Vidējā dzelzs laikmeta apmetnes un kapulauki Latvijā

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Latvijas vēsture
Coat of Arms of Latvia
Senākās kultūras
Akmens laikmets, Senie balti, Bronzas laikmets, Dzelzs laikmets
Senlatvijas valstis un zemes
Kursa, Zemgale, Jersika, Koknese
Līvu zemes, Idumeja, Tālava, Atzele
Lotigola, Sēlija
Kristietības ienākšana
Senlatvijas tautu kristianizēšana
Livonijas krusta kari, Zobenbrāļu ordenis
Livonija
Rīgas arhibīskapija, Livonijas ordenis, Livonijas Konfederācija
Kurzemes bīskapija, Sēlijas bīskapija, Zemgales bīskapija
Jaunie laiki
Livonijas karš, Livonijas un Lietuvas reālūnija, Pārdaugavas Livonijas hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste, Kurzemes kolonijas
Rīgas brīvpilsēta, Piltenes apgabals, Inflantijas vaivadija
Poļu-zviedru karš, Zviedru Livonija, Lielais Ziemeļu karš
Rīgas guberņa, Rīgas vietniecība, Polockas vietniecība
Kurzemes guberņa, Livonijas guberņa, Vitebskas guberņa
Jaunākie laiki
Brāļu draudzes, Pirmā atmoda, Jaunlatviešu kustība
Jaunā strāva, 1905. gada revolūcija
Pirmais pasaules karš, Bēgļi, Latviešu strēlnieki, Oberosts, 1917. gada revolūcija
Latvijas valsts izveide un okupācija
Latviešu Pagaidu Nacionālā padome, Pirmais Latgales latviešu kongress, Apvienotā Baltijas hercogiste
Latvijas brīvības cīņas, Padomju Latvija
Satversmes sapulce, Parlamentārās republikas laiks, Ulmaņa diktatūra
Vācbaltiešu izceļošana, Savstarpējās palīdzības pakts ar PSRS, PSRS okupācija, Vācu okupācija, Latvijas ģenerālapgabals, Latvijas PSR
Mūsdienu Latvija
Dziesmotā revolūcija, Latvijas Tautas fronte, Neatkarības atjaunošanas deklarācija, Barikāžu laiks
Iestāšanās Eiropas Savienībā, 2008. gada finanšu krīze
Hronoloģija
Nozīmīgākie tiesību akti Latvijas vēsturē

Latvijas portāls

Latvijas vēstures institūta arheologi ir veikuši izrakumus šādās Vidējā dzelzs laikmeta (5.-9. gs.) apmetnēs un kapulaukos:

Apmetnes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Asaru (Buliņu) apmetne un kapulauks Alsviķu pagastā (Alūksnes rajons). Māris Atgāzis 1983. gadā.
  • Bajāru apmetne Seces pagastā (Aizkraukles rajons). Jānis Graudonis, Vladislavs Urtāns 1961. gadā.
  • Bāļu-Šķērstaiņu apmetne ar kapulauku Dobeles novadā (Dobeles rajons). Māris Atgāzis 1979., 1979.-1981. gadā.
  • Brikuļu nocietinātā apmetne Nagļu pagastā (Rēzeknes rajons). Ilze Loze un Andrejs Vasks 1963., 1973.-1974., 1977.-1979. gadā.
  • Grobiņas apmetne un Priedulāju uzkalniņu kapulauks (Priediens II) Grobiņas pagastā (Liepājas rajons). Jolanta Daiga 1955. un 1957. gadā.
  • Ģūģeru apmetne un kapulauks Priekuļu pagastā (Cēsu rajons). Zigrīda Apala 1988.-1991. gadā.
  • Īdeņu apmetne un kapulauks Nagļu pagastā (Rēzeknes rajons). Ilze Loze 1974. gadā.
  • Janomoles apmetne un uzkalniņu kapulauks Salienas pagastā (Daugavpils rajons). Natālija Jefimova 1982.-1989. gadā.
  • Jaunlīves apmetne Daugmales pagastā (Rīgas rajons). Māris Atgāzis 1973.-1975. gadā.
  • Kažavas apmetne Varakļānu pagastā (Madonas rajons). Ilze Loze 1964. gadā.
  • Kerkūzu I apmetne Salienas pagastā (Daugavpils rajons). Andrejs Vasks 1985.-1987. gadā.
  • Kivtu apmetne un kapulauks Zvirgzdenes pagastā (Ludzas rajons). Elvīra Šnore 1938., 1948., 1955., 1957.-1958. gadā.
  • Krigānu ezersalas apmetne Rites pagastā (Jēkabpils rajons). Adolfs Stubavs 1978.-1979. gadā.
  • Kukuru apmetne Seces pagastā (Aizkraukles rajons). Jānis Graudonis un Jānis Apals 1964. gadā.
  • Kvāpānu apmetnes Gaigalavas pagastā (Rēzeknes rajons). Ilze Loze 1974., 1976.-1979. gadā.
  • Ķūru apmetne un kapulauks Tērvetes pagastā (Dobeles rajons). Māris Atgāzis 1976. gadā.
  • Malmutas I apmetne Barkavas pagastā (Madonas rajons). Ilze Loze 1963.-1964. gadā.
  • Ošu apmetne Dobeles pagastā (Dobeles rajons). Māris Atgāzis 1980.-1981. gadā.
  • Piģēnu (Lejasdopeļu) apmetne Staburaga pagastā (Aizkraukles rajons). Elvīra Šnore un Milda Bresava 1961.-1963. gadā.
  • Plāteru-Spietiņu meža apmetne Sēlpils pagastā (Jēkabpils rajons). Māris Atgāzis un Jolanta Daiga 1961.-1962. gadā.
  • Priednieku apmetne Ziru pagastā (Ventspils rajons). Andrejs Vasks 2004. gadā.
  • Ružu apmetne un kapulauks Jersikas pagastā (Preiļu rajons). Natālija Jefimova 1989.-1992. gadā.
  • Smaudžu apmetne un kapulauks Ošupes pagastā (Madonas rajons). Ilze Loze 1967. un 1973.-1974. gadā.
  • Spietiņu apmetne un uzkalniņu kapulauks Sēlpils pagastā (Jēkabpils rajons). Māris Atgāzis un Jolanta Daiga 1961.-1963. gadā.
  • Tērvetes apmetne "Sprīdīšu parka" teritorijā Tērvetes pagastā (Dobeles rajons). Emīlija Brīvkalne 1952. gadā.
  • Strautmaļu apmetne Salas pagastā (Jēkabpils rajons. Jānis Graudonis 1961. gadā.
  • Strautnieku apmetne Ķekavas pagastā (Rīgas rajons). Māris Atgāzis 1966. gadā.
  • Upjāņu apmetne Seces pagastā (Aizkraukles rajons). Jānis Graudonis un Jānis Apals 1964. gadā.
  • Vedgu apmetne Jaunsvirlaukas pagastā (Jelgavas rajons). Jānis Graudonis 1975.-1977. gadā.
  • Vilmaņu apmetnes un uzkalniņu kapulauks Ūdrīšu pagastā (Krāslavas rajons). Ilga Zagorska un Francis Zagorskis 1983.-1987., 1990. gadā.
  • Ziedoņskolas arheoloģiskais komplekss Rundāles pagastā (Bauskas rajons). Ilga Zagorska 1998. un 2000. gadā.
  • Zlēku Pabērzkalns un Priednieku apmetne Zlēku pagastā (Ventspils rajons). Ēvalds Mugurēvičs 1970. un 1972. gadā.

Pilskalni un ezerpilis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kapulauki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Agrāriešu kapulauks Auru pagastā (Dobeles rajons). Izrakumi veikti 1959. gadā Jāņa Graudoņa vadībā.
  • Aināru uzkalniņš („Kapukalniņš” pie Altenes pils) Seces pagastā (Aizkraukles rajons). Jānis Graudonis un Jānis Apals 1964. gadā.
  • Anšķinu kapulauks Tērvetes pagastā (Dobeles rajons). Māris Atgāzis 1977. gadā.
  • Bērzkalnu kapulauks Gārsenes pagastā (Jēkabpils rajons). Elvīra Šnore 1976. gadā.
  • Beteļu kapulauks Elkšņu pagastā (Jēkabpils rajons). Elvīra Šnore 1977.-1978. gadā.
  • Ciemaldes kapulauks Jaunsvirlaukas pagastā (Jelgavas rajons). Jānis Graudonis 1976.-1977. gadā.
  • Dreņģeru-Čunkānu kapulauks Codes pagastā (Bauskas rajons). Adolfs Stubavs 1952. gadā, Viktorija Bebre 1982.-1984. un 1985.-1991. gadā, Māris Atgāzis 1994. gadā.
  • Ezerbricu kapulauks Jaunpiebalgas pagastā (Cēsu rajons). Elvīra Šnore 1948. gadā, Gunta Toropina 1989. gadā.
  • Kakužēnu kapulauks ("Mīklas kalns") Jaunsvirlaukas pagastā (Jelgavas rajons). Jānis Graudonis 1977.-1979. gadā.
  • Kalnabricu kapulauks Vecpiebalgas pagastā (Cēsu rajons). Elvīra Šnore 1948. gadā.
  • Kampānu kapulauks Aiviekstes pagastā (Aizkraukles rajons). Elvīra Šnore 1965. gadā, Andris Pupiņš 1968. gadā.
  • Katalavas kapulauks Pasienas pagastā (Ludzas rajons). Elvīra Šnore 1954. gadā.
  • Ķuncu kapulauks Sēlpils pagastā (Jēkabpils rajons). Elvīra Šnore 1981. gadā.
  • Lazdiņu kapulauks Vaives pagastā (Cēsu rajons). Jānis Apals 1972. gadā.
  • Lielrendas akmeņu krāvuma senkapi Rendas pagastā (Kuldīgas rajons). Andrejs Vasks 2000. gadā.
  • Melkertu kapulauks Ādažu pagastā (Rīgas rajons). Jānis Graudonis 1970. gadā.
  • Mežmalu apmetne Klintaines pagastā (Aizkraukles rajons). Ēvalds Mugurēvičs 1963. gadā.
  • Mežotnes centra kapulauks Mežotnes pagastā (Bauskas rajons). Māris Atgāzis 1969.-1970. un 1979. gadā.
  • Milzukalniņa kapulauks Pūres pagastā (Tukuma rajons). Ēvalds Mugurēvičs 1963. gadā.
  • Misjūnu uzkalniņu kapulauks un apmetne Ūdrīšu pagastā (Krāslavas rajons). Tatjana Berga 1983.-1984. gadā.
  • Oglenieku kapulauks Kūku pagastā (Jēkabpils rajons). Elvīra Šnore 1948., 1952. - 1953. gadā.
  • Ošenieku kapulauks Vērgales pagastā (Liepājas rajons). Andrejs Vasks 1988. gadā un Ingrīda Virse 1989. gadā.
  • Pāķu uzkalniņu kapulauks Staburaga pagastā (Aizkraukles rajons). Milda Bresava 1961. gadā.
  • Pasienas kapulauks Pasienas pagastā (Ludzas rajons). Elvīra Šnore 1954. gadā.
  • Pastamuižas kapulauks Kokneses pagastā (Aizkraukles rajons). Jānis Graudonis un Jānis Apals 1964. gadā.
  • Priedaines kapulauks Klintaines pagastā (Aizkraukles rajons). Ēvalds Mugurēvičs 1961. gadā.
  • Puigu kapulauks Ogresgala pagastā (Ogres rajons). Ieva Cimermane 1954. gadā.
  • Putru kapulauks Tērvetes pagastā (Dobeles rajons). Elvīra Šnore 1955. gadā.
  • Ratulānu uzkalniņš Saukas pagastā (Jēkabpils rajons). Elvīra Šnore 1978.-1979. gadā.
  • Zvanītāju uzkalniņš Jēkabpils pilsētā. Elvīra Šnore 1974. gadā.

Avots[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Latvijas PSR arheoloģija. — Rīga, 1974. — 374 lpp.
  • Latvijas senākā vēsture 9. g. t. pr. Kr. — 1200. g. — Rīga, 2001. — 463 lpp.
  • Vasks A., Vaska B., Grāvere R. Latvijas aizvēsture: 8500 g. pr. Kr. — 1200. g. pēc Kr. — Rīga, 1997. — 223 lpp.


Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]