Vidējo varžu apakškārta

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Vidējo varžu apakškārta
Mesobatrachia (Ford & Cannatella, 1993)
Brūnais varžkrupis (Pelobates fuscus)
Brūnais varžkrupis (Pelobates fuscus)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseAbinieki (Amphibia)
ApakšklaseKailamfībijas (Lissamphibia)
VirskārtaVaržu virskārta (Batrachia)
KārtaBezastainie abinieki (Anura)
ApakškārtaVidējo varžu apakškārta (Mesobatrachia)
Vidējo varžu apakškārta Vikikrātuvē

Vidējo varžu apakškārta (Mesobatrachia) ir viena no bezastaino abinieku (Anura) apakškārtām, kas apvieno 168 mūsdienās dzīvojošas varžu un krupju sugas un kas tiek iedalītas 20 ģintīs un 6 dzimtās. Apakškārta ir relatīvi jauna un kā taksonomiskā vienība izveidota 1993. gadā.[1] Tās zinātniskais nosaukums Mesobatrachia sastāv no diviem vārdiem un latviski nozīmē "vidējā varde" (meso — vidējais, batrachia — varde), tādējādi atspoguļojot šīs grupas pozīciju evolūcijas gaitā. Šīs apakškārtas vardes ir attīstītākas nekā primitīvo varžu apakškārtas (Archaeobatrachia) sugas, tomēr tās nav tik advancētas, kā jauno varžu apakškārtas (Neobatrachia) vardes.[1]

Vidējo varžu apakškārtā piecu dzimtu sugas dzīvo zem zemes. Izņēmums ir bezmēles varžu dzimta (Pipidae), kurā apvienotas ūdenī dzīvojošas varžu sugas. Apakškārtas sugas sastopamas Eirāzijā, Āfrikā, Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā. Latvijā sastopama viena vidējo varžu apakškārtas dzimta — varžkrupju dzimta (Pelobatidae), kuru pārstāv brūnais varžkrupis (Pelobatidae fuscus).[2]

Kopējās īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šīs apakškārtas zem zemes dzīvojošās vardes un krupjus var iedalīt divās lielās grupās: sugās, kas dzīvo tikai Ziemeļamerikā, un sugās, kas dzīvo Eiropā, Āzijas rietumos un Ziemeļāfrikā. Šīs sugas ir ļoti reti redzamas un novērojamas, tā kā dienas laikā mēdz ierakties zemē vai slēpties zemes alās. Atšķirībā no citām varžu sugām, tās spēj dzīvot sausos reģionos, tuksnešus ieskaitot, jo lielāko daļu dzīves pavada zem zemes.[3]

Šīm vardēm un krupjiem ir raksturīgas spēcīgas, platas priekškāju pēdas, ar kurām tās ierokas zemē. Pazemē tās var atrasties vairākas nedēļas. Virszemē tās mēdz iznākt nakts laikā, pēc spēcīgiem lietiem, kad gaiss ir ļoti mitrs. Tad šīs vardes barojas.[3] Šīs vardes ir visēdājas, tomēr, kamēr tās attīstās un aug, tās galvenokārt barojas ar veģetāru barību, bet, pieaugot un nobriestot, tās sāk baroties ar dažādiem bezmugurkaulniekiem, piemēram, gliemežiem, sienāžiem un tauriņu kāpuriem. Paēdušas vardes atkal ierokas zemē līdz nākamajam lielajam lietum.[3]

Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bezmēles varžu dzimtas (Pipidae) sugas ir vienīgās vidējo varžu apakškārtā, kuras nevis dzīvo zem zemes, bet ūdenī, attēlā Surinamas pipa (Pipa pipa)

Latvijā sastopama viena vidējo varžu apakškārtas dzimta — varžkrupju dzimta (Pelobatidae), kuru pārstāv brūnais varžkrupis (Pelobates fuscus).[2]

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]