Vilanova i la Želtru
| Vilanova i la Želtru | |||
|---|---|---|---|
| pilsēta | |||
| Vilanova i la Geltrú Villanueva y Geltrú | |||
 Pilsētas mērija | |||
| |||
  Vilanova i la Želtru  Vilanova i la Želtru | |||
| Koordinātas: 41°13′27″N 1°43′32″E / 41.22417°N 1.72556°EKoordinātas: 41°13′27″N 1°43′32″E / 41.22417°N 1.72556°E | |||
| Valsts |
 Spānija | ||
| Autonomais apgabals |
 Katalonija | ||
| Province | Barselonas province | ||
| Platība | |||
| • Kopējā | 34,0 km2 | ||
| Augstums | 22 m | ||
| Iedzīvotāji (2024)[1] | |||
| • kopā | 70 418 | ||
| • blīvums | 1 949,2/km² | ||
| Laika josla | CET (UTC+1) | ||
| • Vasaras laiks (DST) | CEST (UTC+2) | ||
| Pasta indekss | 08800 | ||
| Mājaslapa |
vilanova | ||
 Vilanova i la Želtru Vikikrātuvē | |||
Vilanova i la Želtru (katalāņu: Vilanova i la Geltrú, spāņu: Villanueva y Geltrú) ir piejūras pilsēta un pašvaldība Spānijas ziemeļaustrumos, Katalonijā. Tā ir Garrafas komarkas galvaspilsēta un atrodas Barselonas provinces dienvidrietumos, aptuveni 40—45 km attālumā no Barselonas un līdzīgā attālumā no Tarragonas.
Ģeogrāfija un iedzīvotāji
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pilsēta atrodas Vidusjūras piekrastē, Kosta del Garafas reģionā, un ir pazīstama ar savām plašajām pludmalēm, kā arī ar promenādēm un ostu. Vilanovas i la Želtru iedzīvotāju skaits ir aptuveni 66 000, padarot to par vienu no lielākajām pilsētām Garafas reģionā.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vēsturiski Vilanova i la Želtru izveidojās, apvienojoties diviem apdzīvotiem centriem: Želtru, kas bija feodāla pilsēta ar savu pili, un Vilanovas de Kubejesas, kas attīstījās kā zvejnieku un zemnieku apmetne. Leģenda vēsta, ka pilsētas izveide saistīta ar Želtru feodāļa nežēlīgo politiku, kas piespieda iedzīvotājus pārcelties uz jaunu apmetni pie jūras. Saglabājusies pils celta 12. gadsimtā, pilsētas tiesības piešķīris Aragonas karalis 1274. gadā.[2]
18. gadsimtā Vilanova i la Želtru piedzīvoja ekonomisko uzplaukumu, pateicoties tirdzniecībai ar Ameriku. Šajā laikā tika uzcelti daudzi ievērojami arhitektūras objekti.
Kultūra un izglītība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vilanova i la Želtru ir pazīstama ar savu bagāto kultūras dzīvi. Pilsētā atrodas Katalonijas Dzelzceļa muzejs (Museu del Ferrocarril de Catalunya), kas piedāvā plašu dzelzceļa vēstures ekspozīciju. Tāpat šeit atrodas Viktora Balagera bibliotēka-muzejs (Biblioteca Museu Víctor Balaguer), kas glabā nozīmīgu mākslas un literatūras kolekciju.
Pilsētā regulāri notiek dažādi kultūras pasākumi, tostarp tradicionālie svētki, piemēram, karnevāls un Festa Major. Vilanova i la Želtru ir arī mājvieta vairākām izglītības iestādēm, tostarp Katalonijas Politehniskās Universitātes filiālei.
Ekonomika un infrastruktūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pilsētas ekonomika balstās uz rūpniecību, tirdzniecību, pakalpojumiem un tūrismu. Vilanova i la Želtru ir nozīmīga osts, kas piedāvā gan komerciālos, gan atpūtas pakalpojumus. Pilsētai ir laba transporta infrastruktūra, tostarp dzelzceļa savienojumi ar Barselonu un citām Katalonijas pilsētām, kā arī piekļuve C-32 automaģistrālei. Vilanova ražo tekstilizstrādājumus, elektrības kabeļus, metāla caurules, automobiļu detaļas, brendiju un gumijas izstrādājumus.[2]
Tūrisms un apskates objekti
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vilanova i la Želtru ir populārs tūrisma galamērķis, īpaši vasaras mēnešos. Tūristi var baudīt plašas pludmales, jūras sporta aktivitātes, kā arī apmeklēt vēsturiskus un kultūras objektus. Starp ievērojamākajiem apskates objektiem ir:
- Platja de Ribes Roges — galvenā pilsētas pludmale ar promenādi.
- Museu del Ferrocarril de Catalunya — dzelzceļa muzejs ar plašu vilcienu kolekciju.
- Biblioteca Museu Víctor Balaguer — muzejs un bibliotēka ar mākslas un literatūras kolekcijām.
- Can Papiol — 19. gadsimta muiža, kas atspoguļo romantisma laikmeta dzīvesveidu.
Avārijas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2025. gada 10. maijā Vilanova piedzīvoja nopietnu incidentu, kad ugunsgrēks ķīmisko vielu rūpnīcā, kas nodarbojas ar peldbaseinu apkopes un tīrīšanas līdzekļu ražošanu,[3] izraisīja toksiskas hlora gāzes mākoņa izplatīšanos.[4] Aptuveni 150 000 iedzīvotāju piecās tuvējās pilsētās tika aicināti palikt iekštelpās, kamēr ugunsdzēsēji cīnījās ar liesmām. Lai gan netika ziņots par nopietni cietušajiem, notikums izraisīja plašus traucējumus, tostarp ceļu un vilcienu satiksmes ierobežojumus, kā arī pasākumu atcelšanu.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 2024. gada Spānijas municipālais reģistrs.
- ↑ 2,0 2,1 «Vilanova i la Geltrú | Catalan Coast, Mediterranean, Beaches | Britannica». www.britannica.com (angļu). Skatīts: 2025-05-11.
- ↑ Ajuntament de Vilanova i la Geltrú. «L'Ajuntament de VNG demana prudència i seguir l'evolució de l'alerta, un cop controlat l'incendi en una empresa química». vilanova.cat (katalāņu). Skatīts: 2025-05-11.
- ↑ «Химическая авария в Каталонии: в опасной зоне 160 тысяч человек». euronews (krievu). 2025-05-10. Skatīts: 2025-05-11.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Vilanova i la Želtru.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)