Viduslatvijas monoklināle

Vikipēdijas lapa

Viduslatvijas monoklināle ir tektoniska struktūra Baltijas sineklīzes ziemeļaustrumu daļā, kas iezīmējas pamatklintāja virsmā un Kaledonijas kompleksa nogulumos. Monoklināle atrodas uz dienvidiem no Rīgas līča starp Liepājas-Saldus-Rīgas-Apes-Pleskavas lūzumzonu, Ērgļu izcilni un Dienvidlatvijas kāpli. Pamatklintāja virsma ir ar slīpumu dienvidrietumu virzienā un atrodas 850-1300 metrus z.j.l. Kaledonijas kompleksu veidojošo ordovika un dažviet arī apakšsilūra nogulumu virsma atrodas 500-1000 metru z.j.l. Monoklināli vietām šķeļ lūzumi, kuru amplitūda ir līdz 100 metriem. Viduslatvijas monoklinālē iekļaujas atsevišķi lokālie pacēlumi, kā arī agrāk nodalītās Jelgavas ielieces ziemeļaustrumu daļa. Hercīnā struktūrkompleksa Lietuvas-Latvijas ieliecē Viduslatvijas monoklināle kā patstāvīga struktūra netiek nodalīta.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latvijas daba. 6. sējums. Rīga : Preses nams. 1998. 70. lpp.