Vieglatlētika 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs

	Vieglatlētika; Olimpiskajās spēlēs
Norises vieta	Pekina, Nacionālais stadions
Norises laiks	15. augusts — 25. augusts
Dalībnieki	2057 no 200 valstīm
«2004	2012»

Vieglatlētika 2008. gada Olimpiskajās spēlēs
Skrejceļš
100 m	vīriešiem	sievietēm
200 m	vīriešiem	sievietēm
400 m	vīriešiem	sievietēm
800 m	vīriešiem	sievietēm
1 500 m	vīriešiem	sievietēm
5 000 m	vīriešiem	sievietēm
10 000 m	vīriešiem	sievietēm
100 m barjerskrējiens		sievietēm
110 m barjerskrējiens	vīriešiem
400 m barjerskrējiens	vīriešiem	sievietēm
3 000 m šķēršļu skrējiens	vīriešiem	sievietēm
4×100 m stafete	vīriešiem	sievietēm
4×400 m stafete	vīriešiem	sievietēm
Šoseja
Maratons	vīriešiem	sievietēm
20 km soļošana	vīriešiem	sievietēm
50 km soļošana	vīriešiem
Laukums
Tāllēkšana	vīriešiem	sievietēm
Trīssoļlēkšana	vīriešiem	sievietēm
Augstlēkšana	vīriešiem	sievietēm
Kārtslēkšana	vīriešiem	sievietēm
Lodes grūšana	vīriešiem	sievietēm
Diska mešana	vīriešiem	sievietēm
Šķēpmešana	vīriešiem	sievietēm
Vesera mešana	vīriešiem	sievietēm
Daudzcīņa
Septiņcīņa		sievietēm
Desmitcīņa	vīriešiem

Vieglatlētikā 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs tika sadalīti 47 medaļu komplekti. Sacensības sākās 15. augustā (nedēļu pēc olimpisko spēļu atklāšanas) un norisinājās nākamās 10 dienas, līdz pat olimpisko spēļu noslēgumam. Sacensības tika aizvadītas Pekinas nacionālajā stadionā.

Vīriešu un sieviešu sacensībās bija nelielas atšķirības. Vīrieši sacentās par 24 medaļu komplektiem, bet sievietes par 23, jo viņām nebija sacensību 50 kilometru soļošanā. Bija arī nelielas atšķirības dažos sporta veidos — vīrieši sacentās 110 metru barjerskriešanā un desmitcīņā, bet sievietēm barjerskrējiena distance bija 100 metri un desmitcīņas vietā notika septiņcīņa.

Medaļu kopvērtējums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

V	Valsts	Zelts	Sudrabs	Bronza	Kopā
1	ASV	7	10	8	25
2	Kenija	6	4	6	16
3	Jamaika	5	4	2	11
4	Krievija	5	1	4	10
5	Etiopija	4	2	1	7
6	Kuba	2	1	3	6
7	Beļģija	2	0	0	2
8	Apvienotā Karaliste	1	2	5	8
9	Austrālija	1	2	1	4
9	Ukraina	1	2	1	4
11	Jaunzēlande	1	1	0	2
	Norvēģija	1	1	0	2
	Polija	1	1	0	2
	Trinidāda un Tobāgo	1	1	0	2
15	Brazīlija	1	0	2	3
16	Itālija	1	0	1	2
17	Kamerūna	1	0	0	1
	Čehija	1	0	0	1
	Igaunija	1	0	0	1
	Panama	1	0	0	1
	Portugāle	1	0	0	1
	Rumānija	1	0	0	1
	Slovēnija	1	0	0	1
24	Baltkrievija	0	2	1	3
25	Nigērija	0	2	0	2
26	Ķīna	0	1	3	4
27	Francija	0	2	1	3
28	Bahamu Salas	0	1	1	2
28	Maroka	0	1	1	2
30	Horvātija	0	1	0	1
	Ekvadora	0	1	0	1
	Vācija	0	1	0	1
	Japāna	0	1	0	1
	Kazahstāna	0	1	0	1
	Latvija	0	1	0	1
	Dienvidāfrika	0	1	0	1
	Sudāna	0	1	0	1
38	Kanāda	0	0	2	2
39	Somija	0	0	1	1
39	Lietuva	0	0	1	1

Rezultāti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vīrieši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Disciplīna	Zelts		Sudrabs		Bronza
100 metri	Useins Bolts (Jamaika)	9,69 (WR)	Ričards Tompsons (ASV)	9,89	Valters Dikss (ASV)	9,91
200 metri	Useins Bolts (Jamaika)	19,30 (WR)	Šons Kraufords (ASV)	19,96	Valters Dikss (ASV)	19,98
400 metri	Lešons Merits (ASV)	43,75	Džeremijs Voriners (ASV)	44,74	Deivids Nevils (ASV)	44,80
800 metri	Vilfreds Bungejs (Kenija)	1:44:65	Ahmeds Ismails (Sudāna)	1:44:70	Alfrēds Kirva Jego (Kenija)	1:44:82
1500 metri	Asbels Kiprops (Kenija)	3:33:11	Niks Viliss (Jaunzēlande)	3:34:16	Mehdi Bāla (Francija)	3:34:21
5000 metri	Kenenisa Bekele (Etiopija)	12:57:82 (OR)	Eliuds Kipčoge (Kenija)	13:02:80	Edvīns Sojs (Kenija)	13:06:22
10 000 metri	Kenenisa Bekele (Etiopija)	27:01:17 (OR)	Sileši Sihina (Etiopija)	27:02:77	Mikahs Kogo (Kenija)	27:04:11
Maratons	Semjuels Vandžiru (Kenija)	2:06:32 (OR)	Jaouad Gharib (Maroka)	2:07:16	Tsegaye Kebede (Etiopija)	2:10:00
110 m/b	Dajrons Robless (Kuba)	12,93	Deivids Peins (ASV)	13,17	Deivids Olivers (ASV)	13,18
400 m/b	Andželo Teilors (ASV)	47,25	Kerons Klements (ASV)	47,98	Beršons Džeksons (ASV)	48,06
3000 m/šķ	Brimins Kipruto (Kenija)	8:10,34	Mehīedīns Mehīsī-Benabāds (Francija)	8:10,49	Ričards Matelongs (Kenija)	8:11,01
20 km soļošana	Valērijs Borčins (Krievija)	1:19,01	Džefersons Peress (Ekvadora)	1:19,15	Džereds Talents (Austrālija)	1:19,42
50 km soļošana	Alekss Švazers (Itālija)	3:37,09 (OR)	Džēreds Tallents (Austrālija)	3:39,27	Deniss Ņižegorodovs (Krievija)	3:40,14
4x100 m stafete^[a]	Trinidāda un Tobāgo Kestons Bledmens Marks Bārnss Emanuels Kalenders Ričards Tompsons Ārons Ārmstrongs*	38,06	Japāna Naoki Cukahara Šingo Svecugu Šindzi Takahira Nobuharu Asahara	38,15	Brazīlija Visente de Lima Sandru Viana Bruno de Barross Hosē Karloss Moreira	38,24
4x400 m stafete	ASV Lešons Merits Andželo Teilors Deivids Nevils Džeremijs Voriners	2:55,39 (OR)	Bahamas Andreti Bains Maikls Matjē Andrē Viljams Kriss Brauns	2:58,03	Lielbritānija Martins Rūnijs Endrū Stīls Roberts Tobins Maikls Bingems	2:58,51
Augstlēkšana	Andrejs Siļnovs (Krievija)	2,36 m	Žermēns Meisons (Lielbritānija)	2,34 m	Jaroslavs Ribakovs (Krievija)	2,34 m
Kārtslēkšana^[b]	Stīvens Hukers (Austrālija)	5,96 m (OR)	Jevgeņijs Lukjaņenko (Krievija)	5,85 m	Dereks Mailss (ASV)	5,70 m
Tāllēkšana	Irvings Saladino (Panama)	8,34 m	Godfrijs Makoena (Dienvidāfrika)	8,24 m	Ibrahims Kamejo (Kuba)	8,20 m
Trīssoļlēkšana	Nelsons Evora (Portugāle)	17,67 m	Filipss Idovu (Lielbritānija)	17,62 m	Līvens Sendss (Bahamas)	17,59 m
Lodes grūšana	Tomašs Majevskis (Polija)	21,51 m	Kristians Kentvels (ASV)	21,09 m	Andrejs Mikņevičs (Baltkrievija)	21,05 m
Diska mešana	Gerds Kanters (Igaunija)	68,82 m	Pjotrs Malahovskis (Polija)	67,82 m	Virgīlijs Alekna (Lietuva)	67,79 m
Šķēpa mešana	Andrēass Tūrkildsens (Norvēģija)	90,57 m (OR)	Ainārs Kovals (Latvija)	86,64 m	Tero Pitkemeki (Somija)	86,16 m
Vesera mešana	Primožs Kozmuss (Slovēnija)	82,02 m	Vadims Devjatovskis (Baltkrievija)	81,61 m	Ivans Tihons (Baltkrievija)	81,51 m
Desmitcīņa	Braiens Klejs (ASV)	8791	Andrejs Kravčanka (Baltkrievija)	8551	Leonels Suaress (Kuba)	8527
AR Kontinenta rekords \| ČR Čempionāta rekords \| NR/VR Valsts rekords \| OR Olimpiskais rekords \| PB/PR Personīgais rekords \| SR Sezonas rekords \| WL Pasaules labākais rezultāts sezonā \| WR Pasaules rekords

Sievietes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Disciplīna	Zelts		Sudrabs		Bronza
100 metri	Šellija Anna Freizere-Praisa (Jamaika)	10,78	Šērona Simpsone (Jamaika) Kerona Stjuarte (Jamaika)	10,98	Netika pasniegta
200 metri	Veronika Kempbela-Brauna (Jamaika)	21,74	Elisone Fēliksa (ASV)	21,93	Kerona Stjuarte (Jamaika)	22,00
400 metri	Kristīne Ohuruogu (Lielbritānija)	49,62	Šerika Viljamsa (Jamaika)	49,69	Sanja Ričardsa-Rosa (ASV)	49,93
800 metri	Pamela Dželimo (Kenija)	1:54,87	Džaneta Džepkosgei (Kenija)	1:56,07	Hazna Benhasī (Maroka)	1:56,73
1500 metri	Nensija Langata (Kenija)	4:00,23	Irina Liščinska (Ukraina)	4:01,63	Natālija Tobiasa (Ukraina)	4:01,78
5000 metri^[c]	Tiruneša Dibaba (Etiopija)	15:41,40	Meserata Defara (Etiopija)	15:44,12	Silvija Jebivota Kibeta (Kenija)	15:44,96
10 000 metri^[d]	Tiruneša Dibaba (Etiopija)	29:54,66 (OR)	Šelena Flenegana (ASV)	30:22,22	Lineta Masai (Kenija)	30:26,50
Maratons	Konstantīna Dita (Rumānija)	2:26:44	Katerīne Ndereba (Kenija)	2:27:06	Zhou Chunxiu (Ķīna)	2:27:07
100 m/b	Dona Hārpere-Nelsone (ASV)	12,54	Sallija Pīrsone (Austrālija)	12,64	Priskilla Lopesa-Šlīpa (Kanāda)	12,64
400 m/b	Melānija Volkere (Jamaika)	52,64 (OR)	Šīna Tosta (ASV)	53,70	Taša Denversa (Lielbritānija)	53,84
3000 m/šķ	Guļnara Galkina (Krievija)	8:58.81 (WR)	Junisa Džepkorina (Kenija)	9:07.41	Tatjana Arhipova (Krievija)	9:12.33
20 km soļošana	Olga Kaņiskina (Krievija)	1:26:31 (OR)	Kjersti Placera (Norvēģija)	1:27:07	Elisa Rigaudo (Itālija)	1:27:12
4x100 m^[e]	Beļģija Olīvija Borlē Hanna Mariēna Elodija Ouedraogo Kima Gevārta	42,54	Nigērija Ene Franka Idoko Glorija Kemasuode Halimata Ismaila Oludamola Osajomi	43,04	Brazīlija Rozemara Koelju Neto Lusimara de Moura Thaissa Presti Rozangela Santusa	43,14
4x400 m^[f]	ASV Mērija Vainberga Elisone Fēliksa Monika Hendersone Sanja Ričardsa-Rosa	3:18,54	Jamaika Šerika Viljamsa Šerīfa Loida Rozmarija Vaita Novlene Viljamsa-Milsa	3:20,40	Lielbritānija Kristīne Ohuruogu Kellija Sotertone Merilina Okoro Nikola Sandersa	3:22,68
Augstlēkšana^[g]	Tia Elebo (Beļģija)	2,05	Blanka Vlašiča (Horvātija)	2,05	Čontē Hauarda (ASV)	1,99
Kārtslēkšana	Jeļena Isinbajeva (Krievija)	5,05 (WR)	Dženifera Stučinska (ASV)	4,805	Svetlana Feofanova (Krievija)	4,78
Tāllēkšana^[h]	Morīna Maggi (Brazīlija)	7,04	Blesinga Okagbare (Nigērija)	6,91	Čelsija Hamonda (Jamaika)	6,79
Trīssoļlēkšana^[i]	Fransuāza Mbango Etone (Kamerūna)	15,39 (OR)	Olga Ripakova (Kazahstāna)	15,11	Jargelisa Saviņjē (Kuba)	15,05
Lodes grūšana^[j]	Valērija Adamsa (Jaunzēlande)	20,56 m	Misleidisa Gonsalesa (Kuba)	19,50 m	Gona Ļao (Ķīna)	19,20 m
Diska mešana^[k]	Stefānija Brauna Traftona (ASV)	64,74 m	Oļona Antonova (Ukraina)	62,59 m	Sona Aimina (Ķīna)	62,20 m
Šķēpa mešana^[l]	Barbora Špotākova (Čehija)	71,42 m	Kristīna Obergfella (Vācija)	66,13 m	Goldija Seijera (Lielbritānija)	65,75 m
Vesera mešana^[m]	Jipsī Moreno (Kuba)	75,20 m	Žana Veņsju (Ķīna)	74,32 m	Manuela Montebruna (Francija)	72,54 m
Septiņcīņa^[n]	Natālija Dobrinska (Ukraina)	6733	Hailisa Fauntaina (ASV)	6619	Kellija Sotertone (Lielbritānija)	6517
AR Kontinenta rekords \| ČR Čempionāta rekords \| NR/VR Valsts rekords \| OR Olimpiskais rekords \| PB/PR Personīgais rekords \| SR Sezonas rekords \| WL Pasaules labākais rezultāts sezonā \| WR Pasaules rekords

Piezīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

↑ Zelta medaļu ieguva Jamaikas komanda (Nesta Kārters, Maikls Freiters, Useins Bolts, Asafa Pauels), taču pēc N. Kārtera diskvalifikācijas par dopinga lietošanu uzvarētāji tika diskvalificēti.
↑ Bronzas medaļu sacensībās ieguva ukrainis Deniss Jurčenko, taču vēlāk tika diskvalificēts par dopinga lietošanu un medaļa 2017. gadā piešķirta Derekam Mailsam.
↑ Sākotnējā sudraba medaļas ieguvēja Elvana Abejlegese (Turcija) tika diskvalificēta par dopinga lietošanu un medaļu sadalījums mainīts.
↑ Sākotnējā sudraba medaļas ieguvēja Elvana Abejlegese (Turcija) tika diskvalificēta par dopinga lietošanu un medaļu sadalījums mainīts.
↑ Stafetē uzvarēja Krievijas komanda, taču pēc Jūlijas Čermošanskajas (Krievija) diskvalifikācijas par dopinga lietošanu medaļu sadalījums mainīts.
↑ Stafetē sudraba medaļu ieguva Krievijas komanda, taču pēc Tatjanas Firovas (Krievija) diskvalifikācijas par dopinga lietošanu medaļu sadalījums mainīts.
↑ Sākotnējā bronzas medaļas ieguvēja Anna Čičerova (Krievija) tika diskvalificēta par dopinga lietošanu un medaļu sadalījums mainīts. Par dopinga lietošanu tika diskvalificētas arī sākotnēji 4. vietu ieguvusī Jeļena Sļesarenko (Krievija) un 5. vietu ieguvusī Vita Palamara (Ukraina), tādējādi bronzas medaļu saņēma sākotnēji 6. vietu ieguvusī Čontē Hauarda.
↑ Sākotnējā sudraba medaļas ieguvēja Tatjana Ļebedeva (Krievija) tika diskvalificēta par dopinga lietošanu un medaļu sadalījums mainīts.
↑ Sākotnējā sudraba medaļas ieguvēja Tatjana Ļebedeva (Krievija) un bronzas medaļas ieguvēja Hrisopije Devedze (Grieķija) tika diskvalificētas par dopinga lietošanu un medaļu sadalījums mainīts.
↑ Sākotnējā sudraba medaļas ieguvēja Natālija Mikneviča (Baltkrievija) un bronzas medaļas ieguvēja Nadzeja Astapčuka (Baltkrievija) tika diskvalificēta par dopinga lietošanu un medaļu sadalījums mainīts.
↑ Sākotnējā sudraba medaļas ieguvēja Jarelisa Barriosa (Kuba) tika diskvalificēta par dopinga lietošanu un medaļu sadalījums mainīts.
↑ Sākotnējā sudraba medaļas ieguvēja Marija Abakumova (Krievija) tika diskvalificēta par dopinga lietošanu un medaļu sadalījums mainīts.
↑ Sākotnējā zelta medaļas ieguvēja Aksana Mjaņkova (Baltkrievija) tika diskvalificēta par dopinga lietošanu un medaļu sadalījums mainīts.
↑ Sākotnējā sydraba medaļas ieguvēja Ludmila Blonska (Ukraina) tika diskvalificēta par dopinga lietošanu un medaļu sadalījums mainīts.

Kvalifikācijas kritēriji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

No katras Nacionālās Olimpiskās Komitejas (NOK), katrā disciplīnā, drīkst piedalīties tikai 3 vieglatlēti, ja tie visi ir izpildījuši A normatīvu, bet, ja izpildīts ir B normatīvs, tad sacensībās drīkst piedalīties tikai 1 vieglatlēts no konkrētās NOK. Ja NOK rīcībā ir vairāk vieglatlētu, kā pieļaujamais skaits, tā pati izvērtē, kurus no tiem sūtīt uz olimpiskajām spēlēm un kurus ne. Uz stafešu disciplīnām no katras NOK drīkst piedalīties tikai 1 komanda.

Kvalifikācijas normatīvs ir jāizpilda konkrētā laika posmā. Visām disciplīnām, izņemot maratonu un stafešu disciplīnas, normatīvs jāizpilda no 2007. gada 1. janvāra līdz 2008. gada 23. jūlijam. Maratonam normatīvs jāizpilda no 2006. gada 1. septembra līdz 2008. gada 23. jūlijam, bet stafešu disciplīnās piedalās 16 komandas, kuras tiek izvēlētas pēc 2 ātrākajiem laikiem oficiālās sacensībās, no 2007. gada 1. janvāra līdz 2008. gada 16. jūlijam.

Normatīvi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Disciplīna	Vīriešu A	Vīriešu B	Sieviešu A	Sieviešu B
100m	00:10,21	00:10,28	00:11,32	00:11,42
200m	00:20,59	00:20,75	00:23,00	00:23,20
400m	00:45,55	00:45,95	00:51,55	00:52,35
800m	01:46,00	01:47,60	02:00,00	02:01,30
1500m	03:36,60	03:39,00	04:07,00	04:08,00
5000m	13:21,50	13:28,00	15:09,00	15:24,00
10000m	27:50,00	28:10,00	31:45,00	32:20,00
100m/b	-	-	00:12,96	00:13,11
110m/b	00:13,55	00:13,72	-	-
400m/b	00:49,20	00:49,50	00:55,60	00:56,50
3000m/šķ	08:24,60	08:32,00	09:46,00	09:55,00
Augstlēkšana	2,30m	2,27m	1,95m	1,91m
Kārtslēkšana	5,70m	5,55m	4,45m	4,30m
Tāllēkšana	8,20m	8,05m	6,72m	6,60m
Trīssoļlēkšana	17,10m	16,80m	14,20m	14,00m
Lodes grūšana	20.30 m	19.80 m	18.35 m	17.20 m
Diska mešana	64,50m	62,50m	61,00m	59,00m
Vesera mešana	78,50m	74,00m	69,50m	67,00m
Šķēpmešana	81,80m	77,80m	60,50m	56,00m
Septiņcīņa	-	-	6000 punkti	5800 punkti
Desmitcīņa	8000 punkti	7700 punkti	-	-
20 km soļošana	01.23:00	01.24:30	01.33:30	01.38:00
50 km soļošana	04.00:00	04.07:00	-	-
Maratons	02.15:00	02.18:00	02.37:00	02.42:00

[1] Zelta medaļu ieguva Jamaikas komanda (Nesta Kārters, Maikls Freiters, Useins Bolts, Asafa Pauels), taču pēc N. Kārtera diskvalifikācijas par dopinga lietošanu uzvarētāji tika diskvalificēti.

[2] Bronzas medaļu sacensībās ieguva ukrainis Deniss Jurčenko, taču vēlāk tika diskvalificēts par dopinga lietošanu un medaļa 2017. gadā piešķirta Derekam Mailsam.

[3] Sākotnējā sudraba medaļas ieguvēja Elvana Abejlegese (Turcija) tika diskvalificēta par dopinga lietošanu un medaļu sadalījums mainīts.

[4] Sākotnējā sudraba medaļas ieguvēja Elvana Abejlegese (Turcija) tika diskvalificēta par dopinga lietošanu un medaļu sadalījums mainīts.

[5] Stafetē uzvarēja Krievijas komanda, taču pēc Jūlijas Čermošanskajas (Krievija) diskvalifikācijas par dopinga lietošanu medaļu sadalījums mainīts.

[6] Stafetē sudraba medaļu ieguva Krievijas komanda, taču pēc Tatjanas Firovas (Krievija) diskvalifikācijas par dopinga lietošanu medaļu sadalījums mainīts.

[7] Sākotnējā bronzas medaļas ieguvēja Anna Čičerova (Krievija) tika diskvalificēta par dopinga lietošanu un medaļu sadalījums mainīts. Par dopinga lietošanu tika diskvalificētas arī sākotnēji 4. vietu ieguvusī Jeļena Sļesarenko (Krievija) un 5. vietu ieguvusī Vita Palamara (Ukraina), tādējādi bronzas medaļu saņēma sākotnēji 6. vietu ieguvusī Čontē Hauarda.

[8] Sākotnējā sudraba medaļas ieguvēja Tatjana Ļebedeva (Krievija) tika diskvalificēta par dopinga lietošanu un medaļu sadalījums mainīts.

[9] Sākotnējā sudraba medaļas ieguvēja Tatjana Ļebedeva (Krievija) un bronzas medaļas ieguvēja Hrisopije Devedze (Grieķija) tika diskvalificētas par dopinga lietošanu un medaļu sadalījums mainīts.

[10] Sākotnējā sudraba medaļas ieguvēja Natālija Mikneviča (Baltkrievija) un bronzas medaļas ieguvēja Nadzeja Astapčuka (Baltkrievija) tika diskvalificēta par dopinga lietošanu un medaļu sadalījums mainīts.

[11] Sākotnējā sudraba medaļas ieguvēja Jarelisa Barriosa (Kuba) tika diskvalificēta par dopinga lietošanu un medaļu sadalījums mainīts.

[12] Sākotnējā sudraba medaļas ieguvēja Marija Abakumova (Krievija) tika diskvalificēta par dopinga lietošanu un medaļu sadalījums mainīts.

[13] Sākotnējā zelta medaļas ieguvēja Aksana Mjaņkova (Baltkrievija) tika diskvalificēta par dopinga lietošanu un medaļu sadalījums mainīts.

[14] Sākotnējā sydraba medaļas ieguvēja Ludmila Blonska (Ukraina) tika diskvalificēta par dopinga lietošanu un medaļu sadalījums mainīts.

[a]

[b]

[c]

[d]

[e]

[f]

[g]

[h]

[i]

[j]

[k]

[l]

[m]

[n]