Večella Varslavāne

**Večella Varslavāne**
Večella Varslavāne
Dzimusi	1930. gada 7. augustā; Rīga, Latvija
Mirusi	2015. gada 9. novembrī (85 gadu vecumā)
Tautība	latviete

Večella Varslavāne (dzimusi 1930. gada 7. augustā, mirusi 2015. gada 9. novembrī)^[1] bija latviešu tērpu māksliniece.

Tēvs — gleznotājs Francisks Varslavāns. Bija precējusies ar Gunāru Kirki. Meita — gleznotāja Frančeska Kirke.

1953. gadā absolvējusi Latvijas Valsts universitātes Juridisko fakultāti, 1960. gadā — Rīgas lietišķās mākslas vidusskolu.^[2]

No 1960. līdz 1970. gadam strādāja Rīgas Modeļu namā par mākslinieci modelētāju. Pēc tam līdz 1990. gadam bija kostīmu māksliniece Rīgas Kinostudijā. Veidojusi tērpus daudzām populārām filmām, teātra izrādēm vairākos teātros.^[2]

1984. gadā kļuvusi par Latvijas Kinematogrāfistu savienības biedri. Saņēmusi "Lielā Kristapa" balvas par kostīmiem filmām "Teātris", "Aveņu vīns", "Fotogrāfija ar sievieti un mežakuili" un "Viktorija". 1994. un 2001. gadā Varslavāne saņēmusi Spēlmaņu nakts balvas par kostīmiem izrādēm "Marķīze de Sada", "Vilkumuižas jaunkundzes" un "Vēlā mīla". 1995. gadā kopā ar operas "Uguns un nakts" radošo grupu un 1999. gadā ar operas "Jevgeņijs Oņegins" radošo grupu saņēmusi "Lielo Mūzikas balvu". 1999. gadā piešķirta Valsts kultūrkapitāla fonda mūža stipendija.^[2] 2014. gadā saņēmusi Spēlmaņu nakts balvu par mūža ieguldījumu.

Apbedīta Rīgā, Raiņa kapos.

Kostīmu māksliniece kino

"Uzbērums", rež. Ēriks Lācis (1970);
"Apprecējās vecītis ar večiņu savu", rež. Garniks Arazjans (1971);
"Lielais dzintars", rež. Aloizs Brenčs (1972);
"Šahs briljantu karalienei", rež. Aloizs Brenčs (1973);
"Gaisma tuneļa galā", rež. Aloizs Brenčs (1974);
"Piejūras klimats", rež. Rolands Kalniņš (1974);
"Četri pavasari", rež. Rolands Kalniņš (1975) (kopā ar Mirdzu Kangari);
"Paradīzes atslēgas", rež. Aloizs Brenčs (1975);
"Nāve zem buras", rež. Ada Neretniece (1976);
"Dāvanas pa telefonu", rež. Aloizs Brenčs (1977);
"Rallijs", rež. Aloizs Brenčs (1978);
"Teātris", rež. Jānis Streičs (1978);
"Nepabeigtās vakariņas", rež. Jānis Streičs (1979);
"Vakara variants", rež. Dzidra Ritenberga (1980);
"Spēle", rež. Arvīds Krievs (1981);
"Īsa pamācība mīlēšanā", rež. Imants Krenbergs (1982);
"Dārzs ar spoku", rež. Oļģerts Dunkers (1983);
"Aveņu vīns", rež. Arvīds Krievs (1984);
"Tikšanās uz Piena Ceļa", rež. Jānis Streičs (1985);
"Dubultnieks", rež. Rihards Pīks (1986);
"Aizaugušā grāvī viegli krist", rež. Jānis Streičs (1986);
"Fotogrāfija ar sievieti un mežakuili", rež. Arvīds Krievs (1987);
"Viktorija", rež. Oļģerts Dunkers (1988);
"Tapers", rež. Rolands Kalniņš (1989);
"Ievas paradīzes dārzs", rež. Arvīds Krievs (1990);
"Zirneklis", rež. Vasilijs Mass (1992);
"De Granšānu ģimenes noslēpumi", rež. Ada Neretniece (1992);
"Būris", rež. Ansis Epners (1993).

Kostīmu māksliniece teātra izrādēm

Emīls Braginskis, Eldars Rjazanovs "Reiz Jaungada naktī" Rīgas Krievu teātrī, rež. Leonīds Beļavskis (1970);
Tenesijs Viljamss "Jaunības putns ar saldo balsi" Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Alfrēds Jaunušans (1977.04.13.);
Emīls Braginskis, Eldars Rjazanovs "Amorāls gadījums" Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Mihails Kublinskis (1979.01.04.);
Maikls Freins "Lampu drudzis" Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Alfrēds Jaunušans (1987.03.31.);
Hulio Maurisio "Portreti" Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Alfrēds Jaunušans (1988.05.29.);
Īvs Žamiaks "Uz Akapulko, kundze!" Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Edmunds Freibergs (1989.01.23.);
Arpāds Gencs "Mūslaiku Mēdeja" Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Alfrēds Jaunušans (1989.04.17.);
Hermanis Zūdermanis "Mans dzimtais nams" ("Dzimtene") Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Alfrēds Jaunušans (1992.06.17.);
Liliana Helmane "Lapsiņas" Dailes teātrī, rež. Pēteris Gaudiņš (1993.03.22.);
Jukio Mišima "Marķīze de Sada" Jaunajā Rīgas teātrī, rež. Alvis Hermanis (1993.09.28.);
Oskars Vailds "Doriana Greja ģīmetne" Jaunajā Rīgas teātrī, rež. Alvis Hermanis (1994.03.30.);
Vizma Belševica "Visi koki Dieva doti" Dailes teātrī, rež. Kārlis Auškāps (1994.05.08.);
Žoržs Feido "Pie galantās vāverītes" Dailes teātrī, rež. Andris Blekte (1994.06.12.);
Roberts Hārlings "Dzelzs magnolijas" Dailes teātrī, rež. Pēteris Gaudiņš (1994.10.23.);
Antonio Buero Valjeho "Liesmojošā tumsa" Jaunajā Rīgas teātrī, rež. Alvis Hermanis (1995.04.10.);
Alberts Ramsdels Gērnijs (jun.) "Mīlestības vēstules" Dailes teātrī, rež. Pēteris Gaudiņš (1995.09.30.);
Jānis Mediņš "Uguns un nakts" Latvijas Nacionālajā operā, rež. Alvis Hermanis (1995.12.14.);
Kristofers Hemptons "Bīstamie sakari" Dailes teātrī, rež. Kārlis Auškāps (1996.06.19.);
Žoržs Feido "Dāmu šuvējs" Dailes teātrī, rež. insc. Andris Blekte (1996.06.30.);
Antons Čehovs "Kaija" Jaunajā Rīgas teātrī, rež. Alvis Hermanis (1996.09.24.);
Džordžs Bernards Šovs "Lauzto siržu nams" Dailes teātrī, rež. Kārlis Auškāps (1997.02.13.);
Nikolo Makjavelli "Mandragora" Dailes teātrī, rež. Pēteris Gaudiņš (1997.03.12.);
Oskars Vailds "Ideāls vīrs" Dailes teātrī, rež. Zigrīda Stungure (1997.10.15.);
Žans Batists Moljērs "Skopulis" Dailes teātrī, rež. Gunārs Vērenieks (1997.11.04.);
Gundega Repše "Stigma" Dailes teātrī, rež. Ausma Kantāne (1997.12.03);
Aleksandrs Puškins "Pīķa dāma" Jaunajā Rīgas teātrī, rež. Alvis Hermanis (1998.05.08.);
Rejs Kūnijs "Glābjas, kas var!" Dailes teātrī, rež. Ģirts Nagainis (1998.06.11.);
Terenss Maknelijs "Meistarklase" Dailes teātrī, rež. Kārlis Auškāps (1998.10.11);
Džims Nikols "Akmens eņģelis" Dailes teātrī, rež. Valdis Liepiņš (1998.10.28.);
Ričards Hariss "Meitenes, mūsu uznāciens!" Dailes teātrī, rež. Andris Blekte (1999.06.17.);
Pēteris Čaikovskis "Jevgeņijs Oņegins" Latvijas Nacionālajā operā, rež. Viesturs Kairišs (1999.10.04.);
Torntons Vailders "Kā tikt pie vīra" Dailes teātrī, rež. Gunārs Vērenieks (1999.11.03.);
Tenesijs Viljamss "Ilgu tramvajs" Dailes teātrī, rež. Valdis Liepiņš (2000.02.13.);
Valdemārs Kārkliņš "Sarkanvīns" Jaunajā Rīgas teātrī, rež. Arvīds Krievs (2000.02.25.);
Jaroslavs Ivaškēvičs "Vilkumuižas jaunkundzes" Jaunajā Rīgas teātrī, rež. Alvis Hermanis (2000.09.22.);
Aleksandrs Ostrovskis "Vēlā mīla" Dailes teātrī, rež. Mihails Gruzdovs (2001.03.14.);
Džons Čepmens, Rejs Kūnijs "Ne šobrīd, sirsniņ!" Dailes teātrī, rež. Gunārs Vērenieks (2001.05.16.);
Deivids Hērs "Eimijas domas" Dailes teātrī, rež. Kārlis Auškāps, Juris Strenga (2001.11.10.);
Ivans Turgeņevs "Liekēdis" Dailes teātrī, rež. Mihails Gruzdovs (2002.03.14.);
Pēteris Čaikovskis "Gulbju ezers" Latvijas Nacionālajā operā, horeogr. insc. Aivars Leimanis (2002.05.24.);
Karola Dīra "Stāsts par Kasparu Hauzeru" Jaunajā Rīgas teātrī, rež. Alvis Hermanis (2002.11.08.);
Aleksandrs Obrazcovs "Divas sirdis" Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Indra Roga (2003.01.30.);
Anna Brigadere "Raudupiete" Dailes teātrī, rež. Mihails Gruzdovs (2003.03.14.);
Leonīds Andrejevs "Mīli mani!" Dailes teātrī, rež. Mihails Gruzdovs (2003.04.24.);
Rūdolfs Blaumanis "Indrāni" Dailes teātrī, rež. Mihails Gruzdovs (2004.04.29.);
Deivids Hērs "Dzīves elpa" Dailes teātrī, rež. Kārlis Auškāps (2004.05.22.);
Aleksejs Arbuzovs "Cietsirdīgās spēles" Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Gaļina Poliščuka (2005.02.06.);
Henriks Ibsens "Nora" Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Indra Roga (2005.03.18.);
Rainis "Jāzeps un viņa brāļi" Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Māra Ķimele (2005.11.04.);
Aleksandrs Ostrovskis "Līgava bez pūra" Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Indra Roga (2005.12.09.);
Viljams Šekspīrs "Karalis Līrs" Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Indra Roga (2006.10.20.);
Sāra Rūla "Tīrā māja" Jaunajā Rīgas teātrī, rež. Māra Ķimele (2007.03.29.);
Lions Feihtvangers "Džūlija Farnēze" Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Gaļina Poliščuka (2007.10.14.);
Lelde Stumbre "Smiltāju mantinieki" ("Mājās") Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Indra Roga (2008.04.24.);
Gunars Janovskis "Uz neatgriešanos" Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Indra Roga (2009.01.08.);
Rūdolfs Blaumanis "Skroderdienas Silmačos" Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Indra Roga (2010.06.10.).

Atsauces

↑ «Mūžībā aizgājusi izcilā kostīmu māksliniece Večella Varslavāne». Diena.lv. Skatīts: 2015. gada 30. novembrī.
↑ ^2,0 ^2,1 ^2,2 Latvijas enciklopēdija. 5. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2009. 691.—692. lpp. ISBN 978-9934-8068-0-3.

Ārējās saites

Makslinieki.lv informācija
Večella Varslavāne filmas.lv

IMDb profils (angliski)
Večella Varslavāne izrades.lv

Šī ar Latviju saistītā cilvēka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[1] «Mūžībā aizgājusi izcilā kostīmu māksliniece Večella Varslavāne». Diena.lv. Skatīts: 2015. gada 30. novembrī.

[lat-2] 2,0 ^2,1 ^2,2 Latvijas enciklopēdija. 5. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2009. 691.—692. lpp. ISBN 978-9934-8068-0-3.

[1]

[2]