Viktors Diks

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Viktors Diks
Viktor Dyk
Viktors Diks
Personīgā informācija
Dzimis 1877. gada 31. decembrī
Valsts karogs: Austroungārija Melnīka, Austroungārija (tagad Karogs: Čehija Čehija)
Miris 1931. gada 14. maijā (53 gadi)
Valsts karogs: Dienvidslāvija Lopuda, Dalmācija, Dienvidslāvija (tagad Karogs: Horvātija Horvātija)
Pilsonība Karogs: Austrija Austrija
Karogs: Čehoslovākija Čehoslovākija
Nodarbošanās literāts, jurists, politiķis, šahists

Viktors Diks (čehu: Viktor Dyk; 1877. gada 31. decembris Melnīka1931. gada 14. maijs Lopuda) bija čehu literāts, jurists, politiķis un šahists.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piedzimis Melnikas pilsētā (tagad Centrālčehijas apgabals). Mācījies ģimnāzijā Prāgā, pēc Prāgas Kārļa universitātes juridiskajā fakultātē. Studiju gados aizrāvies ar šahu un 1904. gadā piedalījies Čehijas šaha čempionātā. Interesi par šahu saglabājis arī nākamos divdesmit gadus. No 1907. gada līdz savai nāvei bijis žurnālu Lumír, vēlāk Samostatnost redaktors. No 1918. gada laikraksta Národní listy redaktors. Savos literārajos darbos aizstāvējis konservatīvas un nacionālas vērtības, bijis pret vācu ietekmi čehu kultūrā. Pirmā pasaules kara laikā par saviem presē publicētajiem politiskajiem uzskatiem ticis arestēts un atradies apcietinājumā Vīnē.

Kopš 1911. gada bijis Valsts progresīvās partijas (čehu: Státoprávně pokroková strana) biedrs. 1918. gadā bijis Nacionāldemokrātiskās partijas dibinātājs un Čehoslovākijas parlamenta loceklis, no 1925. gada bijis senators. Bijis pazīstamo čehu politiķu Tomāša Garika Masarika un Edvarda Beneša kritiķis un politiskais oponents. Bijis arī viens no čehu rakstnieka Jaroslava Hašeka romāna Krietnais kareivis Šveiks nesaudzīgākajiem kritiķiem.[1]

1928. gadā apprecējies ar rakstnieci un žurnālisti Zdenku Haskovu (čehu: Zdenka Haskovo). Miris peldes laikā netālu no Lopudas salas no miokarda infarkta.

Literārie darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piemineklis Viktoram Dikam Melnikā
Piemiņas plāksne Prāgā
Kaps Oļšanskas kapsētā
Piemiņas zīme Lopudas salā

Dzeja[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • A porta inferi, 1897
  • Síla života, 1898
  • Marnosti, 1900
  • Satiry a sarkasmy, 1905
  • Milá sedmi loupežníků, 1906
  • Pohádky z naší vesnice, 1910
  • Giuseppe Moro, 1911
  • Zápas Jiřího Macků, 1916
  • Noci chiméry, 1917
  • Devátá vlna 1930
  • Lehké a těžké kroky 1915
  • Anebo 1917
  • Okno 1921
  • Poslední rok 1922

Proza[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Stud, 1900
  • Hučí jez a jiné prózy, 1903
  • Konec Hackenschmidův, 1904
  • Prosinec, 1906
  • Prsty Habakukovy, 1906
  • Píseň o vrbě, 1908
  • Příhody, 1911
  • Krysař, 1915
  • Tajemná dobrodružství Alexeje Iványče Kozulinova, 1923
  • Tichý dům, 1921
  • Zlý vítr, 1922
  • Prsty Habakukovy, 1925
  • Můj přítel Čehona, 1925
  • Dědivadelní hra, 1927
  • Holoubek Kuzma, 1928
  • Soykovy děti, 1929

Politiskā literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Ad usum pana presidenta republiky, 1929
  • O národní stát (izdots pēc nāves no 1932. līdz 1938. gadam. 7 grāmatās apkopoti Dika politiskie raksti no 1917. līdz 1931. gadam)

Lugas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Epizoda, 1906
  • Posel, 1907
  • Zmoudření Dona Quijota, 1913
  • Veliký mág, 1914
  • Zvěrstva, 1919
  • Ondřej a drak, 1919
  • Revoluční trilogie, 1921
  • Napravený plukovník Švec, 1929

Memuāri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Vzpomínky a komentáře, 1927

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Jaroslavs Hašeks (1883-1923)-čehu satīras lielmeistars». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 14. septembrī. Skatīts: 2017. gada 24. martā.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]