Veneti

Veneti (latīņu: Veneti) bija ķeltu cilts, kas senatnē apdzīvoja Gallijas ziemeļrietumu daļu, galvenokārt mūsdienu Bretaņas dienvidu piekrasti Francijā. Veneti bija viena no ietekmīgākajām Armorikas ciltīm un bija pazīstami kā prasmīgi jūrasbraucēji un tirgotāji.

Vēsture

Venetu teritorija atradās pie Atlantijas okeāna piekrastes, aptuveni mūsdienu Morbiānas departamenta teritorijā. Viņu nozīmīgākā apmetne romiešu periodā bija Dariorituma, kas atradās mūsdienu Vānas pilsētas vietā.

Jūlijs Cēzars savā darbā Piezīmes par gallu karu venetus raksturoja kā vienu no spēcīgākajām Armorikas piekrastes ciltīm. Viņiem bija ievērojama flote, un veneti kontrolēja daļu jūras tirdzniecības starp Galliju un Britāniju.

56. gadā p.m.ē. Gallu karu laikā veneti sacēlās pret Romas Republiku. Sacelšanās sākās pēc tam, kad veneti aizturēja romiešu sūtņus, kurus Cēzara komandieri bija nosūtījuši pēc pārtikas krājumiem. Vairākas citas Armorikas ciltis pievienojās venetu pretestībai.

Venetu piekrastes nocietinājumu ģeogrāfiskais novietojums apgrūtināja romiešu sauszemes karaspēka darbību, tādēļ Cēzars pavēlēja izveidot floti. Romiešu kuģus komandēja Decims Jūnijs Bruts Albīns. Izšķirošajā jūras kaujā romiešiem izdevās sakaut venetu floti, izmantojot īpašus āķus un asmeņus, ar kuriem tika pārgrieztas venetu kuģu buru takelāžas virves.

Pēc sakāves veneti padevās romiešiem. Cēzars pavēlēja sodīt cilts vadītājus ar nāvi, bet lielu daļu pārējo iedzīvotāju pārdeva verdzībā. Šādu rīcību viņš skaidroja ar romiešu sūtņu aizturēšanu un diplomātiskās neaizskaramības pārkāpšanu.

Pēc Gallijas iekarošanas venetu teritorija tika iekļauta Romas impērijā. Romas valdīšanas laikā vietējie iedzīvotāji pakāpeniski romanizējās, bet Dariorituma kļuva par nozīmīgu reģiona administratīvo un saimniecisko centru.