Vilhelms Krūmiņš
|

Vilhelms (Vilis) Krūmiņš (1891. gada 24. augusts — 1959. gada 15. decembris) bija latviešu grafiķis un pedagogs. Kopā ar Rihardu Zariņu viņš radīja Latvijas Republikas ģerboņa attēlu; veidojis pirmo Latvijas Republikas naudaszīmju metus.
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis 1891. gadā Rīgā. Mācījās Rīgas Vācu amatniecības biedrības skolā (1907–1912), pie Bernharda Borherta (1912-1914), tad Rīgas pilsētas mākslas skolā (1914-1915).
1919. gadā iestājās neatkarīgo mākslinieku biedrībā, piedalījās Latviešu mākslas izstādē, darināja metus pirmajām Latvijas Republikas naudaszīmēm (10 Latvijas rubļu un 20 latu banknotēm). Zīmēja karikatūras žurnālam „Svari”, 1926. gadā absolvēja studijas Latvijas Mākslas akadēmijas J. R. Tilberga meistardarbnīcā ar diplomdarbu "Litogrāfijas darbnīcā". Bija Valsts komercskolas, Natālijas Draudziņas ģimnāzijas un poligrāfijas arodskolas zīmēšanas skolotājs.
Otrā pasaules kara laikā 1944. gadā devās bēgļu gaitās uz Vāciju, bija Baltijas Universitātes pedagogs Pinebergā (1946-1949). 1951. gadā pārcēlās uz Ņujorku, bija Ņujorkas latviešu mākslinieku apvienības biedrs. Miris 1959. gadā.[1]
Ilustrācijas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- "Tautas pasakas un teikas" (1923),
- "Krišjāņa Valdemāra aforismi" (1932).
Apbalvojumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1. godalga Vispārējo dziesmu un mūzikas svētku plakātu konkursā (1926),
- ALA KF balva par zīmējumu ciklu „Latviešu mitoloģija” (1957),
- godalga 1956. gada Kanādas latviešu dziesmu svētku konkursā Toronto par labāko svētku programmas vāku un žetonu,
- godalga 1957. gada Ņujorkas latviešu dziesmu svētku konkursā par labāko plakātu, programmas vāku un žetonu.