Viena valsts, divas sistēmas

"Viena valsts, divas sistēmas" (ķīniešu: 一国两制, Yīguó liǎngzhì) ir politiska doktrīna, ko ieviesa Ķīnas Tautas Republika (ĶTR), lai pārvaldītu Honkongu un Makao pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā.

Šīs sistēmas princips nozīmēja, ka, lai gan Honkonga un Makao kļuva par ĶTR daļu, tām tika piešķirta plaša autonomija un tiesības saglabāt savu ekonomisko un tiesisko sistēmu vismaz 50 gadus pēc pievienošanas (līdz 2047. un 2049. gadam). Tādējādi tās saglabāja kapitālistisko ekonomiku un demokrātiskas brīvības, kamēr pārējā Ķīna darbojās pēc sociālistiskās sistēmas. Tomēr pēdējās desmitgadēs Ķīnas valdība ir pastiprinājusi kontroli pār Honkongu, īpaši pēc 2019. gada protestiem un 2020. gadā pieņemtā Nacionālās drošības likuma, kas būtiski ierobežoja Honkongas autonomiju. Tādēļ daudzi uzskata, ka "viena valsts, divas sistēmas" princips vairs netiek pilnībā ievērots.

Vēsture

Pirms 1949. gada Ķīnas pilsoņu kara beigām, kad Ķīnas Komunistiskā partija guva uzvaru un dibināja Ķīnas Tautas Republiku, Honkonga un Makao bija britu un portugāļu kolonijas. Pēc Ķīnas valsts apvienošanas komunistiskā valdība izvirzīja mērķi atjaunot valsts suverenitāti pār visām tās teritorijām, tostarp šīm kolonijām. Lai gan Mao Dzeduns bija vairāk koncentrējies uz pilnīgu sociālistisko sistēmu ieviešanu visā Ķīnā, jēdziens par dažādu sistēmu pastāvēšanu valstī vēlāk tika attīstīts. Pirmās idejas par šo politiku radās 1970. gados, kad Ķīna meklēja veidus, kā atgūt Hongkongu un Makao no kolonizētajām varām, vienlaikus saglabājot šajās teritorijās esošo kapitālistisko ekonomiku un tiesisko sistēmu.

Vispazīstamākais politiskais līderis, kas popularizēja "viena valsts, divas sistēmas" doktrīnu, bija Dens Sjaopins. Pēc Mao nāves 1976. gadā un Ķīnas ekonomikas atvēršanas, Dens piedāvāja šo ideju kā iespējamu risinājumu Hongkongas atgriešanai 1997. gadā.

1984. gadā Ķīna un Apvienotā Karaliste parakstīja Lielbritānijas–Ķīnas kopīgo deklarāciju, kas noteica, ka Honkonga atgriezīsies Ķīnas pārvaldē 1997. gadā. Saskaņā ar šo vienošanos Honkongam tika piešķirta īpaša autonomija, kas ļāva saglabāt tās ekonomisko un tiesisko sistēmu 50 gadus pēc pievienošanas. 1985. gadā Ķīna un Portugāle parakstīja vienošanos par Makao atgriešanos Ķīnai 1999. gadā, arī piedāvājot "viena valsts, divas sistēmas" principu, lai saglabātu Makao kapitālistisko sistēmu.

Pirmie gadi pēc Honkongas un Makao atgriešanās Ķīnā bija relatīvi mierīgi, un abas teritorijas saglabāja savu ekonomisko un politisko autonomiju. Tomēr pēdējos gados, īpaši pēc 2019. gada Honkongas protestiem pret izmaiņām likumos, kas tika uzskatīti par apdraudējumu brīvībai, Ķīna ir pastiprinājusi savu kontroli pār Honkongu. 2020. gadā tika pieņemts Nacionālās drošības likums, kas ievērojami samazināja Honkongas autonomiju un tiesības, kuras tika solītas saskaņā ar "viena valsts, divas sistēmas". Tā rezultātā daudzās valstīs un starptautiskajā sabiedrībā pieauga bažas par šo politiku un tās ilgtspējību.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Viena valsts, divas sistēmas.