Vikipēdija:Labi raksti

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Vikipēdijas labie raksti

Symbol support vote.svg
Labie raksti ir raksti, kuri ir tikuši atzīti par labiem rakstiem, taču nav spējuši sasniegt vērtīga raksta statusu. Labie raksti tiek noteikti, balsojot par laba raksta kandidāta atbilstību noteiktajiem kritērijiem. Visus izvēlētos labos rakstus apzīmē ar mazu ķeksīti (Yes check.svg), kuru var redzēt attiecīgā raksta augšējā labajā stūrī.

Pašlaik latviešu valodas Vikipēdijā ir 109 labi raksti no kopējiem 77528 rakstiem (apmēram 1 raksts uz 712 rakstiem).

Labo rakstu rīki:

Saistītie projekti

Pēdējie labie raksti[labot pirmkodu]

Grāmatas pirmā izdevuma vāks
Pikniks ceļa malā ir krievu fantastu brāļu Strugacku garais stāsts, pirmoreiz publicēts 1972. gadā. Šis stāsts ir visvairāk tulkotais un ārpus bijušās PSRS izdotais brāļu Strugacku darbs. Pēc Borisa Strugacka aplēsēm uz 2003. gadu šim darbam ir bijuši 55 izdevumi 22 valstīs.

Balstoties uz šo stāstu, krievu režisors Andrejs Tarkovskis 1979. gadā uzņēma filmu "Stalkers". 2000. gadā ASV tika paziņots par nodomu veidot šī stāsta jaunu lielbudžeta ekranizāciju, tomēr šī iecere netika realizēta.

Brāļu Strugacku stāstā izmantotais apzīmējums "stalkers" ir iesakņojies krievu valodā, kā arī dažu citu tautu valodās. Pēc stāsta autoru domām, tas kļuvis par vispopulārāko no viņu radītajiem neoloģismiem. Brāļu Strugacku stāstā stalkers ir cilvēks, kurš, ignorējot aizliegumu, iekļūst bīstamā teritorijā jeb Zonā, un iznes no tās dažādus artefaktus, kurus pārdod, tā pelnot sev iztiku. Pēc Tarkovska filmas tapšanas 1979. gadā šis termins krievu valodā ieguva nedaudz savādāku nozīmi — tas ir pavadonis, kas orientējas dažādās apmeklēšanai aizliegtās un citiem maz zināmās vietās un teritorijās.

Stāsts sarakstīts 1971. gadā (tā pirmie uzmetumi izdarīti no 19. līdz 27. janvārim Ļeņingradā, gala variants pabeigts no 28. oktobra līdz 3. novembrim Komarovo). Tas pirmoreiz publicēts 1972. gadā Ļeningradā iznākošajā žurnālā Аврора. Pēc publicēšanas žurnālā stāsts astoņus gadus dažādu iemeslu dēļ netika izdots, un tikai 1980. gadā tas iznāca saīsinātā un stipri labotā variantā, iekļauts krājumā "Nenorunātās tikšanās" (Неназначенные встречи). 1984. gadā tas publicēts krājumā За миллиард лет до конца света. Vēlākajos gados šis stāsts regulāri tika publicēts dažādos izdevumos.

Latviešu valodā stāsts izdots 1987. gadā, iekļauts krājumā "Nenorunātās tikšanās". 
Pīters Simgers, ievērojams efektīvā altruisma atbalstītājs
Efektīvais altruisms ir filosofiska teorija un sociāla kustība, kas izmanto pierādījumus un rūpīgu analīzi, lai atrastu efektīvākos veidus, kā uzlabot pasauli. Efektīvie altruisti aicina izvērtēt visus cēloņus un darbības, tad rīkoties tā, lai radītu lielāko pozitīvo ietekmi. Šī plašā un pierādījumos balstītā pieeja atšķir efektīvo altruismu no tradicionāla altruisma vai labdarības. Lai gan nozīmīga daļa efektīvo altruistu ir fokusēti uz bezpeļņas sektoru, efektīvā altruisma filosofija sniedzas daudz plašāk, piemēram, prioritizējot uzņēmējdarbības, zinātniskas un politiskas iniciatīvas, kuras pēc aplēsēm izglābtu vai uzlabotu visvairāk dzīvju. Ievērojamas ar efektīvā altruisma kustību asociētās personas ir Prinstonas filosofs Pīters Singers (Peter Singer), Facebook līdzdibinātājs Dastins Moskovics (Dustin Moskovitz), un Oksfordas filosofi Viljams Makaskils (William MacAskill) un Tobijs Ords (Toby Ord). Efektīvā altruisma kustību veido vairākas reģionālās un universitāšu nodaļas un organizācijas daudzviet pasaulē. Efektīvais altruisms atšķiras no filantropijas ar tā uzsvaru uz kvantitatīvu labdarības cēloņu un intervenču (angļu val. — interventions) salīdzināšanu, lai maksimizētu noteiktas morāles vērtības (piemēram, labklājību). Šajā ziņā tas ir līdzīgs konsekvenciālismam jeb seku ētikai, kurā morāli spriedumi par to, kas ir labs vai slikts, ir atkarīgi no tā, cik labas vai sliktas ir sekas. Konsekvenciālismu atbalsta vairākas efektīvā altruisma kustībā pazīstamas personas. 


Nokia logo
Par Nokia dibināšanu tiek uzskatīts 1865. gada 12. maijs, kad Somijas Senāts deva atļauju Fredrikam Idestamam (Fredrik Idestam) būvēt celulozes fabriku pēc vācieša Heinriha Feltera (Heinrich Voelter) nesen izstrādātās metodes. Līdz tam laikam papīru ieguva no lupatām, bet tagad radās iespēja ražošanā izmantot koksni. Celulozes fabrika Tamperē pie Tammerkoski kanāla darbu sāka 1866. gadā. Otru fabriku Idestams uzbūvēja 1868. gadā pie Nokias pilsētas Nokianvirtas upes, kas bija bagātāka ar ūdens resursiem. Drīz visa ražošana bija pārcelta uz Nokiu. 1871. gadā Idestams kopā ar savu draugu valstsvīru Leo Mēšelinu (Leo Mechelin) izveidoja kapitālsabiedrību Aktiebolag Nokia


Miras pils
Miras pils (baltkrievu: Мірскі замак) ir nocietināta pils un rezidence, kas atrodas Miras ciemā, Kareļiču rajonā, Grodņas apgabalā, Baltkrievijā. Šis arhitektūras piemineklis kopš 2000. gada ir iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. No 1921. līdz 1939. gadam pils atradās Polijas teritorijā. Līdz 1568. gadam pils īpašnieki bija Iļjiņiču dzimta, pēc tam — Radvilu dzimta (līdz 1828. gadam), vēlāk — Vitgenšteinu dzimta (līdz 1891. gadam). Pēdējie pils īpašnieki bija Svjatopolku-Mirsku dzimta (līdz 1939. gadam), pēc tam pils kļuva par valsts īpašumu. 

Jaunākie labie raksti:

Crystal Clear app Community Help.png

Sabiedrība[labot pirmkodu]

Pharaoh icon.png

Vēsture[labot pirmkodu]

Exquisite-amorok.png

Kultūra[labot pirmkodu]

Sunflower clip art.svg

Bioloģija[labot pirmkodu]

DNA icon.svg

Anatomija un medicīna[labot pirmkodu]

Crystal Clear app browser.png

Ģeogrāfija un ģeoloģija[labot pirmkodu]

Flag-map of Latvia.svg

Latvija[labot pirmkodu]

Sports and games.png

Sports un atpūta[labot pirmkodu]

Science-symbol-2.png

Kosmonautika un tehnoloģijas[labot pirmkodu]

Nuvola apps fonts.svg

Valodniecība un literatūra[labot pirmkodu]