Vilems Barencs

Vilems Barencs; Willem Barentsz
Personīgā informācija
Dzimis	apmēram 1550. gadā; Tershellinga (Terschelling), Septiņpadsmit provinces; (Frīzlande, Nīderlande)
Miris	1597. gada 20. jūnijā ; jūrā pie Novaja Zemļas; ( Krievija)
Tautība	nīderlandietis
Nodarbošanās	jūrasbraucējs

Vilems Barencs (nīderlandiešu: Willem Barentsz, latīņu: Wilhelmus Bernardus; dzimis apmēram 1550. gadā, miris 1597. gada 20. jūnijā) bija nīderlandiešu navigators, kartogrāfs, pētnieks un pirmo polāro ekspedīciju vadītājs, meklējot ziemeļaustrumu jūrasceļu no Eiropas uz Āziju, Špicbergenas un Lāču salas atklājējs. Plašo jūrasbraucienu, precīzo karšu un apkopoto vērtīgo meteoroloģisko datu dēļ Barencu uzskata par nozīmīgāko agrīno Arktikas pētnieku.^[1] Viņa vārdā ir nosaukti dažādi ģeogrāfiski objekti, tai skaitā Barenca jūra.

Dzīvesgājums

Dzimis ap 1550. gadu Tershelingas salā. Viņa uzvārds atvasināts no tēvavārda, proti, "Barenta dēls" (Barentszoon).^[2] Amsterdamā mācījās kuģniecību un kartogrāfiju. Tajā laikā holandiešu tirgotāji bija ļoti ieinteresēti atklāt alternatīvo jūras ceļu uz Āzijas austrumu daļu, jo ceļš, kas veda apkārt Āfrikai, bija garš un bīstams. Viena ekspedīcija sasniedza Obas upes ieteku okeānā, bet atpakaļceļā no Karas jūras 1585. gadā cieta avāriju pie Pečoras upes ietekas. Tomēr 1594. gadā Ziemeļu ceļa meklēšanu nolēma atsākt. Bez Vilema Barenca kuģa "Merkurs", kuru finansēja Amsterdamas tirgotāji, ekspedīcijā piedalījās vēl divi holandiešu kuģi, kas 23. jūnijā satikās Kildinas salā uz austrumiem no tagadējās Murmanskas. 4. jūlijā Barenca kuģis sasniedza Novaja Zemļas dienvidaustrumu krastu un virzījās gar salas rietumu un ziemeļu krastiem līdz 30. jūlijam, kur ledus neļāva viņam turpināt ceļu.

Otrās holandiešu ekspedīcijas laikā 1595. gadā Barencs bija viena kuģa vecākais stūrmanis septiņu kuģu flotē, kuru vadīja Kornēlijs Nejs. 10. augustā kuģi sasniedza Nordkapu, bet 19. augustā Jugras šaurumu. 2. septembrī kuģi sasniedza Kara jūru, tomēr 15. septembrī biezās ledus segas dēļ bija spiesti pārtraukt ceļojumu un atgriezties Holandē 18. novembrī.

1596. gadā Amsterdamas tirgotāji atkal sūtīja divus kuģus uz ziemeļiem. Barencs bija kuģa vecākais stūrmanis kapteiņa van Hēmskerka vadībā. Viņi atstāja Amsterdamu 10. maijā. 1596. gada 9. jūnijā viņi novirzījās pārāk tālu uz rietumiem, atklāja Lāču salu un pēc trīs dienu uzturēšanās turpināja ceļu uz ziemeļiem, līdz sasniedza ledus lauka malu. 19. jūnijā viņi sasniedza Špicbergenas krastu. Barenca kuģis devās uz austrumiem un 17. jūlijā sasniedza Novaja Zemļas rietumu krastu, bet 6. augustā apbrauca salas ziemeļu galu. 19. augustā kuģis sasniedza salas ziemeļaustrumu ragu, ko Barencs nosauca par "Vēlmju krastu" (Hoek van Begeerte), taču ledus masas neļāva iekļūt Karas jūrā. Barencs pieņēma lēmumu pārziemot un sagaidīt pavasari. Tomēr kuģis palika iesalis ledū un 14. jūnijā ceļotāji divās laivās devās uz dienvidiem.

1597. gada 20. jūnijā Barencs mira, iespējams no cingas, un viņu apglabāja Novaja Zemļas krastā. Izdzīvojušie polārpētnieki Hēmskerka vadībā ar lielām grūtībām sasniedza Kolas pussalu.