Vikipēdijas vēsture

Vikipēdijas vēsture sākās 2001. gada 15. janvārī, kad tika atklāta brīvi rediģējama tiešsaistes enciklopēdija Vikipēdija. Projekts radās kā papildinājums agrākai enciklopēdijai Nupedia, kurā rakstus veidoja speciālisti un publicēja pēc recenzēšanas. Atšķirībā no Nupedia, Vikipēdija izmantoja viki tehnoloģiju, kas ļāva lietotājiem ātri izveidot un labot rakstus tieši tīmeklī.

Vikipēdiju izveidoja interneta uzņēmējs Džimijs Veilss un filozofs Lerijs Sangers. Sākotnēji tā bija paredzēta kā palīgprojekts Nupedia rakstu sagatavošanai, taču ļoti ātri kļuva patstāvīga. Nosaukumu “Wikipedia” ierosināja Sangers, apvienojot vārdus wiki un encyclopedia.

Priekšvēsture

Pirms Vikipēdijas pastāvēja vairāki mēģinājumi izveidot brīvi pieejamu tiešsaistes enciklopēdiju. Viens no svarīgākajiem bija Nupedia, kas tika atklāta 2000. gadā. Nupedia dibinātāji bija Džimijs Veilss un Lerijs Sangers. Tās mērķis bija izveidot bezmaksas enciklopēdiju, kuras rakstus sagatavotu eksperti un pārbaudītu recenzenti.

Nupedia darbība izrādījās ļoti lēna. Rakstu pārbaudes process bija sarežģīts, un pirmajos darbības mēnešos tika publicēts tikai neliels skaits rakstu. Lai paātrinātu rakstu veidošanu, Sangers ierosināja izmantot viki programmatūru, kas ļautu plašākam lietotāju lokam kopīgi veidot tekstus.

Dibināšana

2001. gada 10. janvārī tika izveidots pirmais viki projekts pie Nupedia. Dažas dienas vēlāk tas tika pārcelts uz atsevišķu domēnu. 2001. gada 15. janvārī tika atklāta Vikipēdija domēnā wikipedia.com. Šo datumu uzskata par Vikipēdijas dzimšanas dienu.

Pirmajos mēnešos Vikipēdija strauji auga, jo rakstus varēja veidot ikviens lietotājs. Atšķirībā no tradicionālām enciklopēdijām Vikipēdijas saturs nebija atkarīgs tikai no algotiem autoriem vai redaktoriem. Rakstu tapšanu nodrošināja brīvprātīgie dalībnieki no dažādām valstīm.

Jau 2001. gadā tika izveidotas pirmās Vikipēdijas valodu versijas ārpus angļu valodas. Starp agrīnajām versijām bija vācu, franču, katalāņu, zviedru un itāļu Vikipēdija. Tajā pašā gadā tika nostiprināts arī viens no galvenajiem Vikipēdijas principiem — neitrāls skatpunkts.

Attīstība 2000. gados

2000. gadu sākumā Vikipēdija no neliela eksperimentāla projekta pārvērtās par vienu no lielākajiem informācijas avotiem internetā. Rakstu skaits strauji pieauga, un arvien vairāk lietotāju iesaistījās to labošanā, papildināšanā un pārbaudē.

2003. gadā tika izveidots Wikimedia fonds, bezpeļņas organizācija, kas pārņēma Vikipēdijas un citu saistīto projektu uzturēšanu. Fonds kļuva par tehnisko un juridisko struktūru, kas nodrošina serverus, programmatūras attīstību un projektu darbību. Wikimedia fonds uztur arī citus brīvās zināšanu projektus, piemēram, Wikimedia Commons, Wiktionary, Wikisource un Wikidata.

Vikipēdijas izaugsmi veicināja tās atvērtā rediģēšanas sistēma. Lietotāji varēja labot kļūdas, papildināt rakstus, izveidot jaunus šķirkļus un piedalīties diskusijās. Vienlaikus šī sistēma radīja arī problēmas: vandalismu, neprecizitātes, autoru konfliktus un strīdus par neitralitāti.

Latviešu Vikipēdija

Latviešu Vikipēdija ir Vikipēdijas latviešu valodas versija. Tā tika izveidota 2003. gada 6. jūnijā. Tās mērķis ir nodrošināt brīvi pieejamu enciklopēdisku saturu latviešu valodā.

Latviešu Vikipēdija attīstījās lēnāk nekā lielākās valodu versijas, tomēr kļuva par nozīmīgu latviešu valodas informācijas avotu internetā. Tajā tiek veidoti raksti par vēsturi, ģeogrāfiju, zinātni, kultūru, personām, Latviju un pasaules notikumiem.

Tāpat kā citās valodu versijās, arī latviešu Vikipēdijā rakstus veido brīvprātīgie. Svarīgi principi ir neitrāls skatpunkts, pārbaudāmība, atsauču izmantošana un enciklopēdisks rakstības stils.

Pamatprincipi

Vikipēdijas attīstības laikā izveidojās vairāki pamatprincipi, kas nosaka projekta darbību.

Svarīgākie principi ir:

brīva piekļuve — Vikipēdiju var lasīt bez maksas;
brīva rediģēšana — lielāko daļu rakstu var labot lietotāji;
neitrāls skatpunkts — rakstos jāatspoguļo tēma līdzsvaroti;
pārbaudāmība — informācijai jābalstās uz uzticamiem avotiem;
brīva licence — saturu drīkst izmantot un izplatīt saskaņā ar licences noteikumiem;
kopienas pārvaldība — noteikumus un lēmumus lielā mērā veido paši dalībnieki.

Šie principi ļāva Vikipēdijai kļūt par plašu un daudzvalodīgu enciklopēdiju, taču vienlaikus radīja nepieciešamību pēc noteikumiem, administratoriem un kvalitātes kontroles mehānismiem.

Tehnoloģiskā attīstība

Sākotnēji Vikipēdija izmantoja vienkāršu viki programmatūru. Vēlāk tika izveidota īpaša programmatūra MediaWiki, kas kļuva par Vikipēdijas un citu Wikimedia projektu pamatu. MediaWiki ļauj saglabāt rakstu vēsturi, salīdzināt izmaiņas, atcelt vandalismu, izmantot veidnes, kategorijas un starpvalodu saites.

Tehnoloģiski nozīmīgs bija arī Wikidata projekts, kas tika atklāts 2012. gadā. Wikidata nodrošina strukturētu datu glabāšanu un ļauj dažādām Vikipēdijas valodu versijām izmantot vienotus datus, piemēram, dzimšanas datumus, ģeogrāfiskās koordinātas un autoritatīvās kontroles identifikatorus.

Izaugsme un valodu versijas

Vikipēdija kļuva par daudzvalodīgu projektu jau pirmajā darbības gadā. Laika gaitā tika izveidotas simtiem valodu versiju. Lielākās no tām ir angļu, cebuaniešu, vācu, franču, zviedru, nīderlandiešu, krievu, spāņu, itāļu un poļu Vikipēdija.

2026. gada maijā Vikipēdijai bija vairāk nekā 360 valodu versiju un vairāk nekā 67 miljoni rakstu kopā visās valodās. Angļu Vikipēdijā tajā pašā laikā bija vairāk nekā 7 miljoni rakstu.

Vikipēdijas izaugsme mainīja enciklopēdiju nozīmi. Agrāk enciklopēdijas parasti tika izdotas daudzsējumu grāmatās vai kompaktdiskos, bet Vikipēdija nodrošināja pastāvīgi atjaunināmu un visiem pieejamu informācijas avotu.

Skatīt arī

Ārējās saites