Vidusjūras mūku ronis
| Vidusjūras mūku ronis Monachus monachus (Hermann, 1779) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
| Kārta | Plēsēji (Carnivora) |
| Apakškārta | Suņveidīgie (Caniformia) |
| Virsdzimta | Airkāji (Pinnipedia) |
| Dzimta | Roņi (Phocidae) |
| Cilts | Mūku roņi (Monachini) |
| Ģints | Vidusjūras mūku roņi (Monachus) |
| Suga | Vidusjūras mūku ronis (Monachus monachus) |
| Izplatība | |
 | |
 Vidusjūras mūku ronis Vikikrātuvē | |
Vidusjūras mūku ronis jeb Vidusjūras mūkronis (Monachus monachus) ir roņu dzimtas (Phocidae) jūras zīdītājs, kas ir vienīgā suga Vidusjūras mūku roņu ģintī (Monachus). Valda uzskats, ka šī ir visapdraudētākā airkāju suga mūsdienās, tā kā populācija ir sadrumstalota un tajā ir mazāk nekā 700 īpatņu.[1][2] Vidusjūras mūku ronis sastopams Vidusjūrā pie Grieķijas un Turcijas krastiem un Atlantijas okeānā pie Āfrikas krastiem.
Vidusjūras mūku roņa tuvākie radinieki ir izmirušais Karību mūku ronis (Neomonachus tropicalis) un mūsdienās dzīvojošais Havaju mūku ronis (Neomonachus schauinslandi), ar kuriem kopā tas veido mūku roņu cilti (Monachini).[3]
Izplatība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vidusjūras mūku roņu populācija fragmentēta četrās lielākās, izolētās grupās (Egejas jūrā, Jonijas jūrā, Atlantijas okeānā Madeiras arhipelāgā un pie Nuadibu raga).[2][4]
Izskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vidusjūras mūku ronis ir vidēji liels ronis. Tam ir slaids, torpēdveida ķermenis ar garu kaklu, relatīvi īsām priekšējām airkājām un garām, slaidām aizmugurējām airkājām. Tēviņi lielāki nekā mātītes. Tēviņa ķermeņa garums līdz 2,8 m, vidējais svars 300 kg, lielākie īpatņi sver līdz 400 kg. Mātītes ķermeņa garums līdz 2,4 m, vidējais svars 240 kg, grūsna mātīte sver līdz 300 kg.[1][4] Atšķirībā no citiem roņiem mātītei ir četri zīdekļi nevis divi.[4]
Vidusjūras mūku roņa matojums ir ļoti īss. Tēviņiem tas ir melns, mātītēm brūns vai tumši pelēks. Pavēdere gaiši pelēka vai gaiši dzeltenbrūna, tēviņiem mēdz būt gandrīz balta. Purns īss un plats ar ļoti garām, uz augšu vērstām nāsīm. Priekšējām airkājām īsi, smaili nadziņi.[4]
Uzvedība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Līdz ar cilvēku pieplūdumu pludmalēs ir mainījies Vidusjūras mūku roņa ieradums atpūtai un mazuļu dzimšanai izmantot atklātās smilšu pludmales. Mūsdienās tas izmanto krasta klintīs jūras izgrauztās alas, kurās ieeja visbiežāk ir zem ūdens. Roņu alās ieeja var būt arī virs ūdens līmeņa, bet tā vienmēr ir tuneļveidīga. Pēc tam šaurā ieeja atveras plašā, sausā alā. Pēdējos gados dabas liegumos, vietās, kurās cilvēku klātbūtne un aktivitāte tiek ierobežota, piemēram, pie Nuadibu raga, mūku roņi atkal sāk parādīties atklātās pludmalēs. Retos gadījumos novērota pat mazuļu dzimšana.[1]
Barība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vidusjūras mūku ronis barojas ar ļoti daudzām un dažādām kaulzivīm (jūras karūsām, zeltainajām kefalēm, Vidusjūras papagaiļzivīm, zušiem, salemām, u.c.), arī skrimšļzivīm (rajām), vēžveidīgajiem (krabjiem) un galvkājiem (astoņkājiem, sēpijām).[1][4] Galvenokārt medī seklos ūdeņos, līdz 100 m dziļumam (Atlantijas okeāna populācijas arī dziļākos ūdeņos, līdz 200 m).[1][4] Iecienītākais medījums atkarībā no izplatības areāla ir atšķirīgs.[4]
Vairošanās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
.jpg)
Vidusjūras mūku ronim nav noteikta vairošanās sezona, mazuļi dzimst visu gadu, bet visbiežāk oktobrī un novembrī. Dzimumbriedumu mātīte sasniedz 2—4 gadu vecumā, tēviņš 5—6 gados. Līdzīgi kā citiem mūku roņiem, arī Vidusjūras mūku ronim raksturīga poliginija. Tā kā pārošanās notiek jūrā, katram tēviņam piekrastes ūdeņos ir sava teritorija. Grūsnības periods ilgst apmēram vienu gadu. Mazuļi dzimst jūras izgrauztās krasta klinšu alās. Lai arī kopumā suga nav sabiedriska, vienā alā apmetas vairākas mātītes. Mazulis piedzimst apmēram vienu metru garš un sver 15—26 kg. Kažoka matojums tumši brūns. Mazuļu mirstība ir ļoti augsta, tā kā tie alās pakļauti rudens vētru lielajiem un spēcīgajiem viļņiem. Vidusjūras mūku ronim ir garš laktācijas periods: 14—21 nedēļa. Mātītes zīda arī svešus mazuļus. Nedēļu vecs ronēns sāk jau īslaicīgi peldēt. Kad mazulim ir 8 nedēļas, tam nomainās matojums un kļūst sudrabaini pelēks. Vidusjūras mūku roņa mūža ilgums ir 20—30 gadi.[1][4]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 IUCN: Mediterranean Monk Seal
- ↑ 2,0 2,1 The Mediterranean monk seal Monachus monachus: status, biology, threats, and conservation priorities
- ↑ Neomonachus: New Genus of Monk Seals Described
- ↑ 4,0 4,1 4,2 4,3 4,4 4,5 4,6 4,7 Pinnipeds: Mediterranean Monk Seal (Monachus monachus)
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Vidusjūras mūku ronis.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Mediterranean Monk Seal
- ADW: Monachus monachus
- Brief fact sheet Mediterranean Monk Seal (Monachus monachus) Arhivēts 2020. gada 15. februārī, Wayback Machine vietnē.