Viesturu pagasts

Viesturu pagasts
	Ģerbonis
Novads:	Bauskas novads
Centrs:	Bērstele (ciems)
Kopējā platība:	81,7 km2
• Sauszeme:	80,4 km2
• Ūdens:	1,3 km2
Iedzīvotāji (2024):	832
Blīvums (2024):	10,3 iedz./km2
Izveidots:	1945. gadā

Viesturu pagasts ir viena no Bauskas novada administratīvajām teritorijām, Lielupes kreisajā krastā. Robežojas ar sava novada Rundāles, Svitenes un Mežotnes pagastiem, kā arī Jelgavas novada Sesavas, Vircavas un Jaunsvirlaukas pagastiem.

Daba

Hidrogrāfija

Upes

Īslīce, Kapupe, Lielupe, Liepars, Sesava, Svitene, Upele.

Vēsture

Mūsdienu Viesturu pagasta teritorijā vēsturiski atradās Grāvendāles muiža (Gut Grafental, Grāvendāle), Lielbērsteles muiža (Gut Groß-Bersteln, Bērstele).

1945. gadā Bauskas apriņķa Mežotnes pagastā nodibināja Viesturu ciema padomi, nosaucot par godu zemgaļu valdniekam Viestartam (Viesturam).^[4] Bauskas rajona Viesturu ciemam 1962. gadā pievienoja likvidēto Bērsteles ciemu, 1963. gadā kolhoza «Svitene» teritoriju pievienoja Svitenes ciemam, bet 1977. gadā pievienoja daļu Svitenes ciema teritorijas. 1987. gadā daļu Viesturu ciema teritorijas pievienoja Pilsrundāles ciemam.^[5] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Viesturu pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Rundāles novadā. 2021. gadā Rundāles novadu iekļāva Bauskas novadā.

Iedzīvotāji

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads	Iedz.	±% g.p.
1935	1 900	—
1959	2 450	+1.06%
1969	2 027	−1.88%

Gads	Iedz.	±% g.p.
1979	1 861	−0.85%
1989	1 563	−1.73%
2000	1 330	−1.46%

Gads	Iedz.	±% g.p.
2011	967	−2.86%
2021	869	−1.06%

Apdzīvotās vietas

Lielākās apdzīvotās vietas ir Bērstele (pagasta centrs), Viesturi, Vairogi, Galzemji, Grāvendāle, Pērnavieši.

Ievērojamas personības

Jānis Čakste (1859—1927), jurists, pirmais Latvijas Valsts prezidents

Saimniecība

Transports

Izglītība un kultūra

Atsauces

↑ ^1,0 ^1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.
↑ ^2,0 ^2,1 ^2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
↑ Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9

Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[wikidata-b538d5a28804099b8c9c2bd0d403975e6ee2e82a-1] 1,0 ^1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.

[wikidata-d63fe4f9b7d344c580a498a73197df380eb506ae-2] 2,0 ^2,1 ^2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.

[3] Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.

[4] Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.

[5] Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9

[1]

[2]

[4]

[5]