Veselības inspekcija

Vikipēdijas lapa
Veselības inspekcija
Aģentūras pārskats
Izveidota 2007. gada 1. oktobrī
Priekšteces
  • Valsts sanitārā inspekcija
  • Valsts farmācijas inspekcija
  • Medicīniskās aprūpes un darbspējas kvalitātes kontroles inspekcija
Galvenā mītne Klijānu iela 7, Rīga
Ministrs
Iestādes vadītājs(-i)
  • Anita Slokenberga
Mājaslapa www.vi.gov.lv/lv

Veselības inspekcija (VI) ir Latvijas Republikas Veselības ministrijas pakļautībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kas izveidota 2007. gadā. Inspekcija īsteno valsts uzraudzību veselības nozarē, mazinot riskus sabiedrības un personu veselībai, īpašu uzmanību pievēršot sadarbībai ar klientiem. Veselības inspekcijas darbību nosaka Ministru kabineta 2019. gada 9. jūlija noteikumi Nr.309 "Veselības inspekcijas nolikums".

Funkcijas un uzdevumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Veselības inspekcijas funkcijas:

  1. uzraudzīt ārstniecības iestādēm saistošo normatīvo aktu izpildi veselības aprūpes un darbspējas ekspertīzes jomā, kā arī veselības aprūpes profesionālo un darbspējas ekspertīzes kvalitāti;
  2. uzraudzīt farmācijas jomu regulējošo normatīvo aktu izpildi attiecībā uz cilvēkiem paredzēto zāļu un aktīvo vielu apriti un reklamēšanu, narkotisko un psihotropo vielu un zāļu apriti, spirta apriti, kā arī prekursoru apriti;
  3. uzraudzīt paaugstināta riska subjektu, iedzīvotāju veselību ietekmējošo vides faktoru, tirgū pieejamo ķīmisko vielu, ķīmisko maisījumu (tai skaitā biocīdu un mazgāšanas līdzekļu), kosmētikas līdzekļu, tabakas izstrādājumu (tai skaitā jaunieviesto tabakas izstrādājumu), augu smēķēšanas produktu, elektronisko cigarešu un uzpildes flakonu atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām;
  4. uzraudzīt medicīniskajām ierīcēm noteikto prasību ievērošanu;
  5. uzturēt ārstniecības iestāžu, ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistru;
  6. pieņemt lēmumu par atlīdzības izmaksu vai atteikumu izmaksāt atlīdzību no Ārstniecības riska fonda;
  7. veikt kompetentajai iestādei paredzētos uzdevumus atbilstoši prasībām, ko nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes regulas.[1]

Veselības inspekcijas uzdevumi:

  1. veikt pārbaudes, ekspertīzes un sniegt atzinumus par veselības aprūpes un darbspējas ekspertīzes kvalitāti;
  2. kontrolēt ārstniecības iestāžu darbības atbilstību veselības aprūpes jomu regulējošajiem normatīvajiem aktiem un to, vai ārstniecības personām ir sertifikācijas institūcijas izsniegti ārstniecības personas sertifikāti. Pārbaudīt, vai ārstniecības iestādes atbilst obligātajām prasībām, kas noteiktas ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām (tai skaitā attiecībā uz zāļu aprites kārtības ievērošanu un kvalitatīvu un kvalificētu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu), kā arī apturēt neatļautu ārstniecību;
  3. kontrolēt farmaceitiskās darbības uzņēmumu atbilstību farmācijas jomu regulējošajiem normatīvajiem aktiem;
  4. kontrolēt narkotisko un psihotropo vielu un zāļu, kā arī prekursoru apriti;
  5. kontrolēt farmaceitiskās darbības uzņēmumos ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtības ievērošanu;
  6. kontrolēt zāļu izplatīšanas un reklamēšanas prasību ievērošanu;
  7. kontrolēt normatīvajos aktos noteikto infekcijas slimību profilakses un pretepidēmijas pasākumu izpildi, kā arī higiēnas prasību ievērošanu paaugstināta riska subjektos;
  8. normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos vai arī pēc fiziskas vai juridiskas personas pieprasījuma izsniegt nosacījumus higiēnas prasību ievērošanai un novērtēt būvprojekta un objekta atbilstību higiēnas prasībām;
  9. novērtēt vides veselības riska faktorus un to ietekmi uz cilvēka veselību un dzīves kvalitāti (tai skaitā ķīmisko vielu riskus cilvēka veselībai);
  10. kontrolēt dzeramā ūdens nekaitīguma un kvalitātes nodrošināšanas prasību izpildi publiskajos dzeramā ūdens apgādes objektos no ūdens ņemšanas vietas līdz patērētājam, kā arī kontrolēt dzeramā ūdens ņemšanas vietu aizsardzības prasību izpildi, organizēt un veikt dzeramā ūdens un peldvietu ūdens kvalitātes monitoringu;
  11. kontrolēt tirdzniecībā esošo (tirgū laisto un izplatīto) ķīmisko vielu, ķīmisko maisījumu (tai skaitā biocīdu un mazgāšanas līdzekļu) un kosmētikas līdzekļu atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām;
  12. kontrolēt sniegtās informācijas un tirgū laisto tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko cigarešu, uzpildes flakonu un jaunieviesto tabakas izstrādājumu atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām;
  13. piedalīties ātrās ziņošanas sistēmā par nepārtikas preču un pakalpojumu drošumu starp Eiropas Komisiju un dalībvalstīm (RAPEX), lai sniegtu informāciju par Latvijas tirgū atklātajām bīstamajām precēm un pārbaudītu saņemto informāciju par bīstamām precēm;
  14. kontrolēt medicīnisko ierīču ekspluatāciju ārstniecības iestādēs un tirgū laisto medicīnisko ierīču atbilstību normatīvajiem aktiem;
  15. veikt ārstniecības iestāžu, ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrāciju, attiecīgo reģistru datu papildināšanu un uzturēšanu, nodrošināt to publisku pieejamību, kā arī veikt reģistru datu analīzi;
  16. izsniegt dokumentus profesionālās kvalifikācijas atzīšanai ārvalstīs un Latvijā un veikt kompetentajai iestādei paredzētos uzdevumus Iekšējā tirgus informācijas sistēmā attiecībā uz ārstniecības personām reglamentētajā profesijā veselības aprūpes jomā atbilstoši normatīvajiem aktiem par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu;
  17. veikt ekspertīzes, sniegt atzinumus Ārstniecības riska fonda ietvaros par personas veselībai un dzīvībai nodarītā kaitējuma esību, kaitējuma un atlīdzības apmēru, kā arī vērtēt ārstniecības izdevumu saistību ar pacientam nodarītā kaitējuma seku mazināšanu vai novēršanu;
  18. piedalīties starptautisko veselības aizsardzības noteikumu izpildē veselības aizsardzības īstenošanas jomā;
  19. atbilstoši kompetencei sniegt atbalstu Nacionālajam veselības dienestam pārrobežu veselības aprūpes kontaktpunkta darbības nodrošināšanai;
  20. iekļaut ārstniecības iestādes veselības tūrisma pakalpojumu sniedzēju sarakstā.[1]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Veselības inspekcijas nolikums Arhivēts 2019. gada 21. decembrī, Wayback Machine vietnē. Ministru kabineta noteikumi Nr. 309, pieņemti 2019. gada 9. jūlijā