Viļņas lidosta

Viļņas Starptautiskā lidosta
Viļņas Starptautiskā lidosta; Tarptautinis Vilniaus oro uostas
	Viļņas lidosta 2022. gadā
	IATA: VNO – ICAO: EYVI
	VNO
Pamatinformācija
Īpašnieks	Lietuvas Satiksmes ministrija
Operators	VĮ "Lietuvos oro uostai"
Augstums vjl	646 ft / 197 m
Koordinātas	54°38′13″N 25°17′16″E / 54.63694°N 25.28778°EKoordinātas: 54°38′13″N 25°17′16″E / 54.63694°N 25.28778°E
Mājaslapa	www.vilnius-airport.lt
Statistika
Pasažieri	5 004 921 (2019)
Lidojumi	47 440 (2019)
Krava	13 974 (2019)

Viļņas Čurļoņa starptautiskā lidosta (lietuviešu: Tarptautinis Vilniaus Čiurlionio oro uostas) ir Lietuvas lielākā civilā lidosta, kas atrodas apmēram 7 kilometrus uz dienvidiem no Viļņas centra. Viļņas lidosta uzsāka darbu 1932. gadā, terminālis celts 1954. gadā. Viļņas lidosta gadā apkalpo aptuveni 5 miljonus pasažieru.^[1]

Lidostu pārvalda valsts uzņēmums VĮ "Lietuvos oro uostai", kas ir Lietuvas Satiksmes un Komunikāciju ministrijas pārziņā. Viļņas lidosta ir lidsabiedrību airBaltic, Ryanair un Wizz Air bāzes lidosta.

Lidostai ir viens 2515 m garš skrejceļš.

Starp Viļņas lidostu un Rīgu ir mikroautobusu satiksme, kuru nodrošina lidostas transfēra operators flyBus.

Satiksme ar lidostu

Autobusi

Starp lidostu un Viļņas centru (pietura Centrālā stacija) kursē 1. un 2. maršruta autobusi, kas atiet no Šeškinės ielas. Autobuss kursē ik pēc 15 — 30 minūtēm. Maksa — 1,10 Lt.

Starp Rīgu un Viļņas lidostu kursē mikroautobusi flyBus. Tiešais transfērs tiek veikts vairākas reizes nedēļā. flyBus maršruts ir caur Bausku un Panevēžu.

Vēsture

Senāko Viļņas lidostu (Wilno-Porubanek) atklāja 1932. gadā ikdienas lidojumiem uz Varšavas lidostu. 1937. gadā aviokompānija LOT sāka lidojumus maršrutā Budapešta—Krakova—Varšava—Viļņa—Rīga—Tallina—Helsinki. Otrā pasaules kara laikā to pārveidoja par militāro lidlauku, bet pēc kara Polijas aviācijas uzņēmums LOT atsāka lidojumus Varšava—Viļņa—Maskava. Padomju Savienības Aeroflot un Čehoslovākijas CSA veica lidojumus Prāga—Varšava—Viļņa—Maskava. Pēc reaktīvo lidmašīnu ieviešanas Aeroflot lidojumi no Viļņas notika vienīgi uz PSRS lidostām.

Pēc neatkarības atjaunošanas 1991. gadā izveidotā Lietuvas aviokompānija Lithuanian Airlines (vēlāk flyLAL) sāka lidojumus no Viļņas ar lidmašīnām Tu-134, Jak-40, Jak-42, An-24 un An-26. 2004. gadā Latvijas nacionālā aviokompānija AirBaltic atvēra savu otro bāzi Viļņā. AirBaltic lidoja ar Boeing 737 un Fokker 50 lidmašīnām un kļuva par lielāko aviokompāniju Viļņas lidostā. 2009. gadā FlyLAL pārtrauca darbību. Kopš 2014. gada lidostu pārvalda valsts uzņēmums VĮ "Lietuvos oro uostai".

2022. gadā pabeidza Viļņas lidostas rekonstrukciju. 2025. gada 1. janvārī Viļņas lidostu pārdēvēja par Viļņas Čurļoņa starptautisko lidostu ievērojamā komponista un gleznotāja Mikaloja Konstantīna Čurļoņa vārdā.