Vikipēdija:Izmeklēti notikumi/Jūlijs
Izmeklētu notikumu iekļaušanas kritēriji
Šobrīd ir Pirmdiena, 2026. gada 9. februāris, 00.31 (UTC) - Atjaunināt lapas saturu
1. jūlijs
[labot pirmkodu]Dažādas saites (Sākumlapā neparādās): notikumi (diskusija | labot | vēsture | saistītās izmaiņas)
- 1569. — noslēgta Ļubļinas ūnija, apvienojot Lietuvas dižkunigaitijas un Polijas kroņa zemes kopvalstī Žečpospolitā.
- 1863. — sākās Getisburgas kauja (attēlā), lielākā un asiņainākā kauja Amerikas pilsoņu kara laikā, kas tiek uzskatīta par vienu no svarīgākajiem pagrieziena punktiem tā gaitā.
- 1921. — dibināta Ķīnas Komunistiskā partija.
- 1997. — Apvienotā Karaliste nodeva Honkongu Ķīnas Tautas Republikas pārvaldībā.
- 2002. — dibināta Starptautiskā krimināltiesa, kas izskata lietas genocīda, noziegumu pret cilvēci, kara noziegumu un agresijas gadījumos.
Vairāk notikumu: 30. jūnijā — 1. jūlijā — 2. jūlijā
2. jūlijs
[labot pirmkodu]Dažādas saites (Sākumlapā neparādās): notikumi (diskusija | labot | vēsture | saistītās izmaiņas)
- 1777. — Vērmonta kļuva par pirmo ASV štatu, kurā atcēla verdzību.
- 1853. — Krievijas Impērijas armija iebruka Osmaņu impērijā, sākot Krimas karu.
- 1881. — Vašingtonā psihiski slims jurists atentātā sašāva ASV prezidentu Džeimsu Gārfīldu (attēlā); 19. septembrī viņš nomira.
- 1900. — Vācijā virs Bodenezera notika pirmais cepelīna lidojums.
- 1976. — apvienojās kopš 1954. gada sadalītā Ziemeļvjetnama un Dienvidvjetnama, izveidojot Vjetnamas Sociālistisko Republiku.
Vairāk notikumu: 1. jūlijā — 2. jūlijā — 3. jūlijā
3. jūlijs
[labot pirmkodu]Dažādas saites (Sākumlapā neparādās): notikumi (diskusija | labot | vēsture | saistītās izmaiņas)
- 1608. — dibināta Kvebekas pilsēta Kanādā.
- 1944. — Otrais pasaules karš: Sarkanā armija no Vērmahta atkaroja Baltkrievijas PSR galvaspilsētu Minsku.
- 1962. — beidzās Alžīrijas neatkarības karš, Francijas prezidentam Šarlam de Gollam pasludinot Alžīrijas neatkarību.
- 1988. — Stambulā, Turcijā pabeigta Sultāna Mehmeda Iekarotāja tilta (attēlā) celtniecība, savienojot Eiropu ar Āziju pār Bosforu.
- 1998. — Japānā palaista Marsa zonde Nozomi.
Vairāk notikumu: 2. jūlijā — 3. jūlijā — 4. jūlijā
4. jūlijs
[labot pirmkodu]Dažādas saites (Sākumlapā neparādās): notikumi (diskusija | labot | vēsture | saistītās izmaiņas)
- 1776. — Filadelfijā pieņemta ASV Neatkarības deklarācija.
- 1810. — franči okupēja Amsterdamu.
- 1941. — Vācijas okupētajā Rīgā nodedzināja sinagogas, kas bija daļa no holokausta Latvijā; šajā datumā Latvijā ir Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas diena.
- 2005. — NASA zondes Deep Impact vara lode ietriecās Tempela 1 komētā, radot krāteri, kas atsedza komētas kodola materiālus zinātniskiem pētījumiem.
- 2012. — CERN paziņoja par Higsa bozona atklāšanu lielajā hadronu pretkūļu paātrinātājā (attēlā).
Vairāk notikumu: 3. jūlijā — 4. jūlijā — 5. jūlijā
5. jūlijs
[labot pirmkodu]Dažādas saites (Sākumlapā neparādās): notikumi (diskusija | labot | vēsture | saistītās izmaiņas)
- 1687. — Īzaks Ņūtons publicēja savu darbu "Dabas filozofijas matemātiskie principi" (Philosophiæ Naturalis Principia Mathematica).
- 1811. — Venecuēla deklarēja neatkarību no Spānijas.
- 1927. — Breslavā (tagad Vroclava) dibināta Vācijas Kosmisko lidojumu biedrība.
- 1962. — Alžīrija ieguva neatkarību no Francijas.
- 1996. — pirmais sekmīgi klonētais zīdītājs aita Dollija (attēlā) piedzima Rozlinas institūtā Skotijā.
Vairāk notikumu: 4. jūlijā — 5. jūlijā — 6. jūlijā
6. jūlijs
[labot pirmkodu]Dažādas saites (Sākumlapā neparādās): notikumi (diskusija | labot | vēsture | saistītās izmaiņas)
- 1253. — Lietuvas dižkunigaitis Mindaugs (attēlā) tika kronēts par kristīgu Lietuvas karali.
- 1785. — ASV ieviesta naudas vienība dolārs.
- 1919. — Latvijas Neatkarības karš: Rīgā ienāca Ziemeļlatvijas brigāde Jorģa Zemitāna vadībā.
- 1947. — PSRS sākta automāta AK-47 ražošana.
- 1994. — Latvijā viesojās ASV prezidents Bills Klintons.
Vairāk notikumu: 5. jūlijā — 6. jūlijā — 7. jūlijā
7. jūlijs
[labot pirmkodu]Dažādas saites (Sākumlapā neparādās): notikumi (diskusija | labot | vēsture | saistītās izmaiņas)
- 1941. — ASV okupēja Īslandi, lai ierīkotu atbalsta punktu cīņai pret Vāciju.
- 1978. — Zālamana Salas ieguva neatkarību no Apvienotās Karalistes.
- 1993. — Latvijas prezidenta vēlēšanas: Guntis Ulmanis ievēlēts par pirmo Latvijas prezidentu pēc neatkarības atjaunošanas.
- 2003. — ASV palaists otrs Marsa visurgājējs Opportunity (attēlā).
- 2005. — Londonā notika četri bumbu sprādzieni (3 metro un 1 autobusā), nogalinot 56 cilvēkus un vairāk par 700 ievainojot.
Vairāk notikumu: 6. jūlijā — 7. jūlijā — 8. jūlijā
8. jūlijs
[labot pirmkodu]Dažādas saites (Sākumlapā neparādās): notikumi (diskusija | labot | vēsture | saistītās izmaiņas)
- 1709. — Lielā Ziemeļu kara izšķirošajā Poltavas kaujā Pētera I vadītā Krievijas Impērijas armija sakāva Kārļa XII vadīto Zviedrijas armiju.
- 1919. — Kārļa Ulmaņa vadītā Latvijas Pagaidu valdība ar kuģi Saratov atgriezās Rīgā.
- 1994. — pēc Kima Irsena nāves viņa dēls Kims Čenirs kļuva par Ziemeļkorejas augstāko vadītāju.
- 1997. — NATO uzaicināja Čehiju, Poliju un Ungāriju pievienoties aliansei 1999. gadā.
- 1999. — Vaira Vīķe-Freiberga (attēlā) deva Latvijas Valsts prezidentes zvērestu.
Vairāk notikumu: 7. jūlijā — 8. jūlijā — 9. jūlijā
9. jūlijs
[labot pirmkodu]Dažādas saites (Sākumlapā neparādās): notikumi (diskusija | labot | vēsture | saistītās izmaiņas)
- 1701. — Lielais Ziemeļu karš: Daugavas kaujā Spilves pļavās pie Rīgas (attēlā) Zviedrijas karaspēks sakāva Saksijas un Polijas-Lietuvas apvienotos spēkus.
- 1816. — Argentīna deklarēja neatkarību no Spānijas.
- 1877. — sākās pirmais Vimbldonas čempionāts tenisā.
- 1943. — Otrais pasaules karš: sākās Sabiedroto iebrukums Sicīlijā.
- 2002. — dibināja Āfrikas Savienību.
Vairāk notikumu: 8. jūlijā — 9. jūlijā — 10. jūlijā
10. jūlijs
[labot pirmkodu]Dažādas saites (Sākumlapā neparādās): notikumi (diskusija | labot | vēsture | saistītās izmaiņas)
- 1919. — apvienojot Dienvidlatvijas un Ziemeļlatvijas brigādes, izveidoja Latvijas armiju, par tās pirmo virspavēlnieku iecēla ģenerāli Dāvidu Sīmansonu.
- 1940. — Otrais pasaules karš: izveidoja Višī Francijas valdību.
- 1986. — Liepājā nodibināja Latvijas cilvēktiesību aizsardzības grupu Helsinki-86.
- 1988. — Arkādijas parkā, Rīgā, lika pamatus Latvijas Nacionālās neatkarības kustībai.
- 1991. — Boriss Jeļcins (attēlā) sāka pildīt pirmā Krievijas prezidenta pienākumus.
Vairāk notikumu: 9. jūlijā — 10. jūlijā — 11. jūlijā
11. jūlijs
[labot pirmkodu]Dažādas saites (Sākumlapā neparādās): notikumi (diskusija | labot | vēsture | saistītās izmaiņas)
.jpg)
- 1776. — kapteinis Džeimss Kuks uzsāka trešo (pēdējo) ceļojumu.
- 1918. — Pirmā pasaules kara laikā Vācijas okupētās Lietuvas zemes padome — Tarība — pasludināja Virtenbergas grāfu, hercogu Vilhelmu fon Urahu par Lietuvas karali Mindaugu II.
- 1940. — Otrais pasaules karš: formāli nodibināts Višī Francijas režīms, par kura vadītāju kļuva Filips Petēns (attēlā).
- 1955. — frāze "Mēs paļaujamies uz Dievu" (In God We Trust) iekļauta visās ASV naudas vienībās.
- 1995. — Bosnijas karā Serbu Republikas kaujinieki ieņēma Srebrenicu, kad ANO miera nodrošinātāji to atstāja; Srebrenicas slaktiņā serbi nogalināja vairāk nekā 8000 musulmaņu vīriešu un zēnu.
Vairāk notikumu: 10. jūlijā — 11. jūlijā — 12. jūlijā
12. jūlijs
[labot pirmkodu]Dažādas saites (Sākumlapā neparādās): notikumi (diskusija | labot | vēsture | saistītās izmaiņas)
- 1312. — par Ungārijas karali kļuva Kārols I Anžū.
- 1543. — Anglijas karalis Henrijs VIII apprecējās sesto un pēdējo reizi — ar galma dāmu Katrīnu Parru.
- 1917. — Pirmais pasaules karš: Vācija pirmoreiz izmantoja iprīta gāzi pret Antantes spēkiem trešajā kaujā pie Ipras.
- 1920. — Maskavā noslēgts Padomju Krievijas—Lietuvas miera līgums.
- 1988. — PSRS palaida Marsa pavadoņa Fobosa izpētes zondi Fobos-2 (attēlā Fobos pie Marsa mākslinieka skatījumā).
Vairāk notikumu: 11. jūlijā — 12. jūlijā — 13. jūlijā
13. jūlijs
[labot pirmkodu]Dažādas saites (Sākumlapā neparādās): notikumi (diskusija | labot | vēsture | saistītās izmaiņas)
- 1260. — Durbes kaujā žemaišu karaspēks sakāva Livonijas un Vācu ordeņa spēkus un viņu sabiedrotos (kaujas laikā kurši pārgāja žemaišu pusē).
- 1793. — Šarlote Kordjē nogalināja žurnālistu un Franču revolūcijas dalībnieku Žanu Polu Maratu (attēlā).
- 1821. — pieņēma pašreizējo Norvēģijas karogu.
- 1977. — Somālija pieteica karu Etiopijai, uzsākot Ogadenas karu
- 1985. — notika Live Aid labdarības koncerts, lai vāktu līdzekļus, ar kuriem cīnīties pret badu Etiopijā.
Vairāk notikumu: 12. jūlijā — 13. jūlijā — 14. jūlijā
14. jūlijs
[labot pirmkodu]Dažādas saites (Sākumlapā neparādās): notikumi (diskusija | labot | vēsture | saistītās izmaiņas)
- 1700. — Krievu—turku karš: parakstīts Konstantinopoles līgums starp Krievijas Impēriju un Osmaņu impēriju ar kuru izbeidzās šī karadarbība.
- 1789. — Franču revolūcija: franču tauta ieņēma valsts cietumu Bastīliju (attēlā).
- 1965. — ASV zonde Mariner 4 pārlidoja Marsu, iegūstot pirmos planētas attēlus.
- 1969. — sākās sešu dienu ilgs militārs konflikts, tā sauktais “Futbola karš”, starp Salvadoru un Hondurasu, kad FIFA Pasaules kausa kvalifikācijā Hondurasas izlase zaudēja Salvadoras izlasei.
- 1985. — Luksemburgas komūnā Šengenā tika parakstīts Šengenas līgums.
- 2016. — Francijas kūrortpilsētā Nicā Bastīlijas ieņemšanas dienas svinībās nogalināti 84 cilvēki, kravas automašīnai braucot cilvēku pūlī; atbildību par šo teroraktu uzņēmās Islāma valsts
Vairāk notikumu: 13. jūlijā — 14. jūlijā — 15. jūlijā
15. jūlijs
[labot pirmkodu]Dažādas saites (Sākumlapā neparādās): notikumi (diskusija | labot | vēsture | saistītās izmaiņas)
- 1099. — Pirmais Krusta karš: krustneši ieņēma Jeruzalemi.
- 1410. — Grunvaldes jeb Žalgiras kaujā Polijas un Lietuvas apvienotais karaspēks karaļa Jagaiļa vadībā sakāva Vācu ordeņa spēkus lielmeistara Ulriha fon Junginena vadībā.
- 1799. — franču karavīrs Pjērs Fransuā Bušārs Napoleona vadītās ekspedīcijas uz Ēģipti laikā atrada Rozetas akmeni (attēlā), kas vēlāk palīdzēja atšifrēt seno ēģiptiešu hieroglifus.
- 1959. — notika tērauda lietuvju strādnieku streiks ASV.
- 1974. — Grieķijas atbalstīti Kipras grieķi īstenoja valsts apvērsumu, gāžot prezidentu Makariosu un par valsts galvu ieceļot Nikosu Sampsonu.
Vairāk notikumu: 14. jūlijā — 15. jūlijā — 16. jūlijā
16. jūlijs
[labot pirmkodu]Dažādas saites (Sākumlapā neparādās): notikumi (diskusija | labot | vēsture | saistītās izmaiņas)
- 1705. — Lielais Ziemeļu karš: Mūrmuižas kaujā zviedri sakāva Krievijas caristes karaspēku.
- 1769. — dibināja Sandjego, ASV.
- 1921. — Satversmes sapulce apstiprināja Latvijas ģerboni.
- 1945. — Manhatanas projekts: ASV pirmoreiz pasaulē veica atombumbas ("Ierīce") izmēģinājuma sprādzienu pie Alamogordo, Ņūmeksikā.
- 1969. — Apollo programma: palaida kosmosa kuģi Apollo 11 (attēlā apkalpe), ar kuru uz Mēness virsmu nogādāja pirmos cilvēkus.
Vairāk notikumu: 15. jūlijā — 16. jūlijā — 17. jūlijā
17. jūlijs
[labot pirmkodu]Dažādas saites (Sākumlapā neparādās): notikumi (diskusija | labot | vēsture | saistītās izmaiņas)
- 1918. — boļševiki Jekaterinburgā nogalināja apcietināto Krievijas imperatoru Nikolaju II un viņa ģimeni.
- 1936. — Spānijā sākās pilsoņu karš.
- 1945. — Otrais pasaules karš: sākās Potsdamas konference (attēlā Etlijs, Trumens un Staļins Potsdamas konferencē).
- 1962. — lidmašīna X-15, kuru pilotēja Roberts Vaits, pirmoreiz pārsniedza 50 km augstumu, kas ASV ir pieņemta par kosmosa robežu.
- 2014. — Ukrainā virs separātistu kontrolētās teritorijas ar raķeti tika notriekta Malaysia Airlines lidmašīna reisā 17, bojā gāja 298 cilvēki.
Vairāk notikumu: 16. jūlijā — 17. jūlijā — 18. jūlijā
18. jūlijs
[labot pirmkodu]Dažādas saites (Sākumlapā neparādās): notikumi (diskusija | labot | vēsture | saistītās izmaiņas)
- 1702. — Lielais Ziemeļu karš: Krievijas karaspēks sakāva zviedru spēkus kaujā pie Omuļiem netālu no Valkas.
- 1955. — apmeklētājiem tiek atvērta Disnejlenda Anahaimā, Kalifornijā.
- 1925. — Ādolfs Hitlers (attēlā) publicēja savu darbu "Mana cīņa".
- 1965. — PSRS palaista starpplanētu zonde Zond-3.
- 1968. — dibināta kompānija Intel Corporation.
Vairāk notikumu: 17. jūlijā — 18. jūlijā — 19. jūlijā
19. jūlijs
[labot pirmkodu]Dažādas saites (Sākumlapā neparādās): notikumi (diskusija | labot | vēsture | saistītās izmaiņas)
- 1870. — Napoleons III (attēlā) pieteica karu Prūsijai, un sākās Francijas—Prūsijas karš.
- 1900. — Parīzē atklāja pirmo metro līniju.
- 1903. — Moriss Garēns uzvarēja pirmajā Tour de France velobraucienā.
- 1963. — Džozefs Vokers raķešlidmašīnā X-15 pārsniedza 100 km augstumu (106 010 m), kas ir starptautiski atzīta kosmosa robeža.
- 1979. — Nikaragvā varu pārņēma marksistiskie sandīnisti.
Vairāk notikumu: 18. jūlijā — 19. jūlijā — 20. jūlijā
20. jūlijs
[labot pirmkodu]Dažādas saites (Sākumlapā neparādās): notikumi (diskusija | labot | vēsture | saistītās izmaiņas)
- 1871. — Britu Kolumbija pievienojās Kanādas konfederācijai.
- 1903. — Ford Motor Company (attēlā uzņēmuma dibinātājs Henrijs Fords) izlaida pirmo automobili.
- 1944. — Otrais pasaules karš: notika atentāta mēģinājums pret Ādolfu Hitleru, ko rīkoja Klauss fon Štaufenbergs.
- 1960. — Rīgā atklāja jauno dzelzceļa staciju.
- 1969. — Apollo programma: Apollo 11 veica pirmo pilotējamo nolaišanos uz Mēness (20:17 UTC).
Vairāk notikumu: 19. jūlijā — 20. jūlijā — 21. jūlijā
21. jūlijs
[labot pirmkodu]Dažādas saites (Sākumlapā neparādās): notikumi (diskusija | labot | vēsture | saistītās izmaiņas)
- 1831. — Beļģija ieguva neatkarību no Nīderlandes.
- 1954. — Ženēvas konferencē Vjetnamu sadalīja Ziemeļvjetnamā un Dienvidvjetnamā.
- 1940. — jaunievēlētā Tautas Saeima pasludināja padomju varas atjaunošanu Latvijā un lūdza Latvijas iekļaušanu PSRS sastāvā. Līdzīgi lēmumi pieņemti arī Igaunijas un Lietuvas parlamentos.
- 1970. — pabeidza Asuānas aizsprosta (attēlā) celtniecību Ēģiptē.
- 1973. — PSRS palaida Marsa zondi Mars-4.
Vairāk notikumu: 20. jūlijā — 21. jūlijā — 22. jūlijā
22. jūlijs
[labot pirmkodu]Dažādas saites (Sākumlapā neparādās): notikumi (diskusija | labot | vēsture | saistītās izmaiņas)
_1456.jpg)
- 1298. — Skotijas neatkarības kari: Folkērkas kaujā angļu spēki Edvarda I vadībā uzveica skotus Viljama Vollesa vadībā.
- 1456. — Osmaņu impērijas kari Eiropā: Belgradas kaujā (attēlā) Ungārijas reģents Jānošs Huņadi sakauj sultāna Mehmeda II vadīto Osmaņu impērijas karaspēku.
- 1940. — jaunievēlētā Tautas Saeima un arī Igaunijas un Lietuvas parlamenti pieņēma virkni lēmumu vēl formāli neatkarīgo valstu padarīšanai piemērotām iekļaušanai PSRS, nacionalizējot zemi un lielos uzņēmumus.
- 1962. — Mariner programma: Venēras zondi Mariner 1 iznīcināja drīz pēc starta nesējraķetes avārijas dēļ.
- 2011. — Norvēģijā Annešs Bērings Breivīks uzbrukumā civiliedzīvotājiem nogalināja 77 cilvēkus.
Vairāk notikumu: 21. jūlijā — 22. jūlijā — 23. jūlijā
23. jūlijs
[labot pirmkodu]Dažādas saites (Sākumlapā neparādās): notikumi (diskusija | labot | vēsture | saistītās izmaiņas)
- 1914. — Pirmā pasaules kara sākums: Austroungārija izvirzīja ultimātu Serbijai, pieprasot ļaut atrast kroņprinča Franča Ferdinanda slepkavu.
- 1940. — ASV Valsts sekretāra vietnieks Samners Velss parakstīja deklarāciju, kurā ASV nosodīja un neatzina PSRS veikto Baltijas valstu okupāciju.
- 1962. — veica pasaulē pirmo televīzijas signāla retranslāciju caur pavadoni (Telstar).
- 1992. — Abhāzija pasludināja neatkarību no Gruzijas.
- 1995. — atklāja Heila—Bopa komētu (attēlā).
Vairāk notikumu: 22. jūlijā — 23. jūlijā — 24. jūlijā
24. jūlijs
[labot pirmkodu]Dažādas saites (Sākumlapā neparādās): notikumi (diskusija | labot | vēsture | saistītās izmaiņas)
- 1198. — kaujā pret līviem pie Rīgas kalna krita Ikšķiles bīskaps Bertolds.
- 1567. — Skotijas karaliene Marija Stjuarte (attēlā) bija spiesta atteikties no troņa par labu savam gadu vecajam dēlam Džeimsam.
- 1911. — Hairams Bingems Peru atklāja pazudušo inku pilsētu Maču Pikču.
- 1923. — Šveicē noslēdza Lozannas miera līgumu, kas noteica jaunu Anatolijas teritoriju sadalīšanu un izbeidza Turcijas neatkarības karu.
- 2005. — velosportists Lānss Ārmstrongs izcīnīja septīto Tour de France titulu pēc kārtas (2013. gadā diskvalificēts par dopinga lietošanu, un visi tituli atņemti).
Vairāk notikumu: 23. jūlijā — 24. jūlijā — 25. jūlijā
25. jūlijs
[labot pirmkodu]Dažādas saites (Sākumlapā neparādās): notikumi (diskusija | labot | vēsture | saistītās izmaiņas)
- 1567. — dibināja Venecuēlas galvaspilsētu Karakasu.
- 1907. — Koreja kļuva par Japānas protektorātu.
- 1943. — Otrais pasaules karš: no amata atstādināja un apcietināja Itālijas premjerministru Benito Musolīni (attēlā).
- 1946. — ASV veica atombumbas zemūdens sprādzienu Bikini atolā.
- 1952. — Puertoriko stājās spēkā jauna konstitūcija, kļūstot par ASV neinkorporētu teritoriju.
Vairāk notikumu: 24. jūlijā — 25. jūlijā — 26. jūlijā
26. jūlijs
[labot pirmkodu]Dažādas saites (Sākumlapā neparādās): notikumi (diskusija | labot | vēsture | saistītās izmaiņas)
- 1847. — Libērija pasludināja neatkarību no ASV.
- 1887. — Ludviks Zamenhofs izdeva pirmo grāmatu par mākslīgo valodu esperanto, tā ir krievu valodā.
- 1891. — Francija anektēja Taiti (attēlā).
- 1956. — Ēģiptes prezidents Gamāls Abdels Nāsers pasludināja Suecas kanāla nacionalizāciju.
- 1960. — Malagasu Republika ieguva pilnu neatkarību no Francijas.
Vairāk notikumu: 25. jūlijā — 26. jūlijā — 27. jūlijā
27. jūlijs
[labot pirmkodu]Dažādas saites (Sākumlapā neparādās): notikumi (diskusija | labot | vēsture | saistītās izmaiņas)
- 1953. — beidzās Korejas karš, ASV, Ziemeļkorejai un Ķīnai noslēdzot pamieru.
- 1955. — Austrija ieguva neatkarību no Sabiedrotajiem pēc Otrā pasaules kara.
- 1974. — Votergeitas skandāls: ASV Pārstāvju palāta nobalsoja par ASV prezidenta Ričarda Niksona (attēlā) rekomendēšanu impīčmenta precedūrai.
- 1990. — Baltkrievija pasludināja neatkarību no PSRS.
- 2002. — aviošova laikā Ļvivā, Ukrainā avarēja lidmašīna Su-27, bojā gāja 77 un vairāk nekā 100 ievainoti (lielākā aviošova katastrofa vesturē).
Vairāk notikumu: 26. jūlijā — 27. jūlijā — 28. jūlijā
28. jūlijs
[labot pirmkodu]Dažādas saites (Sākumlapā neparādās): notikumi (diskusija | labot | vēsture | saistītās izmaiņas)
- 1794. — Franču revolūcija: Maksimiljēns Robespjērs un Luijs Antuāns de Senžists tika giljotinēti Parīzē.
- 1821. — Peru deklarēja neatkarību no Spānijas.
- 1914. — Pirmais pasaules karš: Austroungārija pieteica karu Serbijai.
- 1938. — NKVD Komunarkas poligonā "Latviešu operācijā" nošauts latviešu strēlnieku komandieris Pirmā pasaules kara laikā un vēlākais pirmais Sarkanās armijas virspavēlnieks Jukums Vācietis (attēlā).
- 1957. — Maskavā sākās 6. Pasaules studentu un jaunatnes festivāls, pirmoreiz plašāk atverot PSRS ārvalstniekiem.
Vairāk notikumu: 27. jūlijā — 28. jūlijā — 29. jūlijā
29. jūlijs
[labot pirmkodu]Dažādas saites (Sākumlapā neparādās): notikumi (diskusija | labot | vēsture | saistītās izmaiņas)
- 1921. — Ādolfs Hitlers kļuva par Nacionālsociālistiskās vācu strādnieku partijas vadītāju.
- 1957. — dibināta Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra.
- 1938. — NKVD Komunarkas poligonā "Latviešu operācijā" nošauts Jānis Rudzutaks, viens no redzamākajiem Padomju Krievijas un PSRS valsts un Komunistiskās partijas darbiniekiem.
- 1958. — ASV prezidents Dvaits Eizenhauers parakstīja "Nacionālo aeronautikas un kosmosa aktu", kas bija par pamatu NASA dibināšanai.
- 2005. — astronomi paziņoja par lielākās Saules sistēmas pundurplanētas Erīdas (attēlā) atklāšanu.
Vairāk notikumu: 28. jūlijā — 29. jūlijā — 30. jūlijā
30. jūlijs
[labot pirmkodu]Dažādas saites (Sākumlapā neparādās): notikumi (diskusija | labot | vēsture | saistītās izmaiņas)
- 1629. — zemestrīcē Itālijas pilsētā Neapolē gāja bojā aptuveni 10 000 cilvēku.
- 1729. — dibināta Baltimoras pilsēta Mērilendas štatā, ASV.
- 1940. — Tautas Saeimas delegācija un marionešu valdības Ministru prezidents Augusts Kirhenšteins devās uz Maskavu lūgt Latvijas iekļaušanu Padomju Savienībā.
- 1980. — Vanuatu ieguva neatkarību no Apvienotās Karalistes un Francijas.
- 2012. — vērienīgākie elektrības traucējumi pasaules vēsturē: Indijas septiņos ziemeļu štatos (attēlā) pazuda elektrība, bez tās atstājot aptuveni 360 miljonu cilvēku.
Vairāk notikumu: 29. jūlijā — 30. jūlijā — 31. jūlijā
31. jūlijs
[labot pirmkodu]Dažādas saites (Sākumlapā neparādās): notikumi (diskusija | labot | vēsture | saistītās izmaiņas)
- 1492. — stājās spēkā Alhambras dekrēts, un ebreji tiek izraidīti no Spānijas.
- 1914. — Pirmais pasaules karš: Krievijas Impērijā uzsākta mobilizācija, vēl neesot karastāvoklī.
- 1932. — Vācijas parlamenta vēlēšanās Ādolfa Hitlera vadītā NSDAP uzvarēja ar 38% balsu.
- 1991. — PSRS specvienības OMON grupa uzbruka Lietuvas muitas punktam Medininkos, nogalinot 7 muitniekus.
- 2006. — Kubas prezidents Fidels Kastro (attēlā) pirms ķirurģiskas operācijas uz laiku nodeva valsts vadību sava brāļa Raula Kastro rokās, kurš kļuva par prezidenta vietas izpildītāju, bet kopš 2008. gada par pilnvērtīgu valsts padomes prezidentu.
Vairāk notikumu: 30. jūlijā — 31. jūlijā — 1. augustā