Viktors Emīls Frankls (vācu: Viktor Emil Frankl; dzimis 1905. gada 26. martā, miris 1997. gada 2. septembrī) bija Austrijas neirologs, psihiatrs, filozofs un holokausta izdzīvojušais, kurš kļuva plaši pazīstams kā logoterapijas, eksistenciālās psihoterapijas virziena, dibinātājs. Viņš ir viens no 20. gadsimta ievērojamākajiem domātājiem psiholoģijā, kura darbi būtiski ietekmējuši gan klīnisko praksi, gan eksistenciālās filozofijas attīstību. Viens no Frankla nozīmīgākajiem ieguldījumiem ir viņa grāmata “Cilvēks jēgas meklējumos” (Der Mensch vor der Frage nach dem Sinn, 1979), kurā viņš apraksta personīgo pieredzi koncentrācijas nometnēs un iepazīstina ar logoterapijas galveno ideju, tas ir, cilvēka pamatmotīvu pēc jēgas meklējuma dzīvē, pat ciešanu apstākļos. Šī grāmata ir tulkota vairāk nekā 40 valodās un kļuvusi par vienu no visvairāk lasītajiem psiholoģijas darbiem pasaulē.
Viktors Frankls tiek uzskatīts par tā sauktās trešās Vīnes psihoterapijas skolas pārstāvi, sekojot Zigmunda Freida psihoanalīzei un Alfrēda Ādlera individuālajai psiholoģijai. Viņa uzskati par brīvību, atbildību un dzīves jēgu ir būtiski paplašinājuši psihoterapijas un humānistiskās psiholoģijas robežas, padarot viņu par vienu no nozīmīgākajiem 20. gadsimta psiholoģijas un filozofijas pārstāvjiem.
.svg){kind=small}
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Viktors Frankls.