Vikipēdija:Labi raksti

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Vikipēdijas labie raksti

Symbol support vote.svg
Labie raksti ir raksti, kuri ir tikuši atzīti par labiem rakstiem, taču nav spējuši sasniegt vērtīga raksta statusu. Labie raksti tiek noteikti, balsojot par laba raksta kandidāta atbilstību noteiktajiem kritērijiem. Visus izvēlētos labos rakstus apzīmē ar mazu ķeksīti (Yes check.svg), kuru var redzēt attiecīgā raksta augšējā labajā stūrī.

Pašlaik latviešu valodas Vikipēdijā ir 107 labi raksti no kopējiem 73975 rakstiem (apmēram 1 raksts uz 692 rakstiem).

Labo rakstu rīki:

Saistītie projekti

Pēdējie labie raksti[labot pirmkodu]

Nokia logo
Par Nokia dibināšanu tiek uzskatīts 1865. gada 12. maijs, kad Somijas Senāts deva atļauju Fredrikam Idestamam (Fredrik Idestam) būvēt celulozes fabriku pēc vācieša Heinriha Feltera (Heinrich Voelter) nesen izstrādātās metodes. Līdz tam laikam papīru ieguva no lupatām, bet tagad radās iespēja ražošanā izmantot koksni. Celulozes fabrika Tamperē pie Tammerkoski kanāla darbu sāka 1866. gadā. Otru fabriku Idestams uzbūvēja 1868. gadā pie Nokias pilsētas Nokianvirtas upes, kas bija bagātāka ar ūdens resursiem. Drīz visa ražošana bija pārcelta uz Nokiu. 1871. gadā Idestams kopā ar savu draugu valstsvīru Leo Mēšelinu (Leo Mechelin) izveidoja kapitālsabiedrību Aktiebolag Nokia
Miras pils
Miras pils (baltkrievu: Мірскі замак) ir nocietināta pils un rezidence, kas atrodas Miras ciemā, Kareļiču rajonā, Grodņas apgabalā, Baltkrievijā. Šis arhitektūras piemineklis kopš 2000. gada ir iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. No 1921. līdz 1939. gadam pils atradās Polijas teritorijā. Līdz 1568. gadam pils īpašnieki bija Iļjiņiču dzimta, pēc tam — Radvilu dzimta (līdz 1828. gadam), vēlāk — Vitgenšteinu dzimta (līdz 1891. gadam). Pēdējie pils īpašnieki bija Svjatopolku-Mirsku dzimta (līdz 1939. gadam), pēc tam pils kļuva par valsts īpašumu. 


Žans Alfrēds Furnjē
Furnjē gangrēna (arī Furnjē slimība, Furnjē sindroms, sēklinieku maisiņa spontāna gangrēna, epifasciālā nekroze u.c.; latīņu: morbus Fournier) ir nekrotizējoša fasciīta forma. Tā ir ģenitāliju mīksto audu akūta, zibenīgi progresējoša un nekrotizējoša infekcija, kas skar dzimumorgānu, starpenes un perianālā apgabala zemādas tauku slāni. Ir zināmi gadījumi, kad Furnjē gangrēna ir nevis pamatslimība, bet komplikācija citām strutainām slimībām, tostarp išiorektālam paraproktītam. Furnjē gangrēnai raksturīga akūta dzimumlocekļa un sēklinieku maisiņa audu nekroze, un tā ir potenciāli nāvējoša slimība. 


Baktēriju morfoloģija
Baktēriju morfoloģija ir mikrobioloģijas apakšnozare, kas pēta baktēriju formu, struktūru un uzbūvi, spēju kustēties, sporu veidošanu un vairošanās veidus. Baktērijas parasti ir vienšūnas organismi un ir lodveidīgas, nūjiņveidīgas, izlocītas un citas formas; citos gadījumos veido ķēdes vai kolonijas. Izšķir daudz dažādu baktēriju formu, piemēram, lodveidīgas, nūjiņveidīgas, izliektas, diegveidīgas un citas. Izmēri svārstās robežās no 0,05 μm (nanobaktērijas) līdz 0,6 mm (piemēram, Thiomargarita namibiensis). 

Jaunākie labie raksti:

Crystal Clear app Community Help.png

Sabiedrība[labot pirmkodu]

Pharaoh icon.png

Vēsture[labot pirmkodu]

Exquisite-amorok.png

Kultūra[labot pirmkodu]

DNA icon.svg

Bioloģija[labot pirmkodu]

Nuvola apps fonts.svg

Valodniecība un literatūra[labot pirmkodu]

Crystal Clear app browser.png

Ģeogrāfija un ģeoloģija[labot pirmkodu]

Flag-map of Latvia.svg

Latvija[labot pirmkodu]

Sports and games.png

Sports un atpūta[labot pirmkodu]

Science-symbol-2.png

Kosmonautika un tehnoloģijas[labot pirmkodu]