Pāriet uz saturu

Viktors Sadovņičijs

Vikipēdijas lapa
Viktors Sadovņičijs
Виктор Садовничий
Viktors Sadovņičijs
Personīgā informācija
Dzimis 1939. gada 3. aprīlī (87 gadi)
Krasnopavļivka, Ukrainas PSR, Karogs: Padomju Savienība PSRS (tagad Karogs: Ukraina Ukraina)
Pilsonība Karogs: Krievija Krievija
Augstskola Maskavas Valsts universitāte (1963)

Viktors Sadovņičijs (krievu: Виктор Антонович Садовничий; dzimis 1939. gada 3. aprīlī Krasnopavļivkā, Ukrainas PSR) ir padomju un Krievijas matemātiķis,[1] M. Lomonosova Maskavas Valsts universitātes (MVU) rektors kopš 1992. gada.[1] Viņš ir Krievijas Zinātņu akadēmijas (KZA) akadēmiķis,[2] Krievijas Rektoru savienības prezidents (kopš 1994. gada)[3] un partijas "Vienotā Krievija" Augstākās padomes loceklis.[4]

Dzīvesgājums

[labot | labot pirmkodu]

Dzimis 1939. gada 3. aprīlī Ukrainas PSR Harkivas apgabala Krasnopavļivkas ciemā (tagad Ukraina) strādnieku ģimenē.[5] Sākotnēji (no 1957. līdz 1958. gadam) strādājis par ogļraci Donbasa šahtā.[5]

1958. gadā viņš iestājās Maskavas Valsts universitātes Mehānikas un matemātikas fakultātē, kuru ar izcilību absolvēja 1963. gadā.[1] Turpināja studijas aspirantūrā, 1967. gadā aizstāvot fizikas un matemātikas zinātņu kandidāta disertāciju, bet 1974. gadā kļūstot par fizikas un matemātikas zinātņu doktoru.[1] 1977. gadā viņam tika piešķirts profesora nosaukums.[1]

Sadovņičijs ir veidojis visu savu karjeru MVU, ieņemot dažādus amatus: no docenta un profesora līdz fakultātes dekāna vietniekam un universitātes prorektoram.[1] 1992. gada 23. martā viņš pirmo reizi tika ievēlēts par Maskavas Valsts universitātes rektoru,[1] amatā nomainot Anatoliju Logunovu. Vēlākajos gados viņš amatā tika vairākkārt pārvēlēts, bet pēc tam likumdošanas izmaiņu rezultātā iecelts ar Krievijas prezidenta Vladimira Putina dekrētiem (tostarp 2009., 2014., 2019. un 2024. gadā).[6] Sadovņičijs ir visilgāk kalpojošais rektors MVU vēsturē.

Zinātniskā darbība

[labot | labot pirmkodu]

Sadovņičija galvenie zinātniskie pētījumi ir saistīti ar matemātisko modelēšanu, diferenciālvienādojumu teoriju, operatoru teoriju un kosmisko lidojumu mehāniku.[1] Viņš ir devis ievērojamu ieguldījumu trenažieru izveidē kosmonautu sagatavošanai, palīdzot modelēt bezsvara stāvokli.[2]

1997. gadā viņš tika ievēlēts par Krievijas Zinātņu akadēmijas pilntiesīgo locekli (akadēmiķi).[2] No 2008. līdz 2013. gadam viņš pildīja KZA viceprezidenta pienākumus.[2]

Politiskā darbība un sankcijas

[labot | labot pirmkodu]

Kopš 2002. gada Viktors Sadovņičijs ir Krievijas valdošās partijas "Vienotā Krievija" biedrs un ir ievēlēts tās Augstākajā padomē.[4] Viņš ir ilgstoši un konsekventi atbalstījis Krievijas varas iestāžu īstenoto politiku.

Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā Sadovņičijs atbalstīja militāro agresiju, parakstot publisku Krievijas augstskolu rektoru atbalsta vēstuli.[7] Saistībā ar šo nostāju un iebrukuma atbalstīšanu, 2022. gada 9. jūnijā Ukraina pret viņu ieviesa personīgās sankcijas.[8] Korupcijas apkarošanas fonds (FBK) iekļāva viņu korumpantu un kara atbalstītāju sarakstā ar aicinājumu rietumvalstīm noteikt starptautiskās sankcijas.[9]

Apbalvojumi

[labot | labot pirmkodu]

Par nopelniem zinātnē un izglītībā Sadovņičijs ir saņēmis virkni augstāko valsts apbalvojumu:

  • Krievijas Federācijas Darba varonis (2024);[10]
  • Pilns ordeņa "Par nopelniem Tēvzemes labā" kavalieris;[1]
  • Ordeņa Aleksandra Ņevska kavalieris;
  • PSRS Valsts prēmijas (1989) un vairākkārtējs Krievijas Federācijas Valsts un Valdības prēmiju laureāts;[1]
  • Goda doktors un profesors daudzās ārvalstu universitātēs (Japānā, Turcijā, Serbijā, Vjetnamā u.c.).[1]

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]