Vidējie Rietumi

Vidējo Rietumu ģeogrāfiskais reģions kontinentālās ASV pamatteritorijas kartē.

Vidējie Rietumi (angļu: the Midwest), pazīstami arī kā Amerikas Vidējie Rietumi jeb Amerikas Savienoto Valstu Vidējie Rietumi, ir viens no četriem galvenajiem ģeogrāfiskajiem reģioniem kontinentālajā Amerikas Savienoto Valstu pamatteritorijā, kas sevī galvenokārt aptver 12 štatus: Aiovu, Dienviddakotu, Ilinoisu, Indiānu, Kanzasu, Mičiganu, Minesotu, Misūri, Nebrasku, Ohaio, Viskonsinu un Ziemeļdakotu.

Vēsture

Vidējo Rietumu teritoriju pirms eiropiešu kolonizācijas apdzīvoja daudzas Amerikas pamatiedzīvotāju tautas. 17. un 18. gadsimtā reģionu sāka izpētīt un kolonizēt galvenokārt franči, kuri izveidoja tirdzniecības punktus un apmetnes Lielo ezeru un Misisipi baseinā.

Pēc Septiņgadu kara ievērojama daļa reģiona nonāca Lielbritānijas kontrolē, bet pēc ASV Neatkarības kara — ASV sastāvā. Savienoto Valstu teritorija tālāk uz rietumiem ievērojami paplašinājās pēc Luiziānas pirkuma 1803. gadā.

19. gadsimtā Vidējie Rietumi tika strauji kolonizēti. To veicināja lauksaimniecībai piemērotās zemes, kanālu un dzelzceļu būvniecība, kā arī imigrācija no Eiropas. Izveidojās tādas lielas pilsētas kā Čikāga, Detroita, Klīvlenda un Milvoki.

19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā reģions kļuva par vienu no galvenajiem ASV lauksaimniecības un rūpniecības centriem. Lielo ezeru apkārtnē īpaši attīstījās tērauda ražošana, mašīnbūve un automobiļu rūpniecība, savukārt rietumu daļā saglabājās liela lauksaimniecības nozīme.

20. gadsimta otrajā pusē daļa tradicionālo rūpniecības centru piedzīvoja ražošanas samazināšanos, un Lielo ezeru rūpnieciskos apgabalus sāka saistīt ar Rūsas joslu. Tomēr Vidējie Rietumi joprojām ir viens no nozīmīgākajiem ASV lauksaimniecības, rūpniecības un transporta reģioniem.