaunijas nacionālās atmodas centriem. 19. gadsimtā šeit tika nodibināta Igaunijā pirmā nedzirdīgo skola un darbojās vairākas nozīmīgas kultūras biedrības.

1945. gadā Vendrai tika piešķirts pilsētciemata statuss (tagad mazpilsēta). Līdz 2017. gadam Vendra bija atsevišķa pašvaldība — Vendras mazpilsētas pagasts, ko iekļāva apkārtējais Vendras pagastu.

Kultūra un izglītība

Vendra ir pazīstama kā vairāku ievērojamu igauņu personību dzimtā vieta. Šeit dzimusi dzejniece Lidija Koidula un žurnālists Johans Voldemārs Jansens.

Mazpilsētā atrodas:

• Vendras ģimnāzija: viena no senākajām un tradīcijām bagātākajām skolām reģionā.
• Vendras Svētā Mārtiņa baznīca: luterāņu baznīca, kas celta 19. gadsimta sākumā.
• Kultūras nams un bibliotēka.

Saimniecība

Vendrā ir attīstīta kokapstrāde un tekstilrūpniecība. Viens no zināmākajiem uzņēmumiem ir Wendre, kas specializējas gultas piederumu ražošanā un ir viens no lielākajiem šīs nozares eksportētājiem Igaunijā.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Vendra.
• Pehja-Pernumā pagasta oficiālā vietne^{[novecojusi saite]} (igauniski)