Vidusjūras diēta

Vikipēdijas lapa
Vidusjūras diēta

Vidusjūras diēta ir diēta, kuru iedvesmojuši to cilvēku ēšanas paradumi, kuri dzīvo Vidusjūras reģionā. Sākotnēji tas tika izstrādāts 1960. gados, un balstījās uz Grieķijas, Turcijas, Itālijas un Spānijas virtuvēm. Kopš desmitgadēm no tā laika, tajā ir iekļautas arī citas Vidusjūras virtuves, piemēram, Turcijas, Balkānu, Tuvo Austrumu, Ziemeļāfrikas un Portugāles.[1][2]

Šīs diētas galvenie aspekti ir proporcionāli liels neapstrādātu graudaugu, pākšaugu, olīveļļas, augļu[3] un dārzeņu patēriņš, kā arī mērens zivju, piena produktu (galvenokārt siera un jogurta) un gaļas produktu patēriņš. Olīveļļa ir pētīta kā potenciāls veselības faktors, kas var samazināt visu cēloņu izraisīto mirstību un hronisku slimību risku.[4]

Uztura sastāvdaļas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vidusjūras diētas uztura piramīda, kurā apkopoti ar šo diētu saistītie ēšanas paradumi

Dažādās Vidusjūras reģiona valstīs un starp Vidusjūras baseina iedzīvotāju grupām pastāv Vidusjūras diētas variācijas, ko nosaka etniskās, kultūras, ekonomiskās un reliģiskās atšķirības.[5] "Vidusjūras diēta", kā to definē dietologi, parasti ietver šādas sastāvdaļas,[6] kas var arī nebūt raksturīgas Vidusjūras baseina valstu diētām:[7][8]

  • Liels olīveļļas (kā galvenā tauku avota), dārzeņu (tostarp zaļo lapu dārzeņu, sīpolu, ķiploku, tomātu un paprikas), svaigu augļu (patērē kā desertus vai uzkodas),[9] graudaugu (galvenokārt pilngraudu), riekstu un pākšaugu patēriņš.
  • Mērena zivju un citu jūras produktu, mājputnu gaļas, olu, piena produktu (galvenokārt siera un jogurta) un sarkanvīna lietošana.
  • Mazs sarkanās gaļas, pārstrādātas gaļas, rafinētu ogļhidrātu un saldumu patēriņš.

Šīs proporcijas dažkārt tiek attēlotas Vidusjūras diētas piramīdā. Aptuveni šāda sastāva uzturā tauku saturs veido 25-35 % no kopējā uzņemto kaloriju daudzuma, bet piesātināto tauku daudzums ir ne vairāk kā 8 % no kaloriju daudzuma.[8]

Atšķirībā no diētas ieteikumiem, olīveļļa lielā daļā Vidusjūras baseina valstu nav galvenais tauku produkts: piemēram Itālijas ziemeļu un centrālajā daļā ēdienu gatavošanā, cepjot, parasti izmanto speķi un sviestu, bet olīveļļu izmanto tikai salātu un vārītu dārzeņu pagatavošanai;[10] Ziemeļāfrikā un Tuvajos Austrumos tradicionālie galvenie tauki ir aitas astes tauki un kausēts sviests (samna).[11]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. ↑ Trichopoulou, A; Martínez-González, MA; Tong, TY; Forouhi, NG; Khandelwal, S; Prabhakaran, D; Mozaffarian, D; de Lorgeril, M (24 July 2014). "Definitions and potential health benefits of the Mediterranean diet: views from experts around the world.". BMC Medicine 12: 112. doi:10.1186/1741-7015-12-112. PMC 4222885. PMID 25055810.
  2. ↑ Alberto Capatti, Massimo Montanari. Italian Cuisine: A Cultural History. Columbia University Press, September 2003. 106. lpp. ISBN 978-0231122320.
  3. ↑ Duarte, A., Fernandes, J., Bernardes, J. & Miguel, G. (2016). "Citrus as a Component of the Mediterranean Diet". Journal of Spatial and Organizational Dynamics - JSOD 4: 289–304.
  4. ↑ Larsson, S (2022). "Can Small Amounts of Olive Oil Keep the Death Away?". Journal of the American College of Cardiology 79 (2): 113–115. doi:10.1016/j.jacc.2021.11.006. PMID 35027107.
  5. ↑ Trichopoulou, A; Martínez-González, MA; Tong, TY; Forouhi, NG; Khandelwal, S; Prabhakaran, D; Mozaffarian, D; de Lorgeril, M (24 July 2014). "Definitions and potential health benefits of the Mediterranean diet: views from experts around the world.". BMC Medicine 12: 112. doi:10.1186/1741-7015-12-112. PMC 4222885. PMID 25055810.
  6. ↑ Pallazola, Vincent A.; Davis, Dorothy M.; Whelton, Seamus P.; Cardoso, Rhanderson; Latina, Jacqueline M.; Michos, Erin D.; Sarkar, Sudipa; Blumenthal, Roger S. et al. (2019). "A Clinician's Guide to Healthy Eating for Cardiovascular Disease Prevention". Mayo Clinic Proceedings: Innovations, Quality & Outcomes 3 (3): 251–267. doi:10.1016/j.mayocpiqo.2019.05.001. ISSN 2542-4548. PMC 6713921. PMID 31485563.
  7. ↑ "Nutrition, dietary interventions and prostate cancer: the latest evidence". BMC Medicine 13: 3. 8 January 2015. doi:10.1186/s12916-014-0234-y. PMC 4823849. PMID 25573005.
  8. ↑ 8,0 8,1 Willett WC; Sacks, F; Trichopoulou, A; Drescher, G; Ferro-Luzzi, A; Helsing, E; Trichopoulos, D (1 June 1995). "Mediterranean diet pyramid: a cultural model for healthy eating". American Journal of Clinical Nutrition 61 (6): 1402S–6S. doi:10.1093/ajcn/61.6.1402s. PMID 7754995.
  9. ↑ Duarte, A., Fernandes, J., Bernardes, J. & Miguel, G. (2016). "Citrus as a Component of the Mediterranean Diet". Journal of Spatial and Organizational Dynamics - JSOD 4: 289–304.
  10. ↑ Massimo Alberini, Giorgio Mistretta, Guida all'Italia gastronomica, Touring Club Italiano, 1984
  11. ↑ Tapper, Richard, Zubaida, Sami. A Taste of Thyme: Culinary Cultures of the Middle East. Tauris Parke Paperbacks, 2001. 43. lpp. ISBN 978-1-86064-603-4.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Vidusjūras_diēta&oldid=4015536"