Vilfredo Federiko Damazo Pareto (itāļu: Vilfredo Federico Damaso Pareto; dzimis 1848. gada 15. jūlijā, miris 1923. gada 19. augustā) bija itāļu ekonomists, sociologs, politologs un inženieris, 19.–20. gadsimta mijā viens no visietekmīgākajiem modernās ekonomikas un sociālās teorijas veidotājiem. Viņa starpdisciplinārie pētījumi apvienoja matemātisko analīzi, sociālo struktūru izpēti un politisko dinamiku, nodrošinot nozīmīgu pamatu 20. gadsimta sociālajām zinātnēm. Ekonomikas teorijā Pareto sniedza izšķirošu ieguldījumu labklājības ekonomikā, formulējot konceptu Pareto optimālums — efektivitātes kritēriju, kurā neviena indivīda labklājību nevar uzlabot, nepasliktinot cita labklājību. Viņš izstrādāja arī Pareto sadalījumu, kas apraksta ienākumu, bagātības un citu parādību nevienmērību; šis modelis ir plaši izmantots ekonomikā, demogrāfijā, ekonofizikā un citās datu analīzes jomās, un populāri saistīts ar “80/20 principu”.
Socioloģijā un politoloģijā Pareto kļuva pazīstams ar elitārās teorijas izstrādi, īpaši elites cirkulācijas ideju, kurā sabiedrība tiek aplūkota kā sistēma ar ciklisku varas maiņu un dažādu elites grupu sacensību. Šī teorija kļuva par klasiskās sociālās domas stūrakmeni un ietekmēja gan politisko analīzi, gan racionālās izvēles perspektīvas nostiprināšanos sociālajās zinātnēs. Kopumā Pareto darbi būtiski ietekmējuši ekonomikas modeli, socioloģisko domāšanu un politikas zinātni, padarot viņu par vienu no starpdisciplinārās sociālās teorijas nozīmīgākajām figūrām.
.svg){kind=small}
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Vilfredo Pareto.
