Vilhelms Klumbergs

Vikipēdijas lapa

Vilhelms Klumbergs (vācu: Wilhelm Klumberg, 1886-1942) bija vācbaltiešu tautsaimnieks un pedagogs. Herdera institūta direktors (1927—1939).

Dzīves gājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis Rīgā 1886. gada 17. jūlijā tirgotāja Jēkaba Heinriha Klumberga un viņa sievas Katrīnas, dzimušas Valdmanes, ģimenē. Mācījās Mironova komercskolā, studēja komerczinības Rīgas Politehniskajā institūtā (1906—1910). Uzsāka darbu Maskavā kā privātskolotājs (1910—1911), studēja ekonomiku Cīrihē (1911—1912), tad strādaja par virsskolotāju Samāras komercskolā (1912—1917). Pirmā pasaules kara beigās 1917. gadā atgriezās Rīgā, kur vācu okupācijas laikā strādāja par Rīgas reālskolas (Oberrealschule) virsskolotāju (1917—1918) un transporta politikas docētāju Baltijas Tehniskajā augstskolā (1918).

Pēc Latvijas Republikas nodibināšanas bija Rīgas Vācu vidusskolas virsskolotājs (1919—1927). Herdera biedrības līdzdibinātājs (1920) un otrais priekšsēdis (1920—1939). Herdera institūta docents (1921—1927), Vācbaltiešu skolotāju apvienības (Deutschbaltische Lehrerverband) uzticības padomes priekšsēdis (1921—1923). Rīgas Herdera institūta profesors un direktors (1927—1939).

Pēc aizceļošanas uz Vāciju profesors Kēnigsbergas universitātē. Miris Berlīnē 1942. gada 20. decembrī.[1]

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Die Kolonisation Rußlands in Sibirien, Zürich 1914. (disertācija)
  • Die Kontinentalsperre in ihrer Auswirkung auf Riga, Riga 1926.
  • Ein Beitrag zur Kulturpolitik im Nordostraum - ein Rückblick 1919-1939, Königsberg 1939.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]