Vikipēdija:Konferences/Wikimedia CEE Meeting 2018/Biafra

Vikipēdijas lapa
Konferences dalībnieku kopbilde

2018. gada 13.—15. oktobrī Ļvivā, Ukrainā, notika reģionālā konference Wikimedia CEE Meeting 2018, kurā pulcējās Wikimedia kopienas aktīvisti no Austrumeiropas.

CEE Meeting ir ikgadēja konference, kas notiek kopš 2012. gada. Konferencē piedalījās vairāk nekā 100 dalībnieki, lielāko daļu reģionālo kopienu pārstāvēja divi dalībnieki. Konferences darba valoda bija angļu.

Šīs konferences apmeklējumam es, Biafra, saņēmu organizatoru stipendiju un šī ir atskaite kopienai par dalību. Bez manis Wikimedians of Latvia User Group pārstāvēja arī Edgars2007.

Pieteikšanās[labot pirmkodu]

Dalībai konferencē pieteicos kā otrais no Wikimedians of Latvia User Group pārstāvjiem īsi pirms pieteikšanās termiņa beigām un saņēmu pozitīvu balsojumu kopienas portālā. Organizatori nodrošināja divas vietas katrai no Wikimedia nodaļām vai cita veida Centrālās un Austrumu Eiropas valodu Vikipēdiju kopienām. Man šī bija trešā konference pēc CEE konferences Armēnijā 2016. gadā (atskaite) un nedēļu atpakaļ notikušās pirmās vēsturiskās Ziemeļeiropas konferences Stokholmā (atskaite).

Ceļš un dzīvesvieta[labot pirmkodu]

Organizatori man nodrošināja bezmaksas ceļu caur Kijevu (tās lidostu) gan turpceļā, gan atpakaļceļā. Turpceļā ceļoju kopā ar otru Latvijas pārstāvi Edgaru piektdien, atceļā atgriezos nedaudz agrāk par viņu vienatnē agrā otrdienas rītā.

Visi konferences ārzemju viesi (vai varbūt gandrīz visi) tika izvietoti vienā viesnīcā, diezgan tālu no centra. No tās uz konferences norises vietu un atpakaļ dalībniekus veda speciāli organizētos autobusos. Dzīvošana vienkopus viesnīcā un pārvietošanās autobusā bija laba papildus iespēja socializēties ar citiem konferences dalībniekiem. Dzīvoju vienā numurā ar otru Latvijas pārstāvi Edgaru.

Latviešu valodas Vikipēdijas pārstāvji CEE konferencē Ļvivā

Saviesīgie pasākumi[labot pirmkodu]

Ierašanās dienā nepaspējām uz Asafa Bartova pirmskonferences treniņiem. Toties vakarā izmantojām iespēju iepazīties ar Ļvivas centru un pavakariņot kopā ar daļu no konferences dalībniekiem. Nenoliedzams, ka pārvietošanās pieblīvētā tramvajā veicina sadarbību starp vikipēdistiem no dažādām valstīm.

Konference gaitā bija arī vairāki citi saviesīgi pasākumi no ļoti neformālām sarunam par vikipēdijas stratēģiju kopā ar Kārelu Vaidlu no Igaunijas, kurš ir Vikipēdijas stratēģijas arhitekts, turpat viesnīcā, līdz oficiālajām noslēguma vakariņām svētdienas vakarā. Iespējas neformāli komunicēt ar kolēģiem vikipēdistiem izmantoju, kā likās, samērā pasīvi, tomēr sanāca parunāties ar vismaz pārdesmit cilvēkiem no dažādām valstīm, kas, protams, ir izcila pieredze Vikipēdijas daudzveidības izpratnei.

Sestdiena[labot pirmkodu]

Pēc īsas konferences svinīgās atklāšanas (šoreiz to veica mājinieku Ukraiņu valodas Vikipēdijas pārstāvji, nevis amatpersonas no Wikimedia galvenās mītnes, kā tas bija Armēnijā) Vikipēdijas stratēģijas arhitekts Kārels Vaidla no Igaunijas aicināja visus uz diskusiju par stratēģiju. Lai gan Vikipēdijas nākotnes stratēģija mūs visus skars, pārsvarā visi par to ir dzirdējuši, bet gandrīz neviens nezina neko konkrēti. Protams, jāsaprot, ka šādā lielā forumā, kur ir daudz dalībnieku un ierobežots laiks, diskusijas ne plašā formātā ne darba grupās nav sevišķi produktīvas. To ietekmē arī valodas barjera, jo daudzi no Austrumeiropas vikipēdistiem nav izcili runātāji angļu valodā, bet atsevišķi dalībnieki nepārvalda nemaz.

Formātā un saturā samērā līdzīga bija arī nākamā, daudz garākā, sesija, kas tāpat bija kopīga visiem dalībniekiem: How can we work better together?, ko vadīja Jūlija Kirhnere no Vācijas. Darbojos darba grupā, kuras diskusijas rezultāta kvalitāte bija ļoti zema.

Pēc tam konferences darbība iekļāvās tradicionālā formātā ar paralēlām sesijām. Bija divas paralēlas prezentāciju sesijas un trešā, kas bija darbnīca ar mazāk izteiktām prezentācijas pazīmēm.

Sestdienas priekšpusdienā apmeklēju sekojošas sesijas: Why the world reads Wikipedia (Diego Saez-Trumper) un Wikipedia & Research (Wojciech Pędzich), savukārt pēc pusdienu pārtraukuma: Enrichment of multilingual Wikipedia based on quality analysis (Włodzimierz Lewoniewski) un How Wikimedia CEE Spring can benefit from the Wikipedia Cultural Diversity Observatory (WCDO) (marcmiquel).

Pēdējā cēlienā bija tradicionālās Lightning Talks (īsas prezentācijas par konkrētām tēmām) - šoreiz stipri daudzas, gandrīz 20. Šī tradicionāli ir viena no interesantākajām konferences daļām, daži no stāstījumiem bija tiešām vērtīgi. Visu programmu ērti redzēt šeit.

Svētdiena[labot pirmkodu]

Dienas pirmajā pusē bija kopīga darbošanās atkal Kārela Vaidlas vadībā, domājot (protams!) par stratēģiju: Wikimedia 2030 Come & Tell - what needs to change in our movement?.

Pēc grupas foto (redzams atskaites augšdaļā) pievērsos sevis pilnveidošanai un piedalījos Asafa Bartova darbnīcā Querying Wikidata with SPARQL, kura otrā daļa turpinājās pēc pārtraukuma. Personiskajai vikipēdista izaugsmei šīs darbnīcas bija pats vērtīgākais pienesums, lai arī savā ikdienas vikidarbā to aizvien izmantoju (pārlieku) maz, bet sajēga par to, kā no vikidatiem var dabūt laukā informāciju ir vismaz desmitkāršojusies!

Turpinājumā noklausījos (un piedalījos) divās prezentācijās: Rumānijas vikipēdists dalījās pieredzē Targeted projects - an effective tool for attracting new editors. WMROMD experience, savukārt meitenes no Vācijas organizācijas vadīja pasākumu ar visu klātesošo iesaisti How to retain new editors. Darba grupā ar kolēģiem no Horvātijas, Ukrainas un Grieķijas mēģinājām formulēt no savas pieredzes labākos risinājumus problēmas novēršanai, to pašu darīja arī pārējās komandas. Te ->[1] etherpad.

Dienas noslēgumā pieļāvu kļūdu apmeklējot Tobiasa Šēnberga darbīcu par leksīmām un to labošanu. Sapratu gandrīz tikai to, ka tas viss ir pārāk svaigs un negatavs, lai būtu vērts tam pievērsties nopietnāk. Varbūt tēma nākošajai konferencei?

Pirmdiena[labot pirmkodu]

Dienu sāku ar vēlvienu Asafa Bartova vadītu darbnīcu: PetScan and other modern tools tutorial. Demonstrētie tūļi pārsvarā ir domāti efektīvai un ražīgai darbībai Vikidatos.

Pēc tam noklausījos prezentāciju no Serbijas Vikipēdijas par to, kā viņiem izdevies iesaistīt izglītības darbiniekus vikidarbā, padarot to par oficiālu valsts akreditētu profesionālās kvalifikācijas celšanas sistēmas sastāvdaļu Seminars of professional development (Nebojša Ratković).

Plaši apmeklēta bija pēdējā konferences prezentācija, ko skatīju: "Free" or "stable" encyclopedia? Dilemmas of Wikimedia communities in authoritarian countries (Tomasz Bladyniec). Arī pēc prezentācijas turpinājās intensīva diskusija, varēja just, ka ir trāpīts īstajā tēmā, kas ir "karsta" ļoti daudzās valstīs, tostarp arī ne tādās, kas vispāratzīti tiktu uzskatītas par autoritārām un izteikšanās brīvību ierobežojušām. Tas lika aizdomāties par vairākām lietām, tostarp arī par to, kādos "siltumnīcas apstākļos" mēs varam darboties Latviešu valodas Vikipēdijā. Tomēr no politiski sarežģītām situācijām un sarežģītām dilemmām nav pasargātas arī tās kopienas, kur ar vārda brīvību nav problēmu, gan iekšēji savā vidē, gan saskaroties ar vikipēdistiem no citām valstīm. Par lielu pārsteigumu vairākumam apmeklētāju, izskanēja arī viedoklis, ka labāk "stable" Vikipēdija, sadarbojoties ar valsti un valdību, nekā abstrakta "free" Vikipēdija, kam nav autoritātes un atbalsta. Lai arī man šāds viedoklis nešķiet pieņemams, tomēr ir vērts saprast un rēķināties, ka Vikipēdija, tās rakstītāji un kopienas ir ļoti atšķirīgas gan kulturāli, gan uzskatos.

Tuliņ pēc tam arī sekoja īss, bet sirsnīgs konferences noslēguma pasākums, un tas arī viss konference jau ir in the books.

Paldies organizatoriem par noorganizēto pilsētas apskates ekskursiju uzreiz pēc konferences noslēguma! Tā bija tiešām lieliska iespēja īsā laikā ar zinošu gidu pamatīgi iepazīt Ļvivu, nofotogafēties svarīgākajos objektos un vēlreiz neformālos apstākļos iepazīt tuvāk daudzus no konferences dalībniekiem.