Vennbahn
Vennbahn ir bijusī normālplatuma (1435 mm) dzelzceļa līnija, kas savienoja Āheni Vācijā ar Truāviržu Luksemburgā. Lielākā daļa līnijas atradās Beļģijas teritorijā. Līnijas izvietojums un Versaļas līgums radīja vairākus Vācijas eksklāvus, no kuriem 5 ir saglabājušies līdz mūsdienām. Šobrīd lielākā daļa no sliežu ceļiem ir nojaukti, pa līnijas maršrutu ir izveidots veloceļš.
Prūsija šo līniju uzbūvēja ar mērķi transportēt akmeņogles un dzelzrūdu. Līnijas būvniecība tika uzsākta 1882. gadā. Posms no Āhenes līdz Monšavai tika atklāts 1985. gada 30. jūnijā, bet visā garumā līnija tika atklāta 1889. gada 21. decembrī.[1] Pēc Pirmā pasaules kara noslēguma un Versaļas līguma noslēgšanas Eipenes un Malmedijas rajoni tika piešķirti Beļģijai, kas nozīmēja, ka pēc robežas novilkšanas līnija vairākās vietās šķērsoja Vācijas Impērijas un Beļģijas robežu. Beļģija pieprasija, lai šī līnija nonāktu viņu īpašumā, jo tai ir būtiska ekonomiska nozīme Eipenes un Malmedijas pilsētām. Šī prasība bija sekmīga, un komisija, kuras sastāvā bija pārstāvji no Francijas, Apvienotās Karalistes, Itālijas un Japānas nolēma, ka līnija un tās stacijas posmā starp Rērenu un Kalterherbergu nonāks Beļģijas pārvaldībā. Šī vienošanās radīja 6 Vācijas eksklāvus, no kuriem 5 eksistē arī mūsdienās. Otrā pasaules kara laikā Vācijas Impērija iebruka Beļģijā un Vennbahn atkal nonāca Vācijas kontrolē. Pēc kara noslēguma 1945. gadā tika atjaunota pirmskara robeža.
Pēc Otrā pasaules kara beigām līnijas izmantošana strauji samazinājās. Pasažieru satiksme tika pārtraukta 50. gados, bet kravas satiksmei lielākā daļa no līnijas tika slēgta 1989. gadā, dažiem posmiem tiekot slēgtiem jau iepriekš. Kravas satiksme saglabājās vien nelielā posmā, tai pilnībā tiekot pārtrauktai 2003. gada beigās. Līnijā tika ieviesta tūristu vilcienu satiksme, kura darbojās līdz 2001. gadam, kad tā tika slēgta sliežu nolietojuma dēl.
Lai gan satiksme līnijā ir pārtraukta, Beļģijas un Vācijas ārlietu ministrijas ir apstiprinājušas, ka tās trase arī turpmāk paliks Beļģijas īpašumā un Vācijas eksklāvi tiks saglabāti.[2]
Posmā starp Kalterherbergu un Sūrbrotu ir iespējams pārvietoties, izmantojot sliežu velosipēdus. 2013. gadā pa līnijas trasi tika atklāts 125 kilometrus garš veloceļš.[3]
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ «The Vennbahn: Belgium's railway through Germany». avoe05. 2000. gada 3. februāris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 3. marts. Skatīts: 2009. gada 25. februāris.
- ↑ WDR.de. «Belgien behält seine Exklaven in Deutschland». WDR.de, 2008. gada 10. janvāris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 17. janvāris. Skatīts: 2008. gada 9. marts.
- ↑ Larry Bleiberg. «The world's weirdest border?». www.bbc.com (angļu), 2022. gada 29. jūnijs. Skatīts: 2022. gada 11. jūlijs.
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Vennbahn.- Līnijas vēsture (franciski)
- Informācija par veloceļu (angliski)
